Samtainas garšas zieķis – autentiskais humuss

Viss ir detaļās

Humusa variācijas teju ar katru dienu kļūst arvien dažādākas, taču, pieturoties pie klasiskām vērtībām, jāzina, ka visa pamatā ir turku jeb aunazirņi, tahini pasta (sablendētas sezama sēklas), olīveļļa, nedaudz ķiploka, sāls un citronu sula. It kā ļoti vienkāršas sastāvdaļas, taču to apvienošanai ir liela nozīme. Vispirms jau par zirņiem – autentiskā receptē nederēs konservētie, lai kā gribētos atvieglot pagatavošanas procesu. Tiem jābūt izmērcētiem, novārītiem, un pēc tam vēl katram zirnim jānoloba miziņa, jo bez tās humuss iegūst to zīdaino, samtaino konsistenci, ko nepanākt ar konservētajiem zirņiem. Zīdaināku garšu var arī iegūt, ja, zirņus vārot, pievieno šķipsnu sodas. Novārītos zirņus blendē jaudīgā blenderī vai berž piestā ar nedaudz ūdens, kas palicis no vārīšanas, tahini pastu (var nopirkt jau gatavu), ķiploka daivām, sāli, citronu sulu un augstas kvalitātes olīveļļu.

Rezultāts neliks vilties, ja izmantosi tieši vārītos turku zirņus, neskoposies ar olīveļļu un pievienosi ķiploku, sāli un citronu ideālā balansā, lai garšas cita citu nenomāc. Arī Izraēlā ir ļoti dažādas humusa variācijas, bet tas vairāk izpaužas piedevās – pasniedzot var pārkaisīt tam pāri paprikas pulveri, čili pārslas, svaigi sakapātus zaļumus, piemēram, kinzu un piparmētru. Zīdainās konsistences humuss jāpasniedz traukā, pārlejot ar olīveļļu, lai tas saglabā krēmīgumu un katrs zieķējiens ir baudpilns – ar karoti vai maizes šķēli. Jo tālāk, jo trakāk – humusu nu jau papildina arī ar saulē kaltētiem tomātiem, sieru, spinātiem, olīvām, bietēm, avokado, čili un citām interesantām piedevām. Taču, pirms ķerties klāt pie radošām interpretācijām, jāpārbauda klasiskās vērtības.