Rimi sortimentā nebūs pieejamas “Sarkanajā sarakstā” esošās zivis un jūras veltes
Vairāk nekā 85% no visas pasaules jūras veltēm ir pārzvejotas vai tiek zvejotas maksimāli ilgtspējīgā apjomā*
Jūras veltes ir bagātīgs proteīnu avots un tās arvien biežāk tiek izvēlētas ikdienas maltītēm. Globālais pieprasījums pēc jūras veltēm turpina pieaugt, bet jūras resursi ir ierobežoti. Mūsdienās vairāk nekā 85% jūras velšu krājumu jau ir pārzvejoti vai pilnībā nozvejoti un tas pasaulē izraisa gan negatīvas ekoloģiskas, gan negatīvas sociālas sekas.
Ja vēlamies arī turpmāk uzturā lietot jūras veltes, mums ir jārūpējas par bioloģiskās daudzveidības ilgtspējību okeānos, jūrās, upēs un ezeros. Vienas zivju sugas izzušana izraisa ekosistēmu bojājumus un rada negatīvu ietekmi uz citām sugām. Diemžēl šobrīd izmantotās zvejas metodes nav ilgtspējīgas, jo tās bieži veicina piezveju.
Zivju audzēšana, kura gūst arvien lielāku popularitāti, rada arī nopietnas vides problēmas. Savvaļas zivis tiek izmantotas kā barība saimniecībās audzētām zivju sugām, ūdens ir piesārņots ar antibiotikām un ķīmiskām vielām, savukārt izbēgušās saimniecībās audzētās zivis apdraud savvaļas zivis. Turklāt ūdens bagātināšana ar izšķīdinātiem fosfātiem stimulē lielāku aļģu veidošanos vai eitrofikāciju, kas arī izraisa strukturālas izmaiņas jūras ekosistēmā.
Šo problēmu risināšanai nepieciešama atbildīgo organizāciju, zvejnieku, valdības, reģionālo padomju un tirgus dalībnieku sadarbība, veidojot spēcīgas partnerattiecības un iesaistot sabiedrību.
Skaties video!
