Ziemassvētki pasaulē

Somijas klimats nodrošina baltus Ziemassvētkus, un svētku vakarā ģimenes dodas uz baznīcu un kapiem iedegt svecītes, bet pēc tam bauda maltīti, kur viens no tradicionālajiem ēdieniem ir Ziemassvētku šķiņķis ar sakņu dārzeņiem. Uz galda ir sālīts lasis, ikri, aknu terīne, pastētes, tītara un jēra gaļa, burkānu, biešu un siļķu salāti.

Francijā šie ir gada gaidītākie svētki, un jau gadsimtiem sena lauku tradīcija ir svētku dienās kamīnā lēni dedzināt resnu malkas bluķi, kura pelnus pēc tam izkaisa uz lauka. Pilsētā tas notiek citādi – bluķi jeb Bûche de Noël, kas ir kūka pagales izskatā, pērk vai gatavo paši. Šajās dienās ģimenes pulcējas, lai ēstu tītara cepeti ar kastaņiem vai gaiļa cepeti ar plūmēm. Uzkodās pasniedz austeres, foie gras, dažādas pastētes, pain d’epices, krabi, jūras ķemmītes un gliemežus. Un tas viss beidzas ar trīspadsmit desertiem.

Vācijā jau adventes svētdienās visa ģimene dzer tēju, kakao vai punšu, ēd cepumus un tradicionālo kēksu – Stollen, bet Ziemassvētkos bauda karpu, kartupeļu salātus, desiņas, zosi vai tītaru ar sarkanajiem kāpostiem, klimpas un dzērveņu mērci. To visu vainago kāds saldums – kanēļa zvaigznes, Dominosteine (marcipāna un piparkūku kubi), marcipāna kartupeļi, vaniļas mēnestiņi, Spekulatius cepumi un Bratapfel jeb ceptu ābolu deserts.

Šveicē būtiska tradīcija ir kopīga muzicēšana un dziedāšana, bet viens no mīļākajiem svētku ēdieniem – fondī, šķiņķis un siera kartupeļi, to visu noslēdzot ar valriekstu kūku vai Ziemassvētku cepumiem. Savukārt Austrijā Ziemassvētkus sāk gaidīt jau savlaicīgi, un ēdienus gatavo vairākas dienas pirms svētkiem – māja smaržo pēc kūkām, cepumiem, kēksiem un ceptiem āboliem. Svētku dienās tiek ēsta karpa, zoss, pīles vai tītara cepetis ar kartupeļiem un dārzeņiem. Desertā bieži ir Sacher torte vai kādi cepumi.

Tomēr šķiet, ka nekas nespēj sacensties ar Itāliju. Ziemassvētku vakarā uz galda lielākoties ir vissmalkākās jūras veltes un zivis, bet Ziemassvētku diena sākas ar vītinātas gaļu plati, sieru un olīvām, turpinās ar jēra vai teļa cepeti, pastu, dārzeņiem un desertu. Un desertā, atkarībā no tā, kurā reģionā atrodies, būs panforte, pandoro, panettone, baba vai šokolāde un cukuroti augļi.

Spānijā ir daudz tradīciju, viena no tām ir tikties uz svētku vakariņām jeb Noche Buena. Tās sāk ar Entremeses (uzkodu plati) un turpina ar pastas zupu, jūras veltēm, jēra vai piena sivēna cepeti. Desertā – turron, Roscón de Reyes (kēkss ar augļiem), marcipāns, Pestiños (mazi donati) vai šokolāde.

Austrālijā svētki norisinās pašā vasaras karstumā, kad ģimenes pušķo mākslīgās eglītes (īstās ir ļoti dārgas) un jau 1–4 nedēļas pirms svētkiem zem tām liek dāvanas. 24. decembra vakarā bērni pie mājām izliek burkānus, pienu un kēksu Ziemassvētku vecītim un viņa „ziemeļbriežiem” (Austrālijā tie ir seši balti ķenguri). Cepešus un sautētus kāpostus te galdā neceļ, toties rīko barbekjū un piknikus, ēd šķiņķi ar sieru (aukstus) un nobeigumā bauda pudiņu, kūku Pavlova vai augļus.

Interesanti, ka ASV Ziemassvētku vakaram ir mazāka nozīme, jo uz tradicionālo pusnakts misi dodas pirmajā Ziemassvētku dienā, savukārt Ziemassvētku vakarā bērni pie kamīna pakarina zeķes un cer, ka Santaklauss nākamajā rītā tās būs piepildījis ar dāvanām. Visā valstī galdā ceļ pildītu tītara cepeti vai šķiņķi, dzērveņu mērci, maizes pudiņu, dārzeņus, kartupeļus un desertā – ābolu vai ķirbju pīrāgu, pudiņu vai augļu kūkas.