Audzinām dvīņus!
Nebaidīties no palīdzības
“Dvīņu piedzimšana vecākiem ir liela laime un arī milzīgs izaicinājums vienlaikus,” ir pārliecināta psiholoģe Iveta Aunīte. Kā lai spēj vienlaikus rūpēties par diviem mazuļiem?! Jaunajai māmiņai noteikti vajadzīga palīdzība un atbalsts ģimenē. Ja tā nav, ieteicams meklēt palīdzību radinieku, draugu lokā vai arī ir jāalgo aukle. Divi bērni prasa divkāršu darbu un izdevumus. Līdz četru, pat līdz sešu mēnešu vecumam bērns vēl neuztver māti kā patstāvīgu personu, bet gan sagaida no viņas tikai sirsnīgu gādību un ātru savu vajadzību apmierināšanu. Tāpēc māmiņai nevajadzētu baidīties, ka citu cilvēku palīdzība mazuļus varētu no viņas atsvešināt. Ļoti svarīgi ir ļaut sev atpūsties un bez vainas izjūtas izmantot katru brīdi, kad kāds cits pieskata bērnus.
Ja ģimenē jau ir bērni
Ja ģimenē jau ir bērni, jārēķinās, ka viena mazuļa piedzimšana rada lielu pārdzīvojumu, bet divu piedzimšana garīgo slodzi pastiprina. “Pats svarīgākais – jau esošajiem bērniem atkal un atkal apstiprināt, ka viņi tiek ļoti mīlēti, nodrošināt pieskārienus un nedalītu uzmanības laiku gan līdz, gan pēc jaunāko bērnu piedzimšanas. Tas ir viegli pasakāms, bet grūti izdarāms. Katrs, kas ir dzīvojis līdzi zīdaiņu māmiņas ikdienas gaitām, viegli aptvers, ka vecākajiem bērniem atliek pavisam maz laika,” norāda Iveta Aunīte. Ikvienai dvīņu mātei ir jāapzinās, ka, tikai sirsnīgi pievēršoties vecākajiem bērniem, viņa varēs panākt, ka viņi nekļūst pārlieku greizsirdīgi.
Katrs, kas ir dzīvojis līdzi zīdaiņu māmiņas ikdienas gaitām, viegli aptvers, ka vecākajiem bērniem atliek pavisam maz laika.
Lai ģērbjas atšķirīgi
Ja dvīņi ir ļoti līdzīgi un viena dzimuma, pieaugušajiem jāraugās, lai viņus nesajauktu. Tad var palīdzēt bērnu atšķirīga ģērbšana. “Protams, vienādi saģērbti dvīņi raisa līdzcilvēkos smaidu un patīkamas izjūtas, taču ir pieredze, ka, sākot runāt ar dvīni, sākumā jānoskaidro, ar kuru no viņiem cilvēks sarunājas. Šādi momenti var traucēt bērnam attīstīt “es esmu” izjūtu, apzināties tik nepieciešamo savas personības unikalitāti,” piebilst psiholoģe.
Speciālisti iesaka dvīņus vest uz dažādām pirmsskolas izglītības iestāžu grupām un vēlāk skolā – uz dažādām klasēm, lai ļautu brīvāk attīstīties katra bērna individuālajām spējām, dotībām un talantiem.
Divi, nevis viens vesels
Speciālisti pat iesaka dvīņus vest uz dažādām pirmsskolas izglītības iestāžu grupām un vēlāk skolā – uz dažādām klasēm, lai ļautu brīvāk attīstīties katra bērna individuālajām spējām, dotībām un talantiem. “Mācoties dažādās grupās, pirmo reizi dzīvē katram no dvīņiem ir iespēja dzimšanas dienā vienam pašam būt uzmanības centrā,” stāsta Iveta Aunīte. “Arī interešu pulciņi dvīņiem drīkst atšķirties. Pieaugušajiem jānodrošina, lai dvīņu bērni katrs spētu un drīkstētu izveidot savu patstāvīgu personību.” Vecākiem jau no paša sākuma jāapzinās, ka viņiem piedzimis nevis dvīņu pāris, bet gan divi bērni, kuri gribēs kļūt un kuriem ir jākļūst par patstāvīgām personībām. Arī pašiem bērniem ir vieglāk vienam no otra nodalīties, ja apkārtējie viņus uzskatīs un atzīs par dažādām personībām.
Pilnīgi noteikti dvīņi biežāk nekā citi bērni nonāks konkurences situācijās. Ja viens no dvīņiem ir vārgāks par otru, jācenšas veicināt viņa garīgā un fiziskā attīstība, lai viņš varētu atrast pats savu ceļu, nevis dzīvot otra bērna ēnā. Dvīņiem ir ļoti svarīgi iegūt katram savus piedzīvojumus un pieredzi, tāpēc laiku pa laikam viņiem jādod iespēja paciemoties pie radiem, apmeklēt kādu pasākumu vienam bez otra.