Bērni atkal plēšas! Ko darīt?
Mīlestības izrādīšana visiem
Viens no iemesliem, kāpēc brāļi un māsas nesatiek savā starpā, ir sāncensība. Visbiežāk konflikts izceļas par to, ka kādam no bērniem tiek kaut kas vairāk nekā otram vai arī otram sanācis izdarīt kādu darbiņu labāk, un viņu par to uzslavē.
Cik svarīga ir mīlestības izrādīšana, tikpat nozīmīgs ir laiks, ko pavadām individuāli ar katru no bērniem
Sāncensības izjūtu var likvidēt, ja vecāki atcerēsies vienu no galvenajiem bērnu audzināšanas nosacījumiem – katram bērnam ir vajadzīga nedalīta mammas un tēta mīlestība. “Nav jau tā, ka vecāki to nezinātu, taču ne vienmēr, visus bērnus audzinot un samīļojot vienādi, iedodam katram to, kas tieši viņam nepieciešams,” bilst psiholoģe. “Mums ne tikai jāmīl katrs bērns, bet uzmanīgi jāieklausās viņā, lai dotu mīlestību konkrētam bērnam viņam individuāli nepieciešamā veidā.” Jo precīzāk pieaugušie ievēros, kas garšo bērnam, kādas kopīgas nodarbes sagādā vislielāko prieku un gandarījumu, kādi pulciņi interesē, jo vairāk bērns jutīsies mīlēts un jutīs mazāku konkurenci ar pārējiem bērniem ģimenē.
Laika menedžments
Cik svarīga ir mīlestības izrādīšana, tikpat nozīmīgs ir laiks, ko pavadām individuāli ar katru no bērniem. Katram no viņiem ir vajadzīgas vismaz pāris minūtes dienā, kad mamma vai tētis ar viņu padarbojas, parunā, parotaļājas, veltot visu uzmanību tikai viņam. Lai tas izdotos, ir jābūt labam ģimenes menedžmentam – mammai un tētim jāsadarbojas, jāatbalsta vienam otru. Jo katrs no bērniem ir pelnījis, ka viņš var pabūt viens pats kopā ar mammu un pēc tam arī ar tēti.
Mums ne tikai jāmīl katrs bērns, bet uzmanīgi jāieklausās viņā, lai dotu mīlestību konkrētam bērnam viņam individuāli nepieciešamā veidā
Vienādi noteikumi
Līdz apmēram pusaudžu vecumam, īpaši 6–9 gadu vecumā, bērniem ļoti svarīgs ir taisnīguma princips. “Bērni piedos, ja mēs pret katru no viņiem izturēsimies atšķirīgi, ja vien būsim taisnīgi,” norāda Rimi Bērniem eksperte Iveta Aunīte. Sešgadnieks pieņems, ka viņa animācijas filmu skatīšanās laiks būs īsāks nekā deviņgadīgajam brālim, ja vien paskaidrosim, ka arī vecākais bērns skatījās filmiņas tieši tikpat, cik jaunākais, un ka septiņu gadu vecumā šis laiks tiks palielināts, līdzīgi kā pārējiem bērniem ģimenē. Piedāvājot mazajiem kārumus, arī svarīgi ievērot, lai kādam no bērniem nav kaut par vienu drupačiņu vairāk.
Psiholoģe norāda, ka reizēm vecāki grēko un neievēro taisnīguma principu, nepamanot, ka jaunākie bērni mēdz būt lieli provokatori, lai izraisītu kādu konflikta situāciju. “Visbiežāk par to vaina tiek uzvelta lielajam. Un tad viņš izjūt netaisnību. Tas neuzlabo bērnu savstarpējās attiecības un diemžēl var radīt vēlmi atriebties, kā arī veido lieku emocionālo distanci starp pieaugušajiem un bērnu.”
Vecākais bērns nav aukle
Ja bērnu vecuma starpība pārsniedz sešus gadus, no psiholoģijas viedokļa viņi aug kā vienīgie bērni ģimenē. Vecākiem jārēķinās, ka abu atvašu intereses būs krasi atšķirīgas. Strīdu var būt mazāk, bet patiesi tuvas brāļu un māsu attiecības var rasties tikai tad, kad abi būs pieauguši. Vēl jāatceras, ka rūpes par bērna audzināšanu un pieskatīšanu jāuzņemas pieaugušajiem. Tas nozīmē – neliksim vecākajiem bērniem pieskatīt jaunākos. Arī tas var negatīvi ietekmēt māsu un brāļu attiecības, ja pieaugušie bieži vien lūdz vecākajam pieskatīt un parūpēties par jaunākajiem ģimenes locekļiem.
Vairumā gadījumu, ja vien neesam bijuši notikušā aculiecinieki, nav lielas jēgas noskaidrot, kurš sāka un kas notika. Labāk koncentrēties uz risinājumu
Strīdu risinājums
Ja starp bērniem tomēr gadās kādas nesaskaņas, pieaugušajiem ir vērts iejaukties tikai tad, ja tiek saukts pēc palīdzības vai arī novērojama verbāla vai fiziska agresivitāte. “Vairumā gadījumu, ja vien neesam bijuši notikušā aculiecinieki, nav lielas jēgas noskaidrot, kurš sāka un kas notika. Labāk koncentrēties uz risinājumu. Smagākos gadījumos labi palīdzēs, ja bērni viens no otra “atpūtīsies” katrs savā teritorijā. Vismaz 20 minūtes,” kā risināt strīdu, padomu sniedz psiholoģe. Viņa piebilst, ka vecākiem katram bērnam būtu jānodrošina mājās kāds “stūrītis”, kur viņš katru dienu var pabūt vismaz uz kādu laiciņu viens un netraucēti nodarboties ar sev tīkamām nodarbēm. To īpaši novērtēs vecākie bērni.