Bērns baidās no tumsas

Rimi Bērniem eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte stāsta, kā palīdzēt mazulim pārdzīvot šo tipisko mazo bērnu fobiju – bailes no tumsas – tā, lai gan bērnam, gan vecākiem šis periods paietu pēc iespējas mierīgāk un atvasei nākotnē nepārvērstos nopietnos kompleksos.

Jaundzimuši bērni no tumsas nebaidās. Šīs bailes parādās vēlāk – apmēram 3–4 gadu vecumā – un dažreiz var saglabāties līdz pat 10–11 gadu vecumam.

Ar bailēm ir jāpalīdz tikt galā, citādi tās var pāraugt nopietnā psiholoģiskā problēmā

Iespējams, tas ir tāpēc, ka mazs bērns neatšķir īstenību no fantāzijas. Tumsā bērns var pilnībā nonākt baiļu varā. Tumša istaba ir milzīgs fantāzijas, tēlu un iedomu darbības lauks. Tā ir vide un apstākļi, kurus bērns nespēj kontrolēt. Turklāt šajā vecumā sāk darboties mitoloģiskā domāšana.

Kāpēc bērns baidās no tumsas
Izplatītākais iemesls ir pārāk vētraina fantāzija un televīzijā, animācijas filmās sastaptie tēli, kas savijas ar paša mazuļa fantāzijām. Ir uzkrājusies pieredze no vecāku priekšā lasītajām grāmatām, kurās darbojas gan pūķi, gan briesmoņi, gan, protams, arī pozitīvi tēli. No vienas puses, ir jau izveidojušies daži priekšstati par pasauli, no otras – izpratne par realitātē notiekošo un izfantazēto vēl ir pārāk vāja.
Šādas bailes var pastiprināt arī pieaugušie, kas mērķtiecīgi biedē ar sodīšanu, vai pavisam nejauši pateiktas frāzes, kas paliek bērna atmiņā. Arī konflikti ģimenē un piedzīvotas stresa situācijas dārziņā, spēļlaukumā vai jebkur citur var izpausties kā bailes no tumsas. Ļauns sapnis var būt baiļu iemesls.

Ko darīt, ja bērns sācis baidīties no tumsas
Vispirms – ko darīt nevajag. Nevajag ignorēt, kaunināt un nosodīt par šīm emocijām. Ar bailēm ir jāpalīdz tikt galā, citādi tās var pāraugt nopietnā psiholoģiskā problēmā. Var ar mazo aprunāties, kas tieši viņu visvairāk biedē – vientulība, nezināmais, kas slēpjas tumsā, briesmoņi?

Nav nekas peļams, ja bērni iemieg un guļ pie ieslēgtas naktslampiņas

Kā cīnīties ar bailēm

• Kad ir noskaidrots, no kā tieši ir vislielākās bailes, var ar tām strādāt. Piemēram, vizualizēt, uzzīmējot uz papīra. Pēc tam zīmējumu var sadedzināt, saplēst, simboliski iznīcinot bailes.
• Ieviest bērnam kādu rotaļlietu, kas sargā no briesmoņiem. Manta ikdienā var dzīvot gultā un vakarā aizbiedēt “sliktos”.
• Pirms miega kopā izpētīt tumšākos kaktus un baisākās pagultes, lai pārliecinātos, ka tur neviena nav.
• Nav nekas peļams, ja bērni iemieg un guļ pie ieslēgtas naktslampiņas. To var neizslēgt līdz pat rītam, lai, pamostoties naktī, mazuli nepārņemtu bailes.
• Sarīkot vakariņas sveču gaismā. Spēlēt paslēpes un kopā ar bērnu paslēpties kādā tumšā telpā vai vietā.
• Atstāt atvērtas guļamistabas durvis. Jo dažreiz troksnis un gaisma no blakusistabas var būt nomierinoši.
• Visa ģimene var doties aizraujošos nakts pārgājienos vai vakara pastaigās, vērojot zvaigznes.
• Var arī vienkārši parunāties, guļot tumšā istabā, jo tas palīdzēs mazulim justies droši, nevis baidīties.
• Pakāpeniski atstāt mazuli vienu pašu uz ilgāku laiku.
• “Tu redzēji sliktu sapni. Sapņi dažkārt mēdz būt biedējoši, bet tie nevienam nedara pāri. Es pasēdēšu pie tevis, kamēr tu iemigsi, un tu redzēsi, ka drīz vien jau jutīsies labāk,” – ar līdzīgiem vārdiem pieaugušie var nomierināt un atbalstīt bērnu. Ja bailes no tumsas nepāriet un ļaunie sapņi atkārtojas, vēlams apmeklēt speciālistu.

! Ņem vērā: Bērns bailes no tumsas var izmantot kā manipulāciju, lai tiktu gulēt vecāku gultā. Šo gan nevajadzētu veicināt, bet mierīgi un pacietīgi vest mazuli uz savu gultiņu.