Bērns nevēlas tikt apskauts

Vēlme pēc brīvības
To mēs visi labi saprotam, ka savu lolojumu nevarēsim aijāt un turēt klēpī līdz pilngadībai. Jo bērns aug lielāks, jo samīļošanās reizes kļūst retākas. Taču, kad šis mirklis pienāk, nereti ir grūti pieņemt, ka bērns vairs nerāpjas klēpī, nedod bučas ik brīdi un nelūdz sevi samīļot. Vēl vairāk – kad gribam viņam noglāstīt galvu, mazais izvairās.
Bērniem ir vajadzīgi vecāku pieskārieni, īpaši, kad viņi slimo vai ir par kaut ko saskumuši un vēlas tikt nomierināti. Taču, kļūstot vecākiem, viņiem rodas vēlēšanās izjust brīvību, iepazīt pasauli, un tad vecāku drošais klēpis var likties viņus ierobežojošs.

Vienkārši nav laika
Vēl viens iemesls, kāpēc bērns var atgrūst vecākus, ir pārspīlēti bieža mīļošanās. Pārspīlēta “uzbāšanās” bērnam ar bučām – “nu nāc sabučo mammu, nāc samīļoties” šķiet kā pavēle, un kādā brīdī mazais ķipars sāk tai pretoties. Savukārt aktīvam bērnam diez vai būs laiks samīļoties, ja viņš konkrētajā brīdī būs aizrāvies ar kādu nodarbi. Bieži vien bērniem, satiekoties ar draugiem un darot to, kas viņiem patīk, vienkārši nav laika un vēlēšanās pēc vecāku apskāvieniem.

Svarīgi brīdī, kad bērns noraida apskāvienus, nesadusmoties vai nevainot sevi, ka kaut kas nav kārtībā, bet pieņemt to kā pašsaprotamu.

Kā vēl izrādīt mīlestību?
Svarīgi brīdī, kad bērns noraida apskāvienus, nesadusmoties vai nevainot sevi, ka kaut kas nav kārtībā, bet pieņemt to kā pašsaprotamu. Neuzbāzties mazajam ar glāstiem, ja viņš tos nevēlas, taču tajā pašā laikā turpināt būt pret viņu mīļiem. Vecāku mīlestība un rūpes mūsu atvasēm ir nepieciešamas jebkurā vecumā, arī tad, ja bērni paši to neizrāda.
Pieskārieni ir tikai viena no piecām mīlestības valodām. Bērna harmoniskai attīstībai tikpat svarīgi ir dzirdēt labus vārdus, uzslavas un apliecinājumu tam, ka viņš ir svarīgs saviem vecākiem. Ļoti būtisks ir laiks, ko pavadām kopā ar atvasi. Vēl pie mīlestības valodām pieder arī rūpes un dāvaniņas. Turklāt dāvaniņai nav jābūt mantai, tā var būt kāda kopā paveikta nodarbe vai pagatavots našķis.

Bērna harmoniskai attīstībai tikpat svarīgi ir dzirdēt labus vārdus, uzslavas un apliecinājumu tam, ka viņš ir svarīgs saviem vecākiem.

Dažādi attiecību modeļi
Arī pieaugušie ir atšķirīgi, ne visiem patīk nemitīgi mīlināties un publiski izrādīt savas jūtas. Galvenais, lai mēs būtu patiesi. Patiesums un godīgums vienam pret otru un pret bērniem ir daudz svarīgāks par apkārtējo domām par mums kā vecākiem. Tēva un dēla attiecībās, iespējams, vispār nepastāv šāda apskaušanās, sabučošanās, bet tas nenozīmē, ka attiecības ir sliktas. Ir dabiski, ja tēvs un dēls ērtāk jūtas, ja viens otram savu atzinību un rūpes izrāda, draudzīgi uzsitot uz pleca, nevis apskaujoties. Katrs savu pieķeršanos izrāda savā veidā. Savukārt meita un māte, iespējams, ļoti labi jūtas, ja ikreiz atvadoties mīļi apskaujas un sabučo viena otru.
Tomēr, ja vecākus uztrauc bērna izvairīšanās no apskaušanās, labāk doties pie speciālista. Vecāku atgrūšana agrīnā bērnībā var būt brīdinājuma signāls, kas rāda, ka savstarpējās vecāku un bērnu attiecībās kaut kas nav kārtībā.