Bērns slikti mācās? Iemesli un ieteikumi

Vecākiem nereti ļoti gribas palīdzēt mazajam censonim izpildīt uzdevumu, turklāt pieaugušie taču zina, kā to izdarīt vispareizāk. Vai uzreiz palīdzēt bērnam, ja viņš saka, ka nesaprot? Palīdzēt var, ja vien mazais parādījis divus veidus, kā pats mēģinājis rast risinājumu. Ja šie meklējumi ir bijuši kļūdaini, jāizvairās no kritikas un pazemošanas. Cilvēks, kurš kļūdījies, ir cilvēks, kurš ir spējīgs pieņemt lēmumus dzīvē, un tas ir ļoti vērtīgi.

Ir jānovērtē bērna darbs, nevis jāsalīdzina bērns vai viņa veikums ar citiem vienaudžiem. Labāk salīdzini, ko mazais varēja pirms mēneša un ko var tagad!

Pareizā motivācija
Uz skolu pirmklasnieks parasti iet ar prieku, bet drīz vien pienāk brīdis, kad priekpilnais entuziasms noplok un iestājas sajūta, ka ir grūti un nav pārāk aizraujoši mācīties visu, ko liek skolotājs.
Vietā padomāt, kas gan noticis ar mācīšanās motivāciju. Motivācija un pašmotivācija ir atšķirīgas lietas – ārējie motīvi, tādi kā vecāku un skolotāju draudi, kontrole, piespiešana, ir efektīvi tikai īslaicīgi. Ja pieaugušie norāda: “Tu mācies sev”, tas neko neatrisina, bērna vēlmi iet uz skolu un mācīties nepavairo. Viens no faktoriem, kas izraisa skolēnu pašmotivāciju, ir izziņas intereses vai, citiem vārdiem, zinātkāres radīšana. Mēs zinām, cik labprāt bērni strādā pie projektiem, kuru tēmas izvēle ir pašu rokās. Tad interese meklēt materiālus un kaut ko jaunu uzzināt, individuāli vai kopīgi strādāt grupā un prezentēt rezultātus ir ļoti augsta, tāpēc arī rezultāti ir atzinīgi vērtējami.
Daudziem bērniem, pildot mājas darbus, motivācija palielinās, ja sāk ar grūtāko un pakāpeniski pāriet uz vieglāko uzdevumu izpildi. Katrs padarītais darbiņš liek apzināties, ka turpmāk būs vieglāk.

Ģimenes paraugs
Svarīgs ir arī paraugs ģimenē, kur vecāki lasa, kopā ar skolēnu pārrunā visiem interesantas, aktuālas lietas un notikumus, kopīgi tās izvērtē un analizē. Gandrīz pašsaprotami, ka tam seko jau paša jaunieša sekmes, kas nodrošina pašapziņu un ticību saviem spēkiem, darbojas kā motīvs sasniegumiem. Zēnus vairāk iedvesmos, ja viņi redzēs, ka ar entuziasmu un prieku tētis apgūst kādas jaunas zināšanas. Meitenēm noderēs māmiņas paraugs.
Bērniem patīk, ja pieaugušie ir gatavi mainīties lomām. Vecāki kļūst par skolēniem, bērni – par skolotājiem. Ļaujiet savam bērnam diktēt jums diktātu vai uzdot kādu matemātikas uzdevumu. Izpildiet uzdoto ar kļūdām! Dodiet iespēju bērnam labot jūsu darbu un novērtēt to ar nesekmīgu atzīmi. Skolēns, kurš spēj atrast kļūdu, parāda, ka viņš orientējas materiālā.

Pareiza uzmundrināšana, nekādas salīdzināšanas
Vecākiem jāzina, ka uzmundrinājums un pozitīva kritika stimulē labot kļūdas, savukārt peļoša kritika un “uzbraucieni” pazemina pašvērtējumu. Pārmetumi par to, kas nav sasniegts, un salīdzināšana ar klases labākajiem skolēniem visdrīzāk nekādi nemudinās mācīties labāk.
Ir jānovērtē bērna darbs, nevis jāsalīdzina bērns vai viņa veikums ar citiem vienaudžiem. Labāk salīdzini, ko mazais varēja pirms mēneša un ko var tagad! Lai arī labas atzīmes ir patīkams bonuss, vecākiem vajadzētu mazāk emocionāli reaģēt uz bērna skolas darbu vērtējumu. Pārlieka sabēdāšanās par sliktu atzīmi vai sajūsma par “10” var lieki satraukt atvasi. Atzīme ir tikai atgriezeniskā saite.

Mācīšanās traucējumi
Mācīšanās traucējumi var iespaidot bērna sekmes ikvienā mācību priekšmetā. Visbiežāk mācīšanās grūtības saistās ar tiem traucējumiem, kas ietekmē vizuālo uztveri, valodas izpratni un tās lietošanu, sīko kustību iemaņas un spēju koncentrēt uzmanību. Mājās vecāku acij trūkumi šajās jomās var palikt nepamanīti un visbiežāk atklājas, bērnam sākot skolas gaitas.
Izplatītākie mācīšanās traucējumi ir valodas un lasīšanas traucējumi. Agrīnās pazīmes, kas liecina par iespējamām problēmām, ir aizkavēta valodas un skaņu apzināšanās, kā arī vispārīga kognitīvo spēju aizture. Disleksija ir grūtības ar lasīšanu – bērns jauc burtus, ir grūtības tekoši atpazīt vārdus, grūtības apgūt alfabētu un burtu skaņas. Kļūdainā lasīšana traucē izprast lasītā jēgu.
Ir arī diskalkulija (grūtības uztvert ciparus), disgrāfija (grūtības rakstīt), dispraksija (grūtības izteikties) un citas specifiskas mācīšanās grūtības.

Milzīga nozīme normālai pašsajūtai un spējai koncentrēties, tātad arī mācīties, ir D vitamīnam. Latvijas iedzīvotājiem tā trūkst.

Labs miegs un veselīgs uzturs
Ēdienam ir svarīga loma, lai nodrošinātu pietiekamu asins pieplūdumu smadzenēm. Visaktīvāk smadzeņu darbībā iesaistās A, C, D, E vitamīni un B grupas vitamīni. Milzīga nozīme normālai pašsajūtai un spējai koncentrēties, tātad arī mācīties, ir D vitamīnam. Latvijas iedzīvotājiem tā trūkst.
Vecākiem vajadzētu parūpēties, lai bērns paēd brokastis. Kā rāda klīniskie pētījumi, izlaistas brokastis kavē domāšanu un spēju mācīties. Smadzeņu jauda ir saistīta ar dažādiem faktoriem, ieskaitot fiziskās aktivitātes un miega daudzumu. Pietiekams miegs ir tik būtisks mācību sekmēm!
Panāciet vienošanos, ka visas izklaides – dators, televīzija, draugi un citas izpriecas –, nav saņemamas avansā. Vispirms jāizmācās, un tikai tad ir laiks izklaidēm.Ja runā par sekmēm pusaudžu vecumā, tad pāris baļļu sliktākas sekmes un arī neciešamāka uzvedība pieder pie lietas pusaudža nobriešanas procesā. Vecākiem uztraukties un meklēt palīdzību vajag tad, ja bērnam skolā draud palikšana uz otru gadu vienā klasē un ja ir uzvedības traucējumi – regulāri kautiņi, bēgšana no mājām, nesavaldība un nekontrolējamas dusmu lēkmes, nežēlība pret dzīvniekiem un līdzcilvēkiem, arī regulāra melošana.

Foto: Shutterstock