Bērnu attieksme pret skolotājiem – kā ieaudzināt cieņu?

Nenoliedzami, pieklājība un cieņa sākas ģimenē. Lai iemācītu bērniem ar cieņu izturēties pret citiem, pieaugušajiem pašiem ir jārāda piemērs – nez vai bērns iemācīsies uzvesties pieklājīgi, ja vecāki pret apkārtējiem būs rupji, lamāsies vai kā citādi necienīgi izturēsies. “Pieklājība ir cieņas jautājums, un līdz bērna skolas vecumam šis jautājums bērnam noteikti būtu jāizskaidro un tam jau būtu bijis jākļūst par ieradumu,” teic speciāliste.

“Labdien!” un “uz redzēšanos!”

Pieklājība ir iemācīta uzvedība, un tas, vai cilvēks ir pieklājīgs vai nē, nav atkarīgs no viņa rakstura, kautrīguma vai bikluma. Lai arī dažkārt vecāki mēdz nevietā aizstāvēt savu atvasi un norādīt, ka nav pareizi piespiest bērnu sveicināties, jo viņš ir ļoti kautrīgs, speciāliste oponē – bērni ir jāmāca, nevis jāpiespiež sveicināties.

Bērns drīkst būt kautrīgs, bērns drīkst būt noguris, bet tas neatceļ pieklājības normas

Pirmsskolas vecumā, kad bērnam vecumposma īpatnību dēļ nav attīstīta tāda īpašība kā viltus, bērni mēdz ļoti tieši pateikt – man viņš vai viņa nepatīk, tāpēc es viņu nesveicinu! Šeit vecāku uzdevums ir bērnam skaidrot – tev drīkst kāds cilvēks nepatikt, bet tev ar viņu ir jāsasveicinās un no viņa jāatvadās. Šis, protams, ir lielisks moments, ko vecāki var izmantot, lai pārrunātu, kāpēc bērnam kāds skolotājs nepatīk.

“Bērns drīkst būt kautrīgs, bērns drīkst būt noguris, bet tas neatceļ pieklājības normas. Ja vecāki bērnam ir iemācījuši būt pieklājīgam, viņi pēc tam varēs būt droši, ka bērns sabiedriskās vietās pratīs uzvesties un neapkaunos vecākus ar savu uzvedību,” uzsver Aunīte.

Tu vai jūs?

Sasniedzot skolas vecumu, aktuāls mēdz kļūt jautājums, vai skolotājam mūsdienās obligāti jāsaka “jūs”? Ja ierasts, ka bērni dārziņā audzinātājas sauc vārdā un saka “tu”, tad skolotāju ar “tu” uzrunāt varētu būt mulsinoši. Aunīte atzīst, ka tas ir robežu jautājums un to drīzāk nosaka skolotājs, nevis skolēni. Raugoties no vecumposma īpatnību viedokļa, apmēram četri gadi ir laiks, kad bērni sāk saprast, ka attiecības ar vienaudžiem atšķiras no attiecībām ar pieaugušajiem. Līdz ar to būtu īsti vietā šajā laikā bērnam mācīt, ka pieaugušie jāuzrunā ar “jūs”. Taču pēdējos gados realizētā uz bērnu centrētā pedagoģija un psiholoģija ierosina saglabāt uzrunu “tu”, tādā veidā samazinot emocionālo distanci starp pieaugušo un bērnu un radot līdzvērtīgāku un draudzīgāku atmosfēru. Skolotāja uzruna ar “tu”, nenoliedzami, radīs draudzīgāku atmosfēru, taču robežas būs izplūdušas, un tas var mazināt skolotāja autoritāti skolēnu acīs. “Ja skolotāja var ar bērniem būt uz “tu” un saglabāt savu autoritāti, problēmām nevajadzētu būt. Šo robežu noturēt un noteikumus pastāstīt ir pieaugušo ziņā,” akcentē speciāliste.

Kā bērnā ieaudzināt cieņu pret apkārtējiem?

• Pārdomājiet savu uzvedību un rīcību – pavērojiet, vai vienmēr sasveicināties, pasakāties, esat laipns? Iespējams, ir vērts pārskatīt savu rīcību.
• Nedodiet bērnam iespēju būt nepieklājīgam, aizbildinoties ar viņa kautrīgumu, miegainību vai slikto omu (“Viņš vēl nav izgulējies, tāpēc tāds nerunīgs”).
• Ir vērts ik pa brīdim bērnam atgādināt pieklājības normas, lai sasveicināšanās, paldies un lūdzu teikšana jau kļūtu par ieradumu, par kuru vēlākajos gados bērnam atsevišķi nav jādomā. Jebkurš cilvēks iemācās to, ko viņš atkārto, bet pieradums jau veido raksturu. Šie ir tie cilvēki, par kuriem var pēc tam teikt – viņš ir cilvēks ar patīkamu raksturu, viņš ir patīkams saskarsmē.
• Ir jāmāca būt pieklājīgam pret visiem cilvēkiem – ne tikai skolotājiem. Būt pieklājīgi varat trenēties kopā – veikalā, kafejnīcā, ciemojoties pie draugiem, pie vecvecākiem.