Slidošana, slēpošana, šļūkšana no kalna… Tās visas ir jautras ziemas aktivitātes, taču vienlaikus vecākiem rada bažas par traumu risku. Kas jāievēro, lai ziemas priekus baudītu droši, padomos dalās “Rimi bērniem” eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.
Pārbaudi inventāru un lieto aizsargus!
Laižot bērnu uz kalna slidināties un ļaujot nodarboties ar citām ziemas aktivitātēm, vecākiem vispirms būtu jāpārliecinās, vai inventārs ir drošs un viss darbojas, kā tam būtu jādarbojas. Piemēram, vai slēpēm ir visi stiprinājumi, vai ragavās ieklāts dvielītis, lai nesaltu dibens, vai to slieces nav saliekušās, vai slidām šņores nav nolietojušās un bērns tās spēj kārtīgi aizsiet.
Lai mazinātu risku gūt nopietnas traumas, jādomā arī par dažāda veida aizsardzību.
Ieteicams lietot ceļu un elkoņu sargus, ja cepures modelis atļauj – galvā likt ķiveri.
Slēpojot ieteicams izmantot speciālās brilles. Tās acis pasargās gan no sniega, gan no pārlieku liela spilgtuma. “Tas svarīgi īpaši tad, kad ir saulains laiks, jo sniegs atstaro gaismu,” atgādina “Rimi bērniem” eksperte.
Uz kurieni tu iesi?
Vecākiem ļoti lielu vērību vajadzētu pievērst tam, uz kurieni bērns dodas baudīt ziemas priekus, sevišķi, ja viņš jau ir tādā vecumā, ka ārā var iet viens. Piemēram, ja bērns vēlas doties uz ezera vai upes ledus, vecākiem pirms tam vajadzētu pārliecināties, ka tas ir pietiekami biezs, stabils un drošs.
“Ja kaut nedaudz spīd cauri ūdens vai arī tas redzams virs ledus, uz tā nedrīkst kāpt!” brīdina Jekaterina Bovtramoviča.
Bērnu slidot nevajadzētu laist arī tad, ja ūdenstilpē ir izurbts kaut viens āliņģis vai ledū ir plaisas un cita veida bojājumi, negludumi.
Savukārt, ja bērns dodas braukt ar ragaviņām vai slēpēm, jāņem vērā, ka izklaides vietai vajadzētu būt pēc iespējas tālāk no ceļa vai ielas, kur pārvietojas automašīnas. Īpaši būtiski tas ir tad, ja iecerēts braukt no kalna – ātrums būs liels un mazais cilvēks var nepaspēt nobremzēt, norāda “Rimi bērniem” eksperte. Tāpat jāskatās, lai ceļā nav koku, sakņu vai citu šķēršļu.
8 drošības noteikumi
Pirms ziemas prieku baudīšanas bērnam vajadzētu izstāstīt vai atgādināt par drošības noteikumiem.
1. Ģērbies silti! Dodoties ziemā laukā, vienmēr rokās velc cimdus, kājās siltus apavus, galvā liec cepuri, bet ap kaklu tin šalli.
2. Negrūsties! Ja uz kalna ir daudz cilvēku, nedrīkst strīdēties, kurš šļūks pirmais.
3. Audzini pacietību! Nevajag doties “trasē”, ja kāds tajā jau atrodas vai pēc brauciena nav paspējis paiet malā.
4. Esi uzmanīgs! Šļūcot no kalna, nedrīkst skriet citiem priekšā, pat jokojoties.
5. Nemēģini eksperimentēt! Nedrīkst siet ragaviņas vienu pie otras, jo gāžoties viens var paraut līdzi pārējos. Rezultātā visi krīt un var smagi sasisties.
6. Domā ar galvu! Ragavas nedrīkst siet arī pie automašīnas. Šo noteikumu vajadzētu atcerēties arī pieaugušajiem. Nav nozīmes pat tam, ka brauciens nenotiek uz koplietošanas ceļa vai ielas. Tāda veida vizināšanās jebkurā gadījumā var būt dzīvībai bīstama!
7. Neēd sniegu. Tas var būt netīrs. Turklāt sniega ēšana rada kakla apsaldējuma risku.
8. Neliec mēli pie metāla. Salā nedrīkst laizīt caurules, šūpoļu ķēdes, ragavu detaļas. Ja tomēr bērns to izdarījis, pieaugušajam jāsilda šī vieta ar savu elpu, kamēr mēle atkūst. Nedrīkst raut to nost vai mēģināt atkausēt ar karstu ūdeni.
Vēl bērniem ļoti patīk pikoties, taču arī tas var radīt nevēlamas sekas. Ja sniegs ir slapjš, pika sanāk smaga, un viegli var gūt acs vai galvas traumas. Ja tajā trāpās ledus gabals, var pat izsist zobu! Tāpēc bērniem jāpastāsta, ka pa galvu un seju ar sniegu nevajag mest, iesaka “Rimi bērniem” eksperte.
Atceries!
Atgādini bērnam, ka gadījumā, ja trauma gūta, pikojoties skolā, noteikti jāvēršas pie medmāsas. Ja tā ir smaga, noteikti nepieciešams zvanīt vecākiem un doties pie ārsta.
Kad ielas pārvēršas par slidotavu
Taču vislielāko traumu risku rada ikdienišķas ziemas situācijas. Viena no tādām ir ledus uz ceļa, ko klāj pavisam plāna sniega kārtiņa. Lai bērnus pasargātu, vecākiem vajadzētu parūpēties par atbilstošiem ziemas apaviem. Tiem jābūt ar rupju, rievainu gumijas vai termoplasta zoli un bez papēžiem.
Pirms došanās ārā bērnam der atgādināt, ka šādos laikapstākļos nevajag steigties, turēt rokas kabatās un visu laiku jāskatās zem kājām.
Ja sētnieks uzbēris uz ielas smilšu taciņu, ieteicams doties uz priekšu pa to. Jāuzmanās, kāpjot pa trepēm vai uz flīzēm – tās var būt ledainas. Krītot uz atpakaļu, var smagi savainot galvu un muguru, norāda fizioterapeite.
Vēl ieteicams bērnu iemācīt pareizi krist – tas jādara, sagrupējoties kamoliņā. Bet, ja ielas ir ļoti slidenas un laikapstākļi ekstremāli, labāk palikt mājās, piebilst Jekaterina Bovtramoviča.
Ja nav iztīrītas ielas, tās klāj sniega putra, sanesumi un ir slidens, bērnam der atgādināt, ka pat uz gājēju pārejas jābūt uzmanīgam. Mašīna var stāties, bet slīdēt un nespēt apstāties, tāpēc pirms došanās pāri ielai jāpārliecinās, ka tā tiešām pārtraukusi kustību.
Svarīgi!
Bērniem jāpastāsta, ka jāuzmanās no lāstekām un sniega nogruvumiem no jumtiem. Tā kā bīstamās vietas ne vienmēr ir norobežotas, nevajadzētu iet tuvu māju sienām, ja vien tas iespējams.
Jāuzmanās no apsaldējumiem
Tāpat bieža problēma bērniem ir apsaldējumi. Lielākās riska zonas ir vaigi, rokas, kājas, ausis. Pat tad, ja bērns ārā kustas, viņa āda ir plāna, tāpēc ātrāk pakļaujas apsaldējumam, skaidro “Rimi bērniem” eksperte. Dažkārt mazais to pats pat var nejust, viņam ir tikai auksti, tāpēc vecākiem ļoti jāvēro bērna uzvedība un jāieklausās viņa teiktajā.
Ādas bojājumus var radīt ne tikai zema gaisa temperatūra, bet arī spēcīgs vējš, sniegs, liels gaisa mitrums.
Apsaldējumu rašanos veicina šauri apavi, zeķes un apģērbs, kurā bērns ir it kā saspiests. Tos var gūt arī tad, ja bērns ilgstoši dzīvojas pa sniegu – vāļājas zemē, guļas ar seju sniegā vai ņem to rokās bez cimdiem.
Ja bērniņš ir pavisam mazs, ļoti lielā aukstumā labāk palikt mājās un izvēdināt telpas.
Kā noteikt, ka radies apsaldējums?
Āda ir ļoti sārta, ar tādiem kā baltiem punktiņiem vai plankumiem. Var pārbaudīt ādas jutīgumu. Ja bērns jūt, kad aizdomīgajai vietai pieskaras, viss kārtībā, ja ne – tad ir gūts apsaldējums.