Atlicis pavisam maz dienu līdz mirklim, kad bērnudārzos skanēs svētku mūzika, svinīgas uzrunas un tiks pasniegti pirmie dokumenti, kas mazajam cilvēkam ļaus sajusties īpaši nozīmīgam un lielam. Bet kurš to gaida vairāk – pats bērns vai tomēr viņa vecāki?
“Rimi bērniem” labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine norāda, ka bērnam izlaidums ir svarīgi svētki kā tradīcija – pabeigts viens posms, un mēs to svinam ģimenē vai ar draugiem, radiem. Jā, arī šiem svētkiem īpaši gatavojas, pošas, sākot ar tērpa izvēli un beidzot ar mielastu ballītei.
Taču nereti vecāki pārcenšas, jo maldīgi uzskata, ka pirmais lielais notikums jāatzīmē ar fanfarām un bazūnēm un – jo dārgāk, jo labāk!
“Bērnam nav būtiski, cik finanšu iztērēsiet, cik dārgs būs tērps vai kurpes, cik sarežģīta frizūra veidota vai kādas puķes pasniegtas. Bērnam nepieciešama samērīga svētku atzīmēšana!” norāda Laura Valaine un paskaidro – skaisti, ja meitenei ir kleita un bante matos, bet zēnam svinīgāks apģērbs, taču ar to nevajag pārspīlēt. Tāpat ar ballīti pēc svinīgās daļas – labi, ja ir kādi priekšnesumi, bet noteikti nav nepieciešami animatori vai ballīte “trīs kārtās”. To vajag vecākiem. Un – jo vairāk “vajag”, jo vairāk stāsts ir par vecāku narcismu. Bērna svētki simbolizē to, cik es kā vecāks varu, spēju.
Rezultātā vecāki, labu gribot, panāk pretēju efektu, jo bērna veselīgai attīstībai tas ir traucēklis.
Kāds tad ir izlaiduma uzdevums
No cilvēka attīstības viedokļa izlaiduma uzdevumu varētu definēt kā ar noteiktu vecumu saistītu normatīvu uzdevumu, kas balstīts uz sabiedrības gaidām par noteiktiem atskaites punktiem, kuri būtu jāsasniedz konkrētos dzīves brīžos. Piemēram, bērnudārza, pamatskolas, pēc tam arī vidusskolas un vēlāk augstskolas beigšana, laulības, bērnu piedzimšana utt.
Katrs šis atskaites punkts nes līdzi statusa vai lomas pārmaiņas, kas palīdz funkcionēt veiksmīgāk.
“Izlaidums simbolizē unikālu un nozīmīgu pāreju cilvēka dzīvē. Izlaidumā svinam sasniegto un pārvarēto. Tas ir beigu un jauna sākuma simbols – pabeigts kāds dzīves posms,” raksturo “Rimi Bērniem” eksperte.
Speciāliste uzsver, ka tieši tāpēc mēs vēlamies svinēt kopā ar tiem, kas palīdzējuši un bijuši blakus šajā ceļā, – vecāki, grupiņas biedri, draugi, skolotāji. Taču mēdz gadīties, ka vecākiem izlaidums ir īpašāks nekā pašiem bērniem.
“Vecākiem tas asociējas ar dažādiem notikumiem savā un bērna dzīvē. Izlaidumā atceramies, kā mūsu bērni izskatījās, uzsākot bērnudārzu, kam viņi
gājuši cauri, kā sākuši apgūt burtus, ciparus, kā viņi izauguši pa šo laiku. Tie ir arī vecāku svētki, jo tikai kopā šis bija iespējams!” pauž psihoterapeite.
Centrā – bērns
Lai kā mums, vecākiem, gribētos izpausties un ļauties izlaiduma svinību trakumam, jāatceras, ka prioritārs tomēr ir bērns, un svarīgi šo robežu noturēt. “Galvenokārt tie ir viņa svētki. Tieši bērns ar visu savu būtību, ar savām zināšanām tam visam ir izgājis cauri.
Apsveiciet bērnu un reizē priecājieties arī par sevi, bet svarīgi, lai jūsu prieks neaizēno bērna prieku,” atgādina “Rimi bērniem” eksperte.
Savā praksē viņa sastapusies ar gaužām sāpīgām pieredzēm, piemēram, kad izlaidumā mamma apgalvo, ka nevis viņa bērnam dāvinās puķes, bet bērnam jāpasniedz puķes viņai, jo viņas dēļ viņš vispār ir un viņas dēļ ir spējis mācīties. “Daudz skumju un nevērtības sajūtas nes šāda pozīcija. Vecāki, savu lepnumu aicinu izrādīt, priecājoties par savu atvasi un stiprinot kopības sajūtu, nevis izceļot sevi kā tik labus vecākus, bez kuriem bērns šo nebūtu izdarījis!” pauž Laura Valaine un brīdina, ka pretējā gadījumā bērns kādā brīdī vienkārši pārstās svinēt svētkus un priecāties, jo viņam nav iedota sajūta, ka tieši viņš ir svarīgākais savos svētkos.
Ieguvumi no svinēšanas
Ģimenes rituāli, to skaitā svētku svinēšana, dod dažādus psihoemocionālus ieguvumus:
- palīdz ar sevi lepoties un priecāties, nostiprināt attiecības un izveidot kontaktu ar saviem tuvajiem, “atslēgties” no ikdienas;
- kopīgai maltītei ir sociāla loma – tā saved visu ģimeni kopā, vieglāk veidojas sarunas;
- būtiska svētku sastāvdaļa ir dāvanas, tā noslēdz dodu–saņemu ķēdi, veido attiecības.
Lai svētki “nesabojājas”
Visticamāk, katram lielākā vai mazākā mērā ir bijusi pieredze, kad svētki šķietami “sabojājas”. Tuvojoties gaidītajam notikumam, krājas spriedze, un pašā spriedzes kulminācijā, kas ir neilgi pirms svinību sākuma, notiek emocionāls izvirdums un visa ģimene sastrīdas. Aizvainojums, dusmas, vilšanās – svētki ir “sabojāti”. Tas notiek tad, ja realitāte neatbilst mūsu gaidām un mēs nespējam pieņemt citādu iznākumu.
Šajā situācijā svarīgi iedziļināties savās gaidās – par kādiem svētkiem es sapņoju? Ar ko man asociējas perfektie svētki? Vai tie ir reāli piepildāmi? Ja ir, tad kā to varētu realizēt? Ja nav, tad kā izskumt par nepiepildāmām vēlmēm?
Izlaidumu organizēšanas kontekstā problēma ir nerunāšana.
Mēs steigā aizmirstam izstāstīt savas asociācijas ar svētkiem – ko mēs vēlamies, par ko jūtamies patīkami, kas mums rada bažas.
Tā vietā mēs sagaidām, ka citiem ir tādas pašas gaidas kā mums, un aizmirstam bērnam pajautāt, vai un kā viņš gribētu svinēt. Ēdiens, apģērbs, puķes un viss cits sāk dominēt, tāpēc spraigajos gatavošanās brīžos ir vērts atcerēties par vērtību, ko nesat šajos svētkos. Vai tiešām, piemēram, vienu salātu neesamībai jāaizēno bērna un ģimenes svētki?
Visticamāk, katrs no mums atbildēs ar pārliecinošu “nē”! To arī atcerēsimies brīžos, kad kaut kas noiet greizi – tas nenozīmē, ka svētki ir neizdevušies.
Tie ir citādāki, nekā bijāt iecerējuši, taču tikpat nozīmīgi un ar to pašu vēsti, ka šajā dienā jūsu bērns ir notikuma centrā. Priecājieties par viņa sasniegumiem, šādi apstiprinot, ka saprotat, cik daudz piepūles un pacietības bērnam šāds darbs – iešana uz bērnudārzu – prasījis. Tādā veidā mazajam tiek mācīts, ka tas, ko viņš dara un spēj, ir nozīmīgs.