Par ergonomisku dzīves telpu bērnam varam sākt domāt jau no mazuļa zīdaiņa vecuma. Kad bērns ir atklājis savas rociņas, skatās uz tām un tās pēta – ļoti bieži tas notiek ap trīs mēnešu vecumu –, mazais ir gatavs doties spēlēties un attīstīties uz grīdas. Tas ir pirmais solis ergonomiskas telpas iekārtošanā, norāda “Rimi Bērniem” eksperte, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.
Zīdaiņa vecums – spēles uz grīdas
Tikko bērns sāk skatīties uz savām rociņām, viņam ir laiks doties spēlēties uz grīdas. “Sagatavojiet vietu, kur mazulim dzīvoties, – lieciet bērnu uz grīdas uz viegla paklājiņa vai sedziņas. Mazajam patiks skatīties apkārt, pētīt apkārtni un iepazīt pasauli. Piedāvājiet viņam mantiņas – vieglas, ērti satveramas, zīdainim piemērotas. Piemēram, lupatiņa, viegls grabulītis. Lieciet mantiņas bērnam sāņus, tās viņu ieinteresēs, motivēs sākumā stiepties un pagriezties uz sāniem un pēc tam jau velties,” teic speciāliste un ieskicē, kā jau no zīdaiņa vecuma vecāki var rūpēties par ergonomisku telpu mazulim. Sākotnēji tā nebūs atsevišķa istaba, kas jāiekārto bērnam, bet gan noteikta vieta ģimenes mājoklī, kas ir paredzēta mazuļa rotaļām un laikam uz grīdas. Pirmajos mēnešos tie būs tikai daži kvadrātmetri, kas tiks iekārtoti kā bērna rotaļu vieta.
Tikko bērns sāk skatīties uz savām rociņām, viņam ir laiks doties spēlēties uz grīdas.
Pamazām paplašiniet telpu
Kad bērns jau ir paaudzies, paplašiniet viņam atvēlēto, jau iekārtoto rotaļu un attīstības telpu. Te lieti var noderēt sētiņa, ar ko atdalīt mazuļa telpu. Sētiņa palīdzēs mazo norobežot no bīstamām vietām – trepēm, mājdzīvniekiem, krāsnīm, kamīniem –, bet nav obligāta. Lai veicinātu bērna fizisko attīstību, motivētu atcelt iegurni, celties četrrāpus un rāpot, jau ap piecu sešu mēnešu vecumu var veidot vidi dažādos līmeņos. Tās var būt dažādas kastes, autiņbiksīšu pakas, matracis, izveidots tunelis, neliels slīdkalniņš, ko izvietot mazuļa rotaļu stūrī. Tas viss dažādos vidi, kurā bērnam rotaļāties un caur šīm rotaļām attīstīties. Dažādas virsmas palīdz balstīties uz rokām, atcelt vēderu, iegurni un nostāties četrrāpus.
Darbošanās zonas
Bērnam augot un iekārtojot viņam telpu, ļoti svarīgi ievērot zonēšanas principu – katrai darbībai ir paredzēta sava vieta. Gulēšanai ir domāta gulta, aktīvām rotaļām – noteikta vieta, zīmēšanai – vieta pie galda un tamlīdzīgi. “Šādi nodalot zonas, bērns saprot – te es zīmēju un darbojos pie galda, te es skatos grāmatas, te guļu, te rotaļājos ar klučiem, bet te – esmu aktīvs. Zonas palīdz bērnam sevi organizēt, māca plānot savu laiku – mazais apzinās, ko viņš tagad darīs un kam pievērsīs savu uzmanību. Tas arī māca sakārtot lietas – ja bērna telpa būs iekārtota zonās, viņš arī zinās, kur atrodas katra lieta, un pēc darbošanās var tās sakārtot. Tas, ka mazais zina, kur atrodas viņa mantas, nostiprina atbildības sajūtu, ka viņš pats var paņemt un nolikt lietas vietā,” zonu nozīmi akcentē Jekaterina Bovtramoviča.
Bērnam augot un iekārtojot viņam telpu, ļoti svarīgi ievērot zonēšanas principu – katrai darbībai ir paredzēta sava vieta.
Ja šādu zonu nav, bērns nevar saprast, kā organizēt savas darbības. Protams, vecākiem ir jāseko līdzi mazuļa aktivitātēm un ik pa brīdim jāpalīdz ievērot zonu principu un ierādīt katrai lietai savu vietu.
Aktīvs mazulis – piemērota telpa
Bērnam atvēlētajā telpā it labi iederas tādas lietas kā kāpelēšanas siena, slīdkalniņš, rāpšanās virves, šūpoles, ar ko biežāk asociējam rotaļu laukumus. Kā norāda speciāliste – mazi bērni ir kustīgi, enerģiski un viņiem ir vajadzība izkustēties. Ja telpa to atļauj, ir vērts atdalīt zonu bērna aktīvām nodarbēm – tikai tā jāiekārto pēc drošības noteikumiem. Tas, ka mazajam būs piemērota vieta, kur būt aktīvam, palīdzēs izvairīties no tā, ka viņš lēkā un ir fiziski aktīvs uz citām virsmām, kas var būt daudz bīstamāk. Šādi rīki būs piemēroti bērniem no trīs četru gadu vecuma. Arī mājiņa vai vigvams būs piemērots bērna istabai, bet ar noteikumu, ka tā mazo interesē, nevis tikai lieki aizņem vietu.
Kāpēc bērnam kā īpaši jāiekārto istaba?
Ja bērns aug istabā, kas nav atbilstoši iekārtota, var teikt, ka viņš dzīvo pieaugušo telpā, bet mazajam ir pavisam citas vajadzības nekā pieaugušajam. Atbilstoši iekārtojot istabu vai telpu, mēs motivējam bērnu kustēties un rotaļāties, kas ir vajadzīgs viņa attīstībai. “Ja mēs vēlamies motivēt bērnu kustēties, mums jārada viņam atbilstoši apstākļi. Ja bērnam nebūs attiecīgas vides, kur var brīvi kustēties, viņš var izvēlēties vairāk vai nu skatīties televīziju, vai lietot viedierīces. Ja vide ir piemērota kustībām, vecākiem būs iespēja piedāvāt bērnam alternatīvu,” norāda speciāliste.
Labas idejas bērnu istabas iekārtošanai:
- Ja bērna istaba vai viņam atvēlētā telpa ir neliela, nevajag mazajam piedāvāt visus iespējamos rīkus – var izvēlēties arī vienu lietu, kas viņam patīk, piemēram, nelielu slīdkalniņu. Tāpat nevajag pārslogot istabu ar rotaļlietām, bet izvēlēties tādas, kas bērnu interesē.
- Bērna lietas organizējiet un glabājiet sašķirotas nelielās kastēs, grozos, kas sakārtoti plauktos. Piemēram, atsevišķi glabājiet mazās mašīnītes, kastaņus, Lego, zīmuļus, traukus un citas bērnu lietas. Tas palīdzēs mazulim orientēties telpā un organizēt savas nodarbes. Šāda izvēle būs labāka nekā viena liela mantu kaste visām rotaļlietām.
- Svarīgi kārtot bērna mantas atvērtos plauktos – tā, lai mazais redz savas mantas. Tas bērnam palīdzēs uztvert, kur atrodas viņa lietas.
- Bērnu istabai vēlams izvēlēties gaišus toņus. Būtiski, lai istabai ir logs, pa kuru ieplūst gaismai, un lai istabu varētu vēdināt.
- Aizkarus un paklājus izvēlieties pēc iespējas tādus, kas mazāk uzkrāj putekļus un netīrumus un ir viegli tīrāmi.