Gribu pīrsingu! Gribu tetovējumu! Kā vecākiem runāt ar pusaudzi par šiem jautājumiem

Visa pamatā – saruna

Pētījumi rāda, ka šādu ķermeņa modifikāciju biežums pieaug visā pasaulē, arī Latvijā. Saņemot ziņu, ka bērns vēlas kādu no ķermeņa rotām, būtu svarīgi šo vēlmi pārrunāt, lai viņš varētu pieņemt lēmumu, izsverot visus riskus.

“Lai cik grūti tas būtu, sarunā ar bērnu nepieciešams saglabāt vēsu prātu un noskaidrot divas lietas – kāpēc viņš vēlas tetovējumu vai pīrsingu un ko tas viņam nozīmē,” iesaka Laura Valaine.

“Šie jautājumi var palīdzēt pusaudzi izprast labāk, pamanīt to pusi, ko ikdienā neredzat.”

Vēlams saglabāt novērojošu pozīciju. Vecākiem nevajadzētu palikt vienaldzīgiem, bet dalīties savās pārdomās. Tajā pašā laikā jāatceras, ka nedrīkst savu viedokli uzspiest.

Protests vai individualitāte?

Vecāki baidās, ka pīrsings vai tetovējums uzreiz nozīmē, ka bērnam ir kādas psihiskās veselības problēmas un viņš šādi izpauž protestu. Cilvēkiem ar tetovējumu vai pīrsingu gan ir izteiktāka riska uzvedība un vēlme meklēt asas sajūtas, taču tas uzreiz neliecina par patoloģiju.

“Drīzāk uz šo vajadzētu skatīties kā uz faktu, ka bērns attīsta savu individualitāti.

Pieejamie pētījumi rāda, ka dzīves kvalitāte un pašcieņa neatšķiras no tā, vai cilvēkam ir vai nav šādas ķermeņa rotas. Arī psihiskās veselības rādītāji neatšķiras,” mierina speciāliste.

Par emocionālām grūtībām der aizdomāties vienīgi tad, ja pīrsingu vai tetovējumu kļūst nekontrolēti daudz.

No cik gadiem es to varēšu?

Nereti bērni, dzirdot, ka noteiktu lietu vecāki viņiem liedz, sāk jautāt – bet kad es to varēšu? “Te vecākiem jāvadās gan pēc likumdošanas, gan pēc savas iekšējās izjūtas, jo nav viena noteikta vecuma, kad tas būtu pieļaujams. Kāda ģimene lems par labu tetovējumam bērna četrpadsmit gados, cita – sešpadsmit, bet vēl kāda to atļaus tikai no pilngadības,” saka Laura Valaine.

Tomēr, ja vecāki bērnam saka – jā, tu varēsi taisīt tetovējumu, bet tikai no 14, 16, 17 gadiem –, tad, pienākot šim vecumam, solījums arī ir jātur.

Ja tas netiek darīts un atļautais vecums no vecāku puses pārlikts uz priekšu, pusaudzim rodas iespaids, ka vecākiem nevar uzticēties.

Savukārt ar izteikumu – jā, tu varēsi šo savu vēlmi piepildīt, bet ne tagad – bērnam tiek dota ziņa, ka tas ir akceptējams. Iespējams, ja groži tiek turēti ļoti kategoriski līdz pat 18 gadu vecumam, var rasties situācija, ka tad jaunietis vēlēsies izmēģināt pilnīgi visu.

Jā, es to tiešām gribu!

Ja pusaudzis ir apdomājis visus “par” un “pret” un jūtas tiešām nobriedis tetovējumam vai pīrsingam, vecāku atbildībā tomēr paliek rūpes par drošības apsvērumiem. Vajadzētu pārliecināties, ka izvēlētajā salonā ievēro nepieciešamās higiēnas prasības, meistars ir sertificēts, ka pēcprocedūras periodā ir pieejami visi vajadzīgie kopšanas līdzekļi.

Riski, kurus pārrunāt ar bērnu

• Higiēnas riski – rūpes par rētu, kas rodas procedūras laikā. Vai pusaudzis ir noskaidrojis, kā, cik ilgi un ar ko ķermeņa rotājums būs jākopj, vai spēs to nodrošināt.
• Risks nožēlot izdarīto. Vecāki var padalīties savā pieredzē, ko nožēlo, un rosināt apdomāt, vai arī pusaudzim nevar veidoties līdzīga situācija.
• Veselības riski – infekciju riski, iekaisums. Ieteicams pārrunāt risku saslimt ar HIV un hepatītu, uzsvērt, ka atbalstāt šādas procedūras tikai higiēniskos apstākļos.
• Vai ķermeņa rotas ir atļautas, piemēram, skolā vai pulciņos, kurus bērns apmeklē?
• Ja viens no apsvērumiem ir mode vai vēlme būt iederīgam un stilīgam, ieteicams aicināt bērnu vispirms apdomāt veidu, kā to var izdarīt bez iejaukšanās ķermenī, – stila maiņa, cits matu griezums un krāsa, make-up utt. Var arī vienoties, ka vispirms pusaudzis izmēģina, piemēram, hennas tetovējumu un tikai tad taisa īsto.
• Pirmā iespaida nozīme – noskaidrojiet, kādi ir pusaudža dzīves mērķi un vai pīrsinga/tetovējuma esamība nevar tos ietekmēt (piemēram, darbs jurisprudencē).

Padoms. Ja bērns visus šos riskus apsver un joprojām vēlas ķermeņa rotu, var vienoties par atkārtotu sarunu pēc mēneša. Ja vēlme aizvien būs spēkā, varēs domāt, kā rīkoties tālāk.