Ja viedierīču bērnam ir par daudz

Laika limits
Bērniem ir nepieciešams noteikt laika ierobežojumus. Sākumskolas vecuma bērniem pie viedtālruņa nevajadzētu pavadīt ilgāk par 30 minūtēm dienā. Tajā pašā laikā vēlams veidot tādu režīmu, lai mazajam skolēnam ir iespēja līdz galam noskatīties iesākto animācijas filmu vai izspēlēt iesākto spēli. Kad bērns ir ievērojis norunāto un viedierīci pats izslēdzis, nevajadzētu aizmirst viņu paslavēt! Ja bērns sadusmojas vai cenšas apiet norunāto, vecākiem ir jāatgādina noruna. Ja arī tad neseko pozitīva bērna rīcība, pieaugušajiem pašiem viedierīce ir jāizslēdz. Ja atvase turpina protestēt, diemžēl viedierīču aizliegumam jāturpinās arī nākamajā dienā.
Sākumskolas bērniem pie viedierīcēm pavadīto laiku var pakāpeniski palielināt, taču nepārsniedzot stundu, vēl vecākiem bērniem – divas stundas, ieskaitot laiku, kas nepieciešams mājasdarbu gatavošanai. Ja bērns regulāri iebilst pret viedierīču lietošanas ierobežojumiem, svarīgi, lai vecāki būtu stingri un pārliecināti savās pozīcijās. Arī tad, kad gribas teikt – nu labi, bet tikai šoreiz. Un arī tad, ja bērns atsakās piedalīties jebkādās citās aktivitātēs, tai skaitā izsaka vēlmi vairs neapmeklēt kādus pulciņus vai nodarbības. Bērnam ir jāapzinās, ka tāpēc, ka kaut ko nevēlas darīt, laiks kopā ar viedierīci nepaliks ilgāks. Vecākiem nevajadzētu nobīties no tā, ka atvasei varētu kļūt garlaicīgi.

Sākumskolas bērniem pie viedierīcēm pavadīto laiku var pakāpeniski palielināt, taču nepārsniedzot stundu, vēl vecākiem bērniem – divas stundas.

Vecāku konsekvence
Vēl kāds būtisks nosacījums ir konsekvences ievērošana. Ja ir ieviesti kādi noteikumi, tiem vienlīdz jāattiecas arī uz pieaugušajiem. Piemēram, pie galda nenotiek skatīšanās viedierīcē, telefons paliek ārpus gultas, kad vakarā dodas pie miera. Tāpat noteikumus nav ieteicams mainīt – ja ir laika ierobežojumi, pie tiem vajadzētu pieturēties.

Viedierīce – pēc mājasdarbiem
Lai arī viedierīcē ir funkcijas, kas nepieciešamas ikdienā, piemēram, saziņa ar tuviniekiem, iespēja noskaidrot, cik rāda pulkstenis, telefoni piedāvā arī dažādas izklaides iespējas. Tas nozīmē, ka svarīgi ievērot nosacījumu – izklaide ir tikai pēc tam, kad bērns ir veicis obligātās lietas: izmācījies, apmeklējis ārpusskolas nodarbības, izdarījis viņam uzticētos mājas pienākumus.
Vecāki dažkārt vaicā, vai ir pareizi darbošanos viedtālrunī šādā veidā padarīt par mērķi, uz ko tiekties. Speciāliste skaidro, ka pareizi būtu, ja mobilais tālrunis būtu ierīce, kas palīdz mācību procesā, darbā, ikdienas aktivitāšu organizēšanā, taču realitātē biežāk pilda izklaides funkciju. Tāpēc pret to tā arī būtu pareizāk attiekties.

Viedierīces nav atpūta
Lai mazinātu bērna iespējamo atkarību no viedierīces, jāveido paradums, ka šī ierīce, lai arī ir izklaide, nav atpūta. Tāpat viedierīču lietošana nav alternatīva rotaļām un fiziskām aktivitātēm. Tas nozīmē arī to, ka ideālā variantā divas stundas pirms miega tiek veltītas mierīgām, ģimeniskām aktivitātēm, ierīces noliekot plauktā.

Vecāku uzdevums būtu nevis noliegt virtuālo pasauli, bet parādīt, ka arī reālajā pasaulē ir savs prieks un azarts.

Alternatīvās nodarbes
Nebūs līdzēts, ja vecākiem būs strikta attieksme pret viedierīču lietošanas izskaušanu bērna ikdienā. Īpaši tad, ja tās jau būs aizņēmušas zīmīgu vietu mazā cilvēka dzīvē. Reizē ar ierobežojumu ir jābūt alternatīvām, kā pavadīt laiku. Vecāku uzdevums būtu nevis noliegt virtuālo pasauli, bet parādīt, ka katrā no pasaulēm ir savs prieks un azarts. Jo viens no aspektiem, kas var liecināt, ka ir problēmas ar viedierīču atkarību, ir nespēja gūt prieku no reālās pasaules piedāvātajiem kairinājumiem.

Kā saprast, kad viedierīču ir par daudz
Psiholoģe Aunīte pārliecināta – ja vecākiem šis jautājums, domājot par savu atvasi, ir radies, ir liela iespēja, ka konkrētajam bērnam viedierīču tiešām ir par daudz. Taču ir vairākas pazīmes, kuras pamanot vecākiem vajadzētu kļūt uzmanīgiem un domāt par risinājumiem. Ja brīdī, kad jābeidz skatīties animācijas filmu vai jāpārtrauc datorspēle, atvase kļūst dusmīga, pretojas, raud, viedierīču ir par daudz. Par viedierīču atkarību var liecināt arī fiziskas izpausmes, piemēram, bezmiegs, trauksmains miegs, regulārs nogurums, nespēks, acu asarošana, sāpes rokas locītavā.

Viedierīces kā bezmaksas aukles
Ir grūti ģimenē runāt par viedierīču saprātīgu lietošanu un ierobežojumu ieviešanu, ja tālrunis vai planšetdators tiek izmantots virtuālās bezmaksas aukles vietā. Īpaši sarežģīti tas ir šķirtajās ģimenēs, kur atbildīgs par bērnu ir viens no vecākiem. Turklāt laika periodā, līdz vecāki pārnāk no darba, ne vienmēr ir saprātīgi liegt lietot viedierīces, jo bērni ātri vien var atrast kādu klases vai skolas biedru, pie kura mājās ir interesantāk. Rezultātā tā tiek veicināts klaiņošanas risks.

Ir grūti ģimenē runāt par viedierīču saprātīgu lietošanu un ierobežojumu ieviešanu, ja tālrunis vai planšetdators tiek izmantots virtuālās bezmaksas aukles vietā.

Metode, kas var nostrādāt!
Varat dot bērnam nopelnīt papildu laiku viedierīcei. Speciālisti neviennozīmīgi vērtē, taču dažkārt iesaka mainīt lasīšanas laiku pret viedierīces laika minūtēm, proti, cik minūtes lasa grāmatu, tik minūtes papildus drīkst lietot viedtālruni vai planšetdatoru. Šāda bonusu sistēma var veicināt izpratni par to, ka ne visu var iegūt bez darba, reizēm ir jāiegulda zināmas pūles, lai saņemtu kāroto. Un maz ticams, ka bērni šīs minūtes uzkrās līdz, piemēram, 12 stundu spēlēšanai no vietas. Ja šāds risks pastāv, var noteikt ierobežojumu, cik ilgi vienā nepārtrauktā reizē drīkst spēlēt.