Kā bērnā saskatīt un veicināt līdera īpašības

Ne visi ir dzimuši līderi - būsiet dzirdējuši kādu tā sakām. Bet vai tiesa, ka līdera personība - spēja uzņemties atbildību, vadīt un iedrošināt citus, spriest un pieņemt svarīgus lēmumus - ielikta mazulim šūpulī, vai tomēr bērns veidojas par šādu personību, ņemot vērā vidi, kādā viņš tiek audzināts? Atbilde ir kaut kur pa vidu - līderisma spējas var būt rakstura šķautne, ko bērns mantojis, jau piedzimstot, taču tās var noplakt, ja vien bērnam netiks dota iespēja izpausties. Līderu (3-7 gadu vecumā) īpašības ir: labas saskarsmes spējas, augsta sociālā aktivitāte, augsts intelekts, labi prot rotaļāties, fiziskā pievilcība, patīkams raksturs, nav atriebīgi, ir labsirdīgi un taisnīgi.

Pirmkārt, vecāku un pedagogu uzdevums - pamanīt bērna ne vien radošos talantus, bet arī rakstura īpašības, kas veido bērnu par unikālu personību, un censties tās izcelt, ne noniecināt. Neapspiest pirmsskolnieka iniciatīvu darīt kaut ko pašam vai tieši otrādi - nevēlēšanos darīt to, ko dara citi bērni. Mazais protestētājs vai spītnieks (ko ieņem galvā, to arī dara, par spīti, aizrādījumiem) - tā ir viena no pazīmēm, ka jūsu ģimenē aug, iespējams, topošais līderis. Diemžēl, pieredze rāda, ka pieaugušie bieži nepieņem atšķirīgos bērnus un izturas pret viņiem kritiskāk un stingrāk. Aktīvie bērni, protams, ir liels izaicinājums vecākiem un pedagogiem, bet tieši viņi ir līderisma zelta fonds.

Līderis pirmsskolnieks - tā ir aktīva personība ar iniciatīvu, kas spēj ietekmēt situāciju un spēj koordinēt citu cilvēku rīcību, spēj „vest sev līdzi” citus. Taču to, cik veiksmīgs ir līderis pirmsskolas vecumā, nosaka ne tik daudz objektīvais rezultāts, cik citu bērnu atzinība par, viņuprāt, veiksmīgu rezultātu. Līderismu šajā vecumā veicina galvenokārt citu bērnu attieksme. Līderi labi jūt savu privileģēto stāvokli, un tas vairo pārliecību par sevi. Bet tam visam klāt nāk cita nasta - ir bērni, kas līderi apskauž, idealizē, konkurē, sadarbojas, kritizē, atdarina. Citiem vārdiem sakot, dzīve ap līderi mēdz būt daudzšķautņaina un arī pārdzīvojumiem bagāta.

Protams, bērni ir dažāda rakstura - cits miermīlīgāks, cits aktīvāks un drosmīgāks. Ne visiem jābūt līderiem, tomēr dažas no šīm īpašībām ir labi sevī attīstīt. Lai veicinātu līderisma attīstību, māciet bērnam pieņemt lēmumus, plānot, analizēt, prognozēt rīcības sekas, trenējiet paškontroli. Ja vēlamies bērnā attīstīt jaunu rakstura īpašību, mums jārada situācija, kurā bērns pārdzīvo pirmo reizi tādu psihisko stāvokli, kāds atbilst šai rakstura īpašībai. Pēc tam šī sajūta jānostiprina, lai tā veidotos kā pastāvīga rakstura iezīme. Tāpēc, lai attīstītu bērnā līdera potenciālu, jārada apstākļi, kas pieprasa bērnam būt aktīvam. Labi radīt situācijas, kurās katrs var būt uzvarētājs, piemēram, rīkot kādu konkursu, kurā katrs bērns saņem apbalvojumu, piemēram, „labākais dejotājs”, „labākais dziedātājs” utml. Tomēr jāmāca bērniem arī pret zaudējumiem izturēties viegli, kā pret neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Atcerieties, ka pieaugušo uzdevums ir spēt ieraudzīt, ka katrs no bērniem var būt līderis kādā jomā!

Ieteikumi, kas palīdzēs bērnā attīstīt līdera īpašības:

• Runājot ar bērnu, izvairieties no kritikas;
• Esiet iecietīgi pret bērnu kļūdām, īpaši piecu gadu vecumā, kad kā pozitīvs jaunveidojums bērnu dzīvē parādās iniciatīva;
• Izrādiet patiesu interesi par bērna aktivitātēm;
• Palīdziet viņam tikai vajadzības gadījumā, nedariet viņa vietā;
• Māciet neatlaidību un iesākto pabeigt līdz galam;
• Izpētiet un apspriediet problēmu kopā, bet tik ilgi, kamēr bērnam nezūd interese un nav kļuvis garlaicīgi;
• Rēķinieties ar bērna emocionālo attieksmi problēmas risināšanā.

Foto: Shutterstock.com