Kā bērnam paskaidrot, ka mammai ir jādodas uz darbu

Mazulim tas var izrādīties sarežģīts periods – saprast, kāpēc mamma pēkšņi vairs nepavada ar viņu kopā visu dienu, bet kaut kur pazūd. Bērna psiholoģiskās attīstības īpatnību dēļ līdz 5–6 gadu vecumam svarīgākais cilvēks viņa dzīvē ir mamma, bet tas nenozīmē, ka mammai nav jāiet uz darbu. Vispirms mammai ir jāatbrīvojas no vainas sajūtas par to, ka viņai ir jāatgriežas darbā, un iespējams, viņa pat to vēlas. Ja mamma dodas uz darbu, jūtas tur labi un pēc darba vakarā mājās apmierināta, tad viss ir lieliski.

Vecākiem ir tiesības profesionāli pašrealizēties, turklāt ne katra sieviete ir no dabas mājsaimniece. Mājsaimnieces lomu mūsu sabiedrībā uztver ar nievājošu attieksmi, bet darbs mājās arī ir atbildīga karjera. Iet uz darbu un biroju bieži vien ir pat vieglāk nekā pieskatīt bariņu bērnu mājās.

Šķiršanās trauksme un savi cilvēki
Apmēram 6–10 mēnešu vecumā un pēc tam ap 18 mēnešiem bērniem ir tā sauktais sensitīvais periods. Proti, bērns izjūt pastiprinātu šķiršanās trauksmi un var izteiktāk pārdzīvot mammas pazušanu. Tas ir dabisks attīstības posms, ar kuru var visai veiksmīgi tikt galā, ja pareizi plāno dienu un laikus sagatavo mazuli faktam, ka mamma “pazūd”.
Pirms mammas došanās uz darbu jau laikus vajadzētu sākt veidot uzticības personu loku, ar kuriem mazais jūtas droši un kurus labi atpazīst. Līdz 3 gadu vecumam bērnam var būt līdz pat 3–4 uzticamas personas. Tas var būt tētis, omīte, aukle, ar kuru viņš jau saradis. Pieradināšana pie sveša cilvēka sākumā sākas ar laiku, ko mamma un auklīte pavada kopā ar bērnu, vēlāk atstājot mazuli ar auklīti divatā uz 30 minūtēm un pamazām šo laiku pagarinot. Auklīti nevajadzētu meklēt pēdējā brīdī un atstāt ar bērnu bez savstarpēja iepazīšanās posma.

Svarīgākais ir nepazust “pa kluso”, ko mammas dažkārt praktizē, lai neredzētu bērna asaras.

Mazākiem bērniem labāka izvēle ir auklīte vai vecmāmiņa, bet apmēram 3 gadu vecumā bērnu sāk interesēt komunikācija ar vienaudžiem. Apmēram 5 gadu vecumā mazais cilvēks jau ir gatavs draudzēties un socializēties un nereti grib palikt dārziņā līdz pēdējam grupas biedram un spēlēties ilgāk.
Mainoties apstākļiem, jāvēro, kā jūtas mazulis – vai nav parādījusies trauksme, nervozitāte, niķošanās, nagu graušana.

Atvadīšanās rituāls
Kā veiksmīgāk organizēt aiziešanas momentu? Svarīgākais ir nepazust “pa kluso”, ko mammas dažkārt praktizē, lai neredzētu bērna asaras. Pazušana bez atvadīšanās palielina bērnā trauksmi un iemāca, ka mammai nevar uzticēties. Agrīnā vecumā vecāku pazušana rada sajūtu, ka viņi nekad neatgriezīsies. Nevajadzētu arī rīkot garas atvadas, kad mamma vairākas reizes atgriežas, ņem mazo rokās, tad dod atpakaļ auklītei. Tāpat būtisks ir aspekts – ja mamma ir greizsirdīga uz auklīti, ar kuru viņas atvase labprāt spēlējas un pat mīl, tad bērns neapzināti var pārņemt šo mammas nepārliecinātību un trauksmi.

Ja no rīta mamma aiziet uz darbu laikā, kad bērns vēl guļ, labāk tomēr bērnu ir pamodināt un veikt atvadīšanās rituālu. Ja ģimene dzīvo kopā ar vecmāmiņu, tad mazo var nemodināt, bet, ja pieskatīt mazuli nāk cilvēks, ar kuru ģimene ikdienā nedzīvo kopā, tad rīta atvadīšanās ir ļoti svarīga. Lielākam bērnam mamma var pastāstīt, kas notiks – pēc brokastīm nāks auklīte, tad viņi kopā ies ārā spēlēties, pēc tam būs pusdienlaika miedziņš un tad jau mamma būs atpakaļ.

Kāpēc jāiet uz darbu?
Kāpēc mammai vispār ir jādodas uz darbu? Laikmetā, kad bērni ir novērojuši, ka naudu izsniedz bankomāts, izstāstīt, ka mamma dodas uz darbu pelnīt naudiņu, ir īsts izaicinājums. Tomēr var stāstīt, ka mammas nopelnītā nauda sniegs pozitīvas sajūtas un notikumus, varēs nopirkt saldējumu, kaut kur kopā aizbraukt vai iegādāties kādu īpaši kārotu rotaļlietu.

Nedalīts laiks bērnam
Nedalīta saskarsme ar vecākiem bērnam svarīga ir visos dzīves posmos, bet īpaši liela nozīme tam ir laikā, kad mamma atgriežas darbā. Tas nozīmē, ka būtu lieliski, ja 20–30 minūtes dienā mamma nodarbotos ar bērnu, veltot laiku tikai viņam. Laiks kopā nenozīmē darbošanos virtuvē vai sēdēšanu kādā no ierīcēm, laiku pa laikam aprunājoties ar mazo. Strādājot attālinātā režīmā, jāatrod ir laiks, kad mamma strādā un kad spēlējas ar bērnu. Ja attālināti strādā abi vecāki, viņi var mainīties, sadalot laiku darbam un rotaļām. Ja starp izvēli darbs vai bērns vecāki visu laiku atrunāsies, ka ir jāstrādā, tāpēc nav laika, mazais var uztvert darbu kā tiešu iemeslu viņa atraidījumam.

Tomēr var stāstīt, ka mammas nopelnītā nauda sniegs pozitīvas sajūtas un notikumus, varēs nopirkt saldējumu, kaut kur kopā aizbraukt vai iegādāties kādu īpaši kārotu rotaļlietu.

Neatkarīgi no tā, cik vecs ir bērns, svarīgi, lai darba dēļ vecāki nekavētu mazajam svarīgus pasākumus – izlaidumus, koncertus, sacensības, bērnudārza vai skolas ludziņas. Bērnam ir ļoti būtiski just, ka viņš ir svarīgāks par darbu.

Ņem vērā!
Ja dažādu apstākļu dēļ nākas “nest darbu uz mājām”, tādos gadījumos – jo mazāks bērns, jo vairāk nākas darbu pārlikt uz laiku, kad mazais jau aizgājis gulēt.