Kā bērniem mazināt stresu pie zobārsta

Viens no svarīgākajiem aspektiem, plānojot zobārsta apmeklējumu, ir ar izpratni izturēties pret bērnu un viņa emocijām, saprotot, ka bērna pielāgošanās šīm procedūrām var noritēt grūtāk nekā, piemēram, ģimenes ārsta procedūrām, kas tiek piedzīvotas biežāk un bērnam ir ierastākas.

Vispirms tikai vecāki
Pirmajā reizē, domājot par zobārsta apmeklējumu bērnam, vispirms vēlams vecākiem pie speciālista aiziet vieniem pašiem. Tas palīdzēs mierīgā atmosfērā iepazīties ar ārstu, pastāstīt viņam par bērna pieredzi un zobu stāvokli vai kādām problēmām. Tas veidos vecāku uzticību speciālistam un radīs paļaušanos, ka bērns un ārsts atradīs kopīgu valodu. Tas ļaus bez bērna klātbūtnes pastāstīt ārstam par lietām, kam jāpievērš īpaša uzmanība. Piemēram, bērna klātbūtnē teikt, ka viņš ir ļoti jūtīgs vai bailīgs, nebūs prātīgi, jo tas var ietekmēt bērnu. Ja kāds no vecākiem jau būs pazīstams ar speciālistu un uzticēsies viņam, tas iedrošinās bērnu un veidos labāku sadarbību.

Zobārsts ir tas speciālists, pēc kura apmeklējuma bērns var tikt pārsteigts ar kaut ko patīkamu

Pirmā konsultācija – vēlama bez manipulācijām
Ja iespējams, ir lieliski, ja bērnam pirmo konsultāciju pie zobārsta var plānot vēl laikā, kad mazajam nav nepieciešams veikt nekādas manipulācijas. Diemžēl gadās, ka pirmais apmeklējums ir jau laikā, kad ir vajadzīgs vai nu zobu labot, vai izraut. Labāk tomēr ir dot iespēju bērnam iepazīties ar zobārstu tikai profilaktiskā nolūkā, kad var apskatīties kabinetu, pasēdēt lielajā krēslā, paskatīties rotaļlietas un aprunāties ar ārstu. Pilnīgi pietiktu, ja no bērna tiktu sagaidīts, ka viņš tikai atver muti un dakteris tikai paskatās.

Tāpat bērns var iepazīties ar zobārstu un aiziet līdzi uz vizīti kādam no vecākiem vai lielajiem brāļiem un māsām. Ja vecākiem ir lielas šaubas par bērna spēju sadarboties ar zobārstu un pašiem ir bail mazo pie tā vest, ir vērts apjautāties paziņām un draugiem, pie kuriem speciālistiem viņiem ir bijusi pozitīva pieredze, ārstējot zobus bērniem.

Neļauj bērnam izvēlēties
Lai zobārsta apmeklējums būtu rezultatīvs, vecākiem ir jānoskaņojas uz to, ka ārsta apmeklējums ir svarīgs un nav nekādu iespēju no tā izvairīties. Nevajadzētu bērnam teikt: ja tev nepatiks, mēs varēsim iet projām.

Tāpat, bērnam dzirdot, nevajadzētu apspriest, vai mazais gribēs iet pie ārsta, vai viņš vērs vaļā muti, vai ļaus ārstam darboties. Šādu informāciju dzirdot, bērnam apziņā nostiprinās doma, ka viņam ir iespēja izvēlēties. Tāpēc pirmā vizīte ir vēlama bez bērna, kad vecāki var ārstam visu izstāstīt – ka bērns ir jūtīgs, bailīgs. Piemēram, ja kāds, bērnam dzirdot, klāsta savas šaubas par to, vai bērns zobārsta kabinetā vērs vaļā muti, tad tas mazo vedina uz domu, ka ārsta kabinetā viņš muti var nevērt vaļā.

Lai zobārsta apmeklējums būtu rezultatīvs, vecākiem ir jānoskaņojas uz to, ka ārsta apmeklējums ir svarīgs un nav nekādu iespēju no tā izvairīties

Ja ir plānotas manipulācijas
Ir ļoti svarīgi pabrīdināt bērnu par to, kas apmeklējuma laikā notiks. Lai vecāki par to varētu būt droši, ir vērts rīkot pirmo iepazīšanās vizīti, kurā tas tiek izrunāts. Ja bērnam ir plānotas kādas manipulācijas, ir kļūda viņam pateikt, ka ārsts neko nedarīs. Bērnam ir godīgi jāpasaka, ka tas var būt nepatīkami. Vecākiem vajadzētu paskaidrot, kāpēc vajadzīgas konkrētās manipulācijas. Būs kļūda arī norādīt, ka bērns neko nejutīs vai ka tas nekas traks nebūs. Vecāki var mierināt atvasi, ka šīs sajūtas būs tikai īsu brīdi, ka vecāki būs tepat blakus un ka nepatīkamās sajūtas pēc laika noteikti pāries. Pat ja bērns nepiedzīvo sāpes, viņš var sabīties kaut vai no zoba urbšana. Piemēram, vecāki var teikt, ka tas ilgs tikai trīs sekundes vai tikai tik ilgi, kamēr paspēj noskaitīt kādu dzejolīti.

Procedūras laikā ļoti svarīga ir mazuļa paslavēšana – cik tu braši turies, malacis, visi brīnās, kā tu vari izturēt! Kad ārsts jau apliecina, ka nekā sāpīga vairs nebūs, tad var bērnu mierināt, ka viss trakākais jau ir aiz muguras.

Ja kabinetā notiek cīņa par varu
Ja tomēr kabinetā notiek liela cīņa par varu un bērns nemaz nav gatavs sadarboties un raujas laukā no krēsla, būtu ieteicams ieklausīties speciālista viedoklī. Kādreiz ir situācijas, kad zobs ir jārauj vai jālabo un to nevar atlikt, tāpēc speciālista viedoklis ir jāņem vērā. Iespējams, ārsts aicinās vecāku iziet laukā, lai varētu mierīgāk ar bērnu darboties. Ja ārsts uzskata, ka pareizāk būtu bērnu pagaidām likt mierā un nākt pēc nedēļas, ir vērts ieklausīties speciālistā, jo viņš vislabāk varēs izvērtēt situāciju.

Bērnu, kas pēc sava emocionālā tipa ir jūtīgs, par zobārsta apmeklējumu labāk informēt tajā pašā dienā, lai viņam nav jāsatraucas par to un viņš varētu labi izgulēties

Tomēr vecākiem ir vērts apdomāties – ja gājiens pie zobārsta ir bijis neveiksmīgs, kas tam ir bijis par iemeslu. Vecākiem ir jāsaprot, ka gala vārds pieder viņiem, un viņiem ir godīgi jāpaskatās, ar kuru no lietām nav izdevies tik labi tikt galā. Ja ārsts no savas puses ir bijis profesionāls un pretimnākošs, neveiksmes gadījumā nevajadzētu vainot ārstu. Vecākiem vajadzētu atbildību dalīt ar ārstu, uzņemoties savu daļu.

Apbalvojums ir pieļaujams
Zobārsts ir tas speciālists, pēc kura apmeklējuma bērns var tikt pārsteigts ar kaut ko patīkamu. To var darīt divējādi – bērniem, kam iepriekš ir bijusi negatīva pieredze ar šo ārstu, pirms apmeklējuma var pateikt, ka pēc tam sagaidāms kaut kas patīkams. Savukārt bērniem, kuriem tas ir pirmais zobārsta apmeklējums, labāk pirms tam neteikt, ka viņam par to kaut kas būs, un balvu sagādāt kā pārsteigumu, kad viss ir jau galā.

Bērnu, kas pēc sava emocionālā tipa ir jūtīgs, par zobārsta apmeklējumu labāk informēt tajā pašā dienā, lai viņam nav jāsatraucas par to un viņš varētu labi izgulēties. Savukārt, ja bērns ir jau lielāks un viņam labāk patīk visu, kas viņu sagaida, zināt iepriekš, par to pateikt iepriekšējā dienā.

Ko noteikti nedarīt, plānojot un piedzīvojot vizīti pie ārsta:

• nemelot;
• neteikt noniecinošas frāzes, piemēram: “Tu taču neesi nekāds bēbis, kam jāraud!”;
• nesalīdzināt ar citiem bērniem, brāļiem, māsām;
• nebiedēt ar ārstu, piemēram, sakot, ka ārsts būs ļoti dusmīgs, ja bērns neļaus apskatīt zobus;
• bērnam dzirdot, neapšaubīt, vai viņš klausīs pie ārsta, vai vērs vaļā muti un vai to izturēs.