Kā pateikt “nē” bērnam

Vienādi noteikumi visiem
Vecākiem nav pastāvīgi jācenšas darīt savus bērnus laimīgus, atļaujot viņiem pilnīgi visu. Bērni jāsagatavo un jānorūda dzīvei, rēķinoties, ka “nē”, visticamāk, mazo sarūgtinās un bieži pat saraudinās. Vecākiem jābūt lielai pacietībai, jo to nav viegli izturēt. “Bērni piedos, ja rīkosimies stingri, ja vien mēs būsim taisnīgi,” norāda Iveta Aunīte. “Galvenais, lai visiem bērniem ģimenē ir vienādi noteikumi un nav “mīluļu”, kuriem tiek vairāk. Bērni uzmanīgi vēro, vai noteikumi domāti visiem un vai sekas par pārkāpumu sagaida ikvienu.”

Māciet bērnam, ka laba uzvedība padara dzīvi vieglāku, ka ar to var panākt daudz vairāk.

Nevajag attaisnoties
Saņemot atteikumu ieslēgt datoru, nopirkt rotaļlietu, apēst vēl vienu saldējumu vai apmeklēt kādu izklaides pasākumu, mūsu atvases ar apbrīnojamu neatlaidību var čīkstēt, īdēt un staigāt mums pakaļ cerībā, ka mēs nogursim un padosimies. Psiholoģe iesaka bērnos radīt cieņu pret pieaugušo pateikto “nē”. Ja nedrīkst, tad tas vairs nav apspriežams. “Sakiet “nē” un izvairieties no gariem paskaidrojumiem, netaisnojieties. Galvenais – nejūtieties vainīgi bērna priekšā. Neuzturiet tirgošanos un dīkšanu ar sarunu, ignorējiet bērna manipulācijas. Reiz arī viņam apniks,” teic Aunīte.

Laba uzvedība – efektīvāka
Kā rīkoties, ja bērns pēc vecāku izteikta aizliegumu rīko histēriju? Vispirms jau – nepadoties! Ja pēc bērna bļaušanas tomēr atļausiet to, par ko pirms pāris minūtēm teicāt “nē”, tad mazais zinās – šādā veidā arī nākamreiz varēs dabūt, ko vēlas. Skaidri parādiet, ka bērns ar histērijām un kaprīzēm neko nepanāks. “Gudriem vecākiem jāprot atšķirt asaras – kad tās ir kaprīze, kad pārdzīvojums pa īstam,” norāda psiholoģe. Māciet bērnam, ka laba uzvedība padara dzīvi vieglāku, ka ar to var panākt daudz vairāk. Taču arī paskaidrojiet ar konkrētiem piemēriem, ko jūs domājat ar jēdzienu “laba uzvedība”.

Atteikums māca pacietību
Bērniem pieaugot, mainās noteikumi. Tāpēc sakiet, ka jūsu “nē” šodien nenozīmē “nē” nekad. Piemēram, varat teikt bērnam: “Tev ir pieci gadi, un tu gribi nakšņot pie drauga. Tavs brālis pirmo reizi palika pie drauga pa nakti, kad viņam bija desmit gadu. Pacieties! Būs tikai taisnīgi, ja tu piecos gados vēl nakšņosi mājās.”

Arī atteikums nopirkt kārtējo rotaļlietu māca pacietību, tas sagatavo bērnus pieaugušo pasaules objektīvai realitātei – neiegūt tūdaļ visu, kas ienāk prātā. Māciet: “Ja tu neprasīsi, tu nedabūsi. Ja tu prasīsi, tu ne vienmēr dabūsi.” “Taču atcerieties, ka arī pārāk biežs atteikums var zaudēt savu nozīmi. Sakiet “nedrīkst” patiešām tad, kad tas vajadzīgs un ir situācijai atbilstoši,” piebilst psiholoģe.