Kā vecākiem sadzīvot ar pusaudža ģērbšanās stilu

Bez bērna runāšanas pretī, noslēgšanās un emocionālajām svārstībām vecākiem ir vēl viens izaicinājums – pusaudža izskats. Ko darīt, kā reaģēt un kur meklēt palīdzību, ja mazais, jaukais, iepriekš glītos šortiņos tērptais mazulis kādu dienu ierodas mājās violetiem matiem, melnām lūpām un ar vēlmi ausī ielikt “tuneli”?
Rimi bērniem eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte mierina, ka pusaudžu vecums ir ierobežots laika posms, drīz tas beigsies! Lielākā daļa pusaudžu, pat visnekaunīgākie, izaug par labiem, sirsnīgiem cilvēkiem. Pusaudžu vecumā no 11 līdz 13 gadiem (jaunākie pusaudži) un no 13 līdz 16 gadiem (vidējie pusaudži) sev tiek uzdots galvenais jautājums: “Kas es esmu?”. Notiek attālināšanās no vecākiem, svarīgi kļūst vienaudži un piederība grupai. Ja bērnībā bērnam vajag vecāku laiku un enerģiju, tad pusaudža gados - palīdzību no vecākiem grūtās situācijās, kā arī savu naudu. Un joprojām katram pusaudzim vajag nedalītu uzmanību, rūpes, mīlestību un vadību!

Tas, ka pusaudzis izjūt pretreakciju pret visu, kas pieaugušajam liekas labs, pareizs un skaists, ir pilnīgi normāli. Pretestība galvenokārt rodas tāpēc, ka līdz ar pārejas vecuma iestāšanos, pusaudzim kļūst nepieņemami sevi apzināties kā mazu, atkarīgu bērnu.

Tik ļoti gribas būt lielam!

Tas, ka pusaudzis izjūt pretreakciju pret visu, kas pieaugušajam liekas labs, pareizs un skaists, ir pilnīgi normāli. Pretestība galvenokārt rodas tāpēc, ka līdz ar pārejas vecuma iestāšanos, pusaudzim kļūst nepieņemami sevi apzināties kā mazu, atkarīgu bērnu. Tā kā viņš joprojām vecākiem ir pieķēries un no viņiem atkarīgs, atrašanās pieaugušo tuvumā liek justies nevarīgam. Jau vecāku fiziskā klātbūtne vien tīnim liek justies neērti. Rezultātā tīnis iegūst nevis sajūtu, ka nu viņš ir liels, bet tieši pretēji – nepilnvērtības sajūtu un zemu pašapziņu. Labā ziņa ir tā, ka arī šīs sajūtas pāriet.

Savas identitātes meklējumi caur stilu
Ārējais izskats, apģērbs, kopējais stils ir pirmā redzamākā atšķirības pazīme, kas skaidri parāda: “Es esmu patstāvīgs. Man ir cita gaume – pilnīgi pretēja senču izpratnei, kas ir skaisti un gaumīgi”. Ārējais izskats ir arī viens no veidiem, kā pievienoties kādai noteiktai grupai vai subkultūrai. Pusaudžiem raksturīgi atdarināt, imitēt. Divu tendenču savienojums – “Būt kā visiem” un vienlaicīgi “Būt atšķirīgam” – rada pusaudzim lielu iekšēju sasprindzinājumu. Parasti bērni izvēlas autonomu, no pieaugušajiem atšķirīgu ģērbšanās stilu. Bieži apģērbs tiek izvēlēts melnā krāsā, tādējādi apliecinot piederību vienaudžu grupai un vienlaicīgi mēģinot distancēties no pieaugušajiem, signalizējot “Lieciet mani mierā!”. Pirmie mēģinājumi pašam atrast savu atšķirīgo stilu, vecākus var šokēt – pārmērīga kosmētikas lietošana, tērpšanās tikai melnā, unisex vai tieši pretēji – superseksuālos, izaicinošos apģērbos.

Ārējais izskats, apģērbs, kopējais stils ir pirmā redzamākā atšķirības pazīme, kas skaidri parāda: “Es esmu patstāvīgs. Man ir cita gaume – pilnīgi pretēja senču izpratnei, kas ir skaisti un gaumīgi”.

Uzmanīgi ar kritiku!
Vecāku kritika vai aizrādījumi - “Kā tu izskaties!” -, tiek uztverti ļoti saasināti. Ārēji tā varbūt protestējoša reakcija, bet iekšēji šaubas par savu izskatu un mazvērtības kompleksi. Ārējais izskats pusaudzim ir ļoti, ļoti svarīgs. Visbiežāk eksperimenti ar ārējo izskatu vecākus sākumā pārsteidz, tad šokē, dažkārt viņi uzstāj, ka šis ārprāts nav velkams mugurā, bet koši zilos matus liek izmazgāt no krāsas. Grūtāk ieviestās pārmaiņas likvidēt, ja tīnis atnāk mājās ar noskūtu galvu vai ar draugu palīdzību izveidotu milzu “tuneli” ausī...

Saruna kā ceļš uz draudzību
Nosakiet robežas, piemēram, ļaujiet eksperimentēt ar matu griezumu un krāsām, bet caurdurt ķermeņa daļas, atstājot rētas, nevajag. Vai ir vērts bojāt attiecības un skandalēt, mēģinot iestāstīt, kas ir “labi un pareizi” un kas ir “slikti un neglīti”? Ja stila eksperimenti neatstāj paliekošas izmaiņas ķermenī, psihologi iesaka ļaut jaunietim eksperimentēt. Lieliski, ja vecāki spēj par šo tematu ar bērnu aprunāties, apjautāties, kāpēc viņš veic šādus eksperimentus. Visdrīzāk, tas ir veids, kā jaunietis grib izskatīties labi. Netraucējiet viņam izskatīties tā, kā viņš grib - pat tad, ja izpratne par skaistumu ir tik atšķirīga no jūsējās!

Ārējais izskats kā piederības zīme kādai no subkultūrām
Ja sarunas gaitā izdodas noskaidrot, ka tas ir mēģinājums iekļauties kādā no piederības grupām, vecāki var pameklēt informāciju par šīs subkultūras mērķiem, vērtībām un virzieniem, tādējādi labāk izprotot sava bērna šī brīža vērtības un aktualitātes. Dažkārt vecākus uztrauc, piemēram, bērna mēģinājumi līdzināties kādam no biedējoša izskata mūzikas elkiem. Jo ir raizes – ja nu bērns kļūs par huligānu? Tomēr bažām visbiežāk nav pamata. Vairumā gadījumu tie ir tikai nevainīgi eksperimenti, meklējot savu “es”.

Skaistumkopšanas industrijas solījumi
Masu mediji sola ar plastisko operāciju un diētu palīdzību atgūt laimi un nevainojamu izskatu. Protams, to redz arī bērni. Jo veiksmīgāk būsiet piepildījuši savu bērnu emocionālo krātuvīti un iemācījuši robežas un cieņu, jo vieglāk būs paskaidrot, kāpēc nevajag vai pat nedrīkst steigties darīt lietas, kuras piedien tikai pieaugušo pasaulei.

Ko nosaka likumdošana
Aktuāli šobrīd un arī agrāk ir visdažādākie tetovējumi, pīrsingi, “tuneļi”, dredi un citi salīdzinoši ekstrēmi ķermeņa eksponēšanas veidi. Ne viss, ko vēlas jaunietis, ir pieejams viņam līdz pilngadības sasniegšanai. To nosaka arī Latvijas valsts likumdošana.
Attiecībā uz pīrsinga un tetovēšanas procedūru veikšanu nepilngadīgajiem, pakalpojuma sniedzējam ir jāpārliecinās vai persona līdz 18 gadu vecumam ir saņēmusi vismaz viena vecāka (vai likumiskā pārstāvja) piekrišanu pakalpojumu veikšanai saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 182. Pirms pakalpojumu sniegšanas salonam, kas veiks procedūru, ir jāsaņem bērna vecāku piekrišana.

Ierobežojumi ir arī solāriju apmeklējumiem. Saskaņā ar noteikumiem Nr. 834 kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojumu ir aizliegts sniegt patērētājiem, kas jaunāki par 18 gadiem. Izņēmuma gadījums ir tad, ja minētā persona uzrāda ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu, ka veselības stāvoklis ir atbilstošs pakalpojuma saņemšanai.

Foto: Shutterstock