Kā zināt, vai esam gatavi mājdzīvniekam?

Kādi jautājumi būtu jāuzdod, apsverot iespēju iegādāties mājdzīvnieku, stāsta Rimi Bērniem eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Vai esam gatavi būt atbildīgi par vēl kādu?
Lielāko daļu atbildības par dzīvnieku nāksies uzņemties vecākiem. Bērns var solīt darīt visu sava mīluļa labā, taču realitātē darīs tikai daļu no tā. Rezultātā vecāki ir tie, kam jāgādā dzīvniekam pārtika, jāpabaro un jākopj. Savukārt, kad bērni ir izauguši un kļuvuši par patstāvīgiem pieaugušajiem, bieži rodas situācija, ka mājas mīlulis tomēr jāaprūpē vecākiem.

Ja bērns spēj skaidri definēt, kāpēc vēlas tieši suni vai papagaili, tas dod lielāku pārliecību, ka tā nav mirkļa iegriba

Ko domājam par nekārtību?
Jebkurš mājdzīvnieks kā jau dzīva radība aiz sevis atstāj kādas zīmes – spalvas, netīru pēdu nospiedumus, izkārnījumus, sagrauztas čības, saskrāpētas sienas. Vai esat gatavi to visu katru dienu sakopt un samierināties, ka kaut ko no sabojātā nav vairs iespējams salabot? Turklāt ir mājdzīvnieki, kuriem ir specifisks aromāts. Paši mājinieki ar to sarod, bet var gadīties, ka ciemiņi to sajutīs un izrādīs nepatiku, kas mājas saimniekiem var radīt neērtu situāciju.

Vai mums ir laiks?
Ja daudz laika pavadāt ārpus mājas – vecākiem darbs, bērniem skola un pulciņi –, mājdzīvniekam būs vientuļi. Stress arī dzīvniekiem var būt iemesls veselības problēmām. Jārēķinās, ka ceļojumu plānošana var kļūt grūtāka, jo vienmēr būs jāmeklē kāds, kurš jūsu prombūtnes laikā varēs parūpēties par jūsu mīluli. Pirms pieņemat lēmumu iegādāties mājdzīvnieku, parunājiet ar radiem un draugiem par jūsu ģimenes plāniem un pajautājiet, vai kāds būtu gatavs nepieciešamības gadījumā pieskatīt jauno mājas iemītnieku. Ja atrodas šāda auklīte, tas ir lieliski!

Ikdienas rūpes radina bērnu uzņemties atbildību un nopietni izturēties pret rutīnas pienākumiem

Vai varam atļauties?
Ne mazāk svarīgi apspriest jautājumu par finansēm. Vai ģimenes budžetā būs nauda arī dzīvnieka barībai, higiēnas piederumiem, nepieciešamajiem aksesuāriem, suņiem – suņu skolas apmeklējumam? Kā arī jārēķinās, ka var gadīties doties pie vetārsta. Ja mīluli piemeklē kādas veselības problēmas, šāda vizīte var būt diezgan dārga.

Kādu mājdzīvnieku izvēlēties?
Šis būtu jājautā bērnam – ko viņš vēlētos? Ja viņš spēj skaidri definēt, kāpēc vēlas tieši suni vai papagaili, tas dod lielāku pārliecību, ka tā nav mirkļa iegriba, bet gan pārdomāts lēmums. Bieži vien vecāki, labu gribēdami, cenšas bērna vēlmi pēc mājdzīvnieka remdēt, iegādājoties zivtiņu. Ja bērns ir prasījis sunīti vai kaķīti, šāds solis tomēr nebūs pareizs. Zivs ir “no citas sērijas” – to nevar samīļot un paglaudīt, tāpēc nebrīnieties, ja bērns izrādīs neapmierinātību un pat necentīsies par šo mājas mīluli rūpēties. Protams, cits stāsts, ja viņam pašam ir radusies vēlme un interese iekopt akvāriju. Zivtiņu audzēšana var izvērsties par aizraujošu hobiju.

Mājdzīvnieki māca arī empātiju, līdzpārdzīvojumu, attīsta prasmi veidot kontaktu un atpazīt emocijas

Pats populārākais dzīvnieks, kas bērnos raisa sajūsmu, ir kaķis, jo kurš gan spēs turēties pretim piemīlīgajam purniņam un mīkstajam kažokam. Pluss – kaķis labi jutīsies arī nelielā dzīvoklī, turklāt nav jāved pastaigās, taču ne vienmēr šo dzīvnieku raksturs ir prognozējams. Var gadīties, ka iegādātajam kaķim ne īpaši patīk bērni, līdz ar to viņš var ieskrāpēt, nerespektējot saimnieka aizliegumu. Savukārt suņi, ja vien ir apmācīti (īpaši tādu šķirņu, kas labi saprotas ar bērniem, piemēram, zeltainie retrīveri vai labradori), pakļaujas saimnieka komandām un labprāt spēlējas – skrien pakaļ bumbai vai lec pēc kociņa, un tas bērniem noteikti patiks. Tomēr jārēķinās, ka suns prasa daudz uzmanības, laika un rūpju.

Ko bērns no tā iegūs?
Ikdienas rūpes radina bērnu uzņemties atbildību un nopietni izturēties pret rutīnas pienākumiem. Rotaļāšanās un mājdzīvnieka glāstīšana, priekpilnā ņurcīšanās, bužināšanās, uzticības pilnā pieglaušanās apmierina bērna vajadzību pēc ikdienas glāstiem. Diemžēl mūsdienās skārienjutīgajam telefonam tiek daudz vairāk pieskārienu, nekā mēs sniedzam viens otram, bet, ja blakus būs mājas mīlulis, bērns pavisam noteikti saņems pieskārienus. Mājdzīvnieki māca arī empātiju, līdzpārdzīvojumu, attīsta prasmi veidot kontaktu un atpazīt emocijas. Bērni, kas aug kopā ar dzīvniekiem, var kļūt līdzcietīgāki, pacietīgāki, labsirdīgāki. Reizēm tikai ar savu klātesmi ģimenes mīlulis var iemācīt vairāk nekā garas pārrunas ar pieaugušajiem.

“Ja vien vecāki paši mīl dzīvniekus, ja vien smiekli un jezga, rotaļājoties ar mīluli, iepriecina tik ļoti, ka esat ar mieru dzīvot ne tik ideāli tīrā un sakoptā vidē kā interjera žurnālos, ja vien savā un bērnu aizņemtajā grafikā varat atrast laiku pastaigām (ja tiek adoptēts suns), kas palīdzēs būt lieliskā formā ne tikai dzīvniekam, bet arī pašiem, mājas mīluļa iegāde būs pareiza izvēle,” norāda psiholoģe.