Kabatas nauda - iespēja bērnam apgūt svarīgas iemaņas

Kā zināt, vai bērns ir gatavs saņemt kabatas naudu? Vai viņš pratīs ar to apieties? Šie un daudzi citi jautājumi, kas saistīti ar naudas došanu atvasei, mēdz nomocīt vecāku prātus. Naudas izcelsme un vērtība ir temati, par kuriem vecākiem jārunā ar saviem bērniem.

Ieguvumi un riski
Kabatas nauda ceļ bērna pašvērtējumu, ļauj mācīties patstāvīgi rīkoties ar savu budžetu, pasargā no skaudības, skopuma, naudas nozīmes pārvērtēšanas un diedelēšanas. No otras puses, vecāki var pamatoti raizēties, vai bērns mācēs naudu izlietot saprātīgi. Var rasties skopuma un alkatības risks, ja pārāk liela uzmanība tiek pievērsta materiālajām vērtībām, pastāv iespēja izlutināt bērnu. Arī paša nenopelnīta, bet vienkārši iegūta nauda traucē izprast naudas vērtību. Turklāt nauda bērnam, īpaši mazam, var radīt nedrošības sajūtu, jo var tikt atņemta.

Bērniem ir jāzina naudas vērtība, kā arī tas, ka dzīvē daudzas lietas ir jānopelna

Piemērotākais laiks
Kabatas naudu bērnam var sākt dot, kad viņš ir uzsācis skolas gaitas un iemācījies skaitīt naudu. Lai iemācītu rīkoties ar naudu, jāļauj bērnam iet uz veikalu. Vecākiem jāvēro, vai atvase pie kases paņem naudas atlikumu, vai prot saskaitīt vajadzīgo naudas summu. Līdz ar naudas parādīšanos bērna dzīvē jākļūst nopietnākiem arī ikdienas pienākumiem. Vecākiem jāpastāsta bērnam, kas viņam jādara, lai tiktu pie kabatas naudas un naudas vispār. Vajadzētu izvairīties atalgot bērnu par atzīmēm skolā un paveiktiem pienākumiem mājās. Savukārt, ja tiek maksāts par kādu īpašu palīdzību, jāuzsver, ka samaksa ir nevis par palīdzību, bet par jauniegūtajām prasmēm.

Cik dot?
Nav vienas konkrētas summas, kas vecākiem būtu jāpiešķir bērnam kā kabatas nauda. Šai summai jābūt saprātīgai, saskaņā ar ģimenes finansiālajām iespējām. Ja bērns vēlas vairāk, vecāki var atbildēt: “Atvaino, bet šī ir summa, kuru varu šobrīd tev iedot.” Bērna kabatas naudas lielumam noteikti nav jāpieaug līdz ar ģimenes ieņēmumu palielināšanos. Tāpat lietderīgi būtu izstrādāt ģimenes iekšējos noteikumus, kas saistīti ar naudas piešķiršanu bērniem. Piemēram, katru gadu – dzimšanas dienā – drīkst palielināt kabatas naudas summu.

Vecākiem jāuzticas savai atvasei. Nevajadzētu kontrolēt pusaudžiem uzticētās kabatas naudas izlietojumu

Kabatas naudas došanas veidi
Ja ģimenē tiek nolemts bērnam piešķirt kabatas naudu, tad tas turpmāk būtu jādara regulāri. Jaunākiem bērniem – reizi nedēļā, bet vecāko klašu skolēniem – vienu reizi mēnesī. Naudu ieteicams dot regulāri, bet ar norunu, ka tā tiks tērēta atbildīgi. Noruna nozīmē pārrunāt, kādam nolūkam tā tiek dota. Vecākiem jānosaka, kādi pirkumu ir aizliegti.

Naudu bērnam nav ieteicams dot:

• jebkurā laikā pēc pieprasījuma;
• tikai par kaut ko;
• regulāri, noteiktā apjomā bez noteikumiem un atrunām, vienmēr, jebkurā gadījumā.

Nevajadzētu kontrolēt pusaudžiem uzticētās kabatas naudas izmantojumu. Vecākiem jāuzticas savai atvasei un jāiejaucas tikai tad, ja nauda iztērēta nepieļaujamā veidā. Ja bērns naudu iztērējis vieglprātīgi, to kādu laiku nevajadzētu dot, ļaujot bērnam izjust rīcības sekas. Vērojot, kāda ir bērna attieksme pret piešķirto kabatas naudu, vecāki var atvasei pakāpeniski uzticēt naudu, kas paredzēta citiem vajadzīgiem pirkumiem: braukšanas biļetei, burtnīcām, zīmuļiem. Ja konkrētam nolūkam iedotā nauda iztērēta, piemēram, našķos, tad vecāki veic pirkumus, taču pēc tam iztērēto summu atrēķina no bērna nākamās kabatas naudas.

Ja ģimenē tiek nolemts bērnam piešķirt kabatas naudu, tad tas turpmāk būtu jādara regulāri

Naudas loma ģimenē
Ģimenēs nereti sarunas par naudu notiek neveselīgā gaisotnē: mums jau nav, mēs jau nevaram atļauties, bet tie, kam nauda ir, krāpjas, melo, zog. Šādā gaisotnē augošus bērnus nākotnē var gaidīt naudas grūtības. Patiesībā par naudu būtu jārunā atklāti, bez gaušanās, pragmatiski, turklāt budžets jāplāno bērna klātbūtnē. Mums ir tik naudas – kā to tērēsim?
Speciālisti iesaka ģimenes budžeta jautājumus pārrunāt vismaz reizi mēnesī. Ja ģimenes finansiālie apstākļi kļuvuši spiedīgi, vecāki var gribēt lūgt bērnu piedalīties ar savu naudu ģimenes budžeta papildināšanā. To var darīt tad, ja tas ļauj bērnam justies nozīmīgam un noderīgam, bet šī nauda vēlāk bērnam noteikti jāatdod. Vecākiem nekad nevajadzētu nostādīt savu bērnu divdomīgā situācijā, kad lojalitāte pret vienu no vecākiem nozīmē tās trūkumu pret otru. Jāizvairās teikt: “Zinu, ka tas maksā dārgi, bet es gribu tev to nopirkt. Tikai nesaki tēvam/mātei.”
Bērniem ir jāzina naudas vērtība, kā arī tas, ka dzīvē daudzas lietas ir jānopelna. Vecāki bērnam jau no mazotnes var mācīt, ka cilvēks ar naudu sev un citiem var izdarīt vairāk nekā cilvēks bez tās.