Lai bērns spētu patstāvīgi ēst, vispirms viņam jāizrāda interese gan par ēšanu kā procesu, gan par to, ka vēlas darīt to pats! Kad mazais izrāda vēlmi pats sevi pabarot – kad pats ņem karoti un liek sev ēdienu mutē –, tad var runāt par patstāvīgu ēšanu.
Būtu svarīgi nekavēt bērna vēlmi ēst patstāvīgi, domājot, ka viņš tā nevarēs kārtīgi paēst vai pārāk sasmērēsies.
Tomēr ēst pašam vajadzētu ļaut tad, kad mazais jau sēž un ir iepazinis ēšanas procesu.
Pirms piedāvāt ēst ar karotīti, var ļaut paņemt ēdienu rokās – maizes gabaliņu, vārītu dārzeni, sausiņu. Bērnam radīsies interese iebāzt to mutē, un tā tiks veicināta patstāvīga ēšana.
Kā organizēt piebarošanu
Lai lielākā vecumā bērns labprātāk ēstu pats, ieteicams pareizi organizēt piebarošanu jau no pašiem tās pirmsākumiem.
“Ēšana ir process, kam jāvelta laiks un uzmanību. Ļoti svarīgi, lai tā nenotiek kaut kā starp citu vai veicot citas ikdienas aktivitātes – spēlējoties, rāpojot, kaut kur dodoties, sēžot uz dīvāna vai pie TV ekrāna. Tāpat ļoti svarīgi, lai arī pieaugušais, kas baro bērnu, velta uzmanību šim procesam, nevis skatās ekrānā vai dara citas lietas,” skaidro Jekaterina Bovtramoviča.
Pārdomā šos soļus, lai piebarošana izdotos:
- Velti laiku bērna barošanas procesam un organizē to bez steigas!
- Darbojies secīgi – sagatavo maltīti, noliec mazuli ēšanai paredzētajā vietā, paņem karotīti un izstāsti viņam, kas tagad notiks.
- Kad piedāvā mazajam karotīti ar ēdienu, noteikti sagaidi viņa atbildi – acu kontaktu. Svarīgi, lai bērns ierauga gan ēdienu, gan karotīti un saprot, kas tagad notiek.
- Sagaidi, kad bērns atver muti, un tikai tad liec karotīti mutē, nevis bāz ēdienu mutē ar viltību vai uzmanības novēršanu. Svarīgi, lai ēšana ir apzināta.
Bet viens no svarīgākajiem soļiem bērna piebarošanā ir atbilstošas vides veidošana. Tas palīdzēs gan pašiem vecākiem organizēt sevi un koncentrēties mazuļa barošanai, gan mazajam dos pareizo ievirzi tam, kā ēst un ko gaidīt no šā procesa.
Vides nozīme
Jau no mazām dienām svarīgi pielāgot vidi dažādām bērna aktivitātēm – gulēšanai ir sava vieta, rotaļām – sava, un arī ēšanai ir sava vieta.
“Svarīgi, ka ģimenē ir noteikta vieta, kur ne tikai bērns, bet arī ģimene sēž un ēd. Ir galds, krēsliņš, kas paredzēts tieši ēšanai. Ideāli, ja pie šā galda nenotiek spēles vai citas aktivitātes – zīmēšana vai kas tāds,” skaidro eksperte.
Viņa atgādina, ka arī paši pieaugušie nereti grēko un ēd nepiemērotā vidē – pie datora, TV ekrāna vai skatoties telefona ekrānā.
Ja bērnam būs atbilstoši organizēta vide, ēšanas process kļūs apzinātāks. Jau nonākot šajā vidē, viņš zinās, kas sagaidāms, varēs sagatavoties un noskaņoties procesam.
Vai ģimenei jāēd kopā?
Noteikti vecākiem vajadzētu rādīt labu piemēru un ēst tur, kur tas paredzēts. Bērns jau no mazotnes redz, kā ēšanu organizē vecāki, un mācās!
Lieliski, ja ģimenei vai bērnam ar vecāku izdodas ieturēt kādu maltīti kopā. Taču, ņemot vērā, ka mazulim ir savs režīms, visticamāk, visas ēdienreizes kopā nesanāks.
Cik svarīgi mācīt ēst tīrīgi
“Tas nav dabiski, ka bērns uzreiz ēdīs tīrīgi. Tāpēc saprotams, ka, mācoties ēst, viņš nosmulēs muti, rokas un arī tuvāko apkārtni. Taču mute mazulim jāslauka ar cieņu! Nevis vienkārši noslaucīt vai uzmācīgi visu laiku katru kripatu tīrīt un uzsvērt, ka bērns ir netīrs, bet paskaidrot un parādīt, ka mazais pats var mēģināt notīrīt sev muti,” stāsta eksperte.
Klasiskajā izpratnē par piebarošanu pirmais ēšanas instruments bērnam noteikti ir karotīte – to vecāki var izvēlēties pēc savas gaumes.
Atceries, ka patstāvīgu ēšanu, tāpat kā visas lietas, mazulis apgūst pamazām. Tomēr ir ļoti būtiski laikus, kopš piebarošanas sākuma, veidot vidi un ēšanas paradumus, kas veicinās patstāvīgu ēšanu nākotnē.