Kārtība bērna istabā – kā bērnam to iemācīt?

Arī pieaugušajiem dalās domas par to, kas ir kārtība – dažiem kārtība nozīmē pedantiski sakārtotas ikdienā izmantojamās lietas un tīras virsmas telpā, dažiem vārds “kārtība” asociējas ar nelielu, taču omulīgu radošo haosu.

„Atbildība nav instinkts. To bērns apgūst pakāpeniski. Tāpēc sakārtot savas mantas un istabu bērnam ir jāmāca,” norāda psiholoģe Iveta Aunīte. Kad bērns sasniedzis divu, divu ar pusi gadu vecumu, līdz pat četriem gadiem, novērojams tā saucamais „Es pats!” periods. Tad mazais ķipars jūtas gana liels un grib pats visu paveikt. Nereti mums, pieaugušajiem, pietrūkst pacietības un daudz ko paveicam mazā vietā, bet būtu labi izmantot šo laiku un tomēr ļaut arī viņam pašam savākt nekārtību aiz sevis, kaut arī tas notiek daudz lēnāk. Otrs periods bērnībā, kuru vēlams atbalstīt un produktīvi izmantot, attīstīt, ir ap pieciem gadiem, kad kā pozitīvs jaunveidojums bērna dzīvē parādās iniciatīva. Bērns rāda, ka vēlas palīdzēt mammai vai tētim. Ļaujiet to! Un sakiet, ka arī kārtības ieviešana istabā ir palīdzēšana. Šajā laikā īpaši vajadzētu izvairīties no bērna kaunināšanas vai rāšanas, lai šo entuziasmu neapslāpētu un neradītu izjūtu, ka bērns kaut ko nemāk, nevar vai nesanāk.

Vecākiem savai atvasei skaidri jādefinē, ar ko tiek domāts šis vārds – kārtība. Vienkāršs ierosinājums „sakārto istabu!” maziem bērniem nestrādās.

Darbs, kuru iemācām
Vecākiem savai atvasei skaidri jādefinē, ar ko tiek domāts šis vārds – kārtība. Vienkāršs ierosinājums „sakārto istabu!” maziem bērniem nestrādās. Tas, viņuprāt, ir plašs un abstrakts jēdziens. Bērniem ir sava izpratne par kārtību, ne tāda kā pieaugušajiem (mazajiem nevajag, lai visas mantas būtu saliktas pa plauktiem). Tāpēc jāpaskaidro un jāparāda, ko tad nozīmē „sakārtot”. Parādi, ka pēc spēlēšanās klucīši jāsaliek atpakaļ kastē, lelles jāsasēdina plauktos, savukārt no rīta pēc pamošanās ir jāsaklāj gulta un vakarā pirms gulētiešanas netīrās drēbes jāieliek veļas kastē. Šai kārtošanai jākļūst par ikdienas rutīnu, līdz bērnam tā liekas pašsaprotama.

Kā veiksmīgi sadarboties
Ir svarīgi, lai norunātos darbus, kas mazajam jāpaveic, vecāki nesāk darīt bērna vietā. Tā vietā ir jāseko, lai norunas tiktu izpildītas. Ar bērniem nerunājiet aizvainojošā tonī, nesakiet, ka viņiem jāpakļaujas. Ieviesiet vieglumu ikdienas saskarsmē! Lieliski darbosies arī spēles un rotaļu elementi. Bērni labprātāk atsauksies, ja piedāvāsiet palīdzēt vai darīt kopā. Jau no agras bērnības ļaujiet bērnam sajust, ka darbā ir nepieciešams arī bērna ieguldījums. Māciet, ka dzīve ir pilnvērtīga, ja cilvēks strādā. Rādiet piemēru, atceroties, ka 4 – 6 gadi bērnībā ir atdarināšanas vecums. Kā vēl motivēt bērnam uzturēt kārtību istabā? Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību ekspertes Ivetas Aunītes ieteikums: "Trīsgadniekam var teikt – ja mēs kopā savāksim tavas mantas, mums būs laiks palasīt grāmatu vai kā citādi patīkami pavadīt laiku. Piecgadniekam var uzdevumu sarežģīt, mācot izprast cēloņu un seku likumsakarības, proti, ja tu atstāsi Lego uz grīdas, kāds tiem uzkāps virsū un sadurs pēdas vai arī tie pazudīs. Deviņgadniekam var parādīt, ka palīdzība vecākiem ir ieguvums viņam pašam, piemēram, ja palīdzēsi nomazgāt traukus, man būs laiks, lai aizvestu tevi uz futbola treniņu.”

Ir svarīgi, lai norunātos darbus, kas mazajam jāpaveic, vecāki nesāk darīt bērna vietā. Tā vietā ir jāseko, lai norunas tiktu izpildītas. Ar bērniem nerunājiet aizvainojošā tonī, nesakiet, ka viņiem jāpakļaujas.

Kļūdas, kuras nepieļaut
Diez vai ir labi nodarbināt bērnus savā labā, pašiem tajā brīdī slinkojot. Piemēram, ja kā pieradums izveidojas tas, ka liek savām atvesēm kaut ko atnest vai aiznest. Skaidrs, ka šādi netiek veicināta motivācija palīdzēt mājas darbos un interese par mājas ikdienu noplok. Diemžēl vecāki bieži uzdod bērniem garlaicīgus mājas darbus vai uzdod tos nelaikā, kad bērns ir ar kaut ko aizņemts, vai uzstāda pārlieku lielas prasības un ignorē bērna tiesības savā istabā uzturēt tādu kārtību, kādu viņš pats vēlas. Vecākiem jārāda piemērs. Jāpaskaidro savām atvasēm, ka mums arī ne vienmēr patīk darīt to, kas jādara, bet mūsu vietā neviens to nepaveiks. Svarīgi atcerēties, ka darbs nedrīkst kalpot kā sods. Piemēram, tev ir sliktas atzīmes skolā vai veikalā neuzvedies tā, kā vecāki gribēja, tāpēc izmazgā grīdu. Tāpat arī par mājas uzkopšanu nevajadzētu atalgot, maksājot vai piesolot nopirkt kādu mantu. Ģimenē mēs viens otram palīdzam, jo mīlam, nevis, lai nopelnītu naudu. Personas izpratne par to, ko nozīmē atbildēt par savu rīcību, veidojas no prasmes rūpēties par sevi un citiem cilvēkiem, un tā ir vislabākā motivācija darboties un palīdzēt. Arī bērniem.

Ieteikums!
Eksperti iesaka šādu metodi, kas palīdz ieviest kārtību mājās, sadarbojoties visiem ģimenes locekļiem – sākt kārtot jucekli jebkurā vietā, turpinot to kārtot pulksteņa rādītāja virzienā vai pretējā virzienā 15 minūtes katru dienu, kamēr istaba vai darba vieta ir sakārtota. Pamēģiniet!

Citus padomus par bērnu audzināšanu, uzturu, bērnu un ģimenes veselību, kā arī svētkiem var iegūt programmas Rimi Bērniem platformā www.rimiberniem.lv. Šeit pieredzē par uztura, veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, bērnu izglītību un kvalitatīvu izklaidi dalās septiņi eksperti – psiholoģe Iveta Aunīte, pediatre Sanita Mitenberga, fitnesa treneris Kārlis Birmanis, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča, pavārs Normunds Baranovskis, uztura speciāliste Olga Ļubina un skolnieks Klāvs Smildziņš. Bērniem un jauniešiem platformā ir iespēja iedvesmoties no dažādiem video padomiem, idejām un piemēriem.

Foto: Shutterstock