Kas jāzina vecākiem, lai novērstu bērnu atkarību no interneta?

Par to, kas jāzina vecākiem, lai neveicinātu bērna datoratkarību, stāsta “Rimi bērniem” eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Rotaļas dzīvē, ne datora ekrānā
Būtu ārkārtīgi svarīgi, lai vecumā līdz desmit gadiem bērna dzīvē prevalētu rotaļas un spēles. Piemēram, četri līdz seši gadi ir vecumposms, kad mazais aktīvi atdarina kā vecākus, tā vecākos brāļus un māsas, līdz ar to, ja viņi daudz un bieži izmanto viedierīces, to darīs arī bērns. Kā arī datorspēļu ražotāji ļoti mērķtiecīgi izstrādā spēles tā, lai uzsēdinātu bērnu uz atkarības adatas. Ja nav spēļu un interesantu nodarbību reālajā dzīvē, bērns ieslīgst virtuālajā pasaulē.

Ja nav spēļu un interesantu nodarbību reālajā dzīvē, bērns ieslīgst virtuālajā pasaulē.

Kad bērns sasniedz vienpadsmit gadu vecumu, viņa intereses var pamainīties, bet pārsvarā tikai gadījumā, ja vienaudžiem būs citas intereses, nevis virtuālā realitāte. 11–13 gadi ir vecums, kad bērna dzīvē ārkārtīgi nozīmīgu vietu ieņem vienaudži. Ja viņi dejos, dziedās korī, piedalīsies sportiskos pasākumos, arī bērns, kas iepriekš nav bijis pierunājams atiet no datora, aizskries līdzi vienaudžiem viņu aktivitātēs. Taču, ja arī draugi lielāko daļu sava laika pavadīs pie datora, atkarība no viedierīcēm tikai nostiprināsies.
Kad bērnam ir 4–10 gadu, būtu ārkārtīgi svarīgi, lai vecāki viņam iemācītu spēlēt spēles. Diemžēl mūsdienās pagalmos bērni tikpat kā vairs nelēkā klasītes, nelec ar gumijām, neierīko štābiņus, nespēlē ķerenes un paslēpes. Mēs nevaram izvairīties no informāciju tehnoloģijām, bet ļoti svarīgi būtu vecākiem raudzīties, lai bērna dzīvē saglabātos līdzsvars starp reālo un virtuālo pasauli, kā arī būtiski, lai pēdējā tiktu ierobežota laikā un vecāki sekotu līdzi saturam, ko bērns patērē virtuālajā vidē.

Mēs nevaram izvairīties no informāciju tehnoloģijām, bet ļoti svarīgi būtu vecākiem raudzīties, lai bērna dzīvē saglabātos līdzsvars starp reālo un virtuālo pasauli.

Cik ilgi bērns var pavadīt pie tehnoloģijām

• Pirmsskolas vecumā pie viedierīces nevajadzētu pavadīt ilgāk par pusstundu darbdienās un nepārsniegt pusotru stundu brīvdienās. Tātad bērns var noskatīties vienu spēlfilmu vai animācijas filmu.
• Vidusskolas klasēs darbdienās pie viedierīcēm pavadītajam laikam nevajadzētu pārsniegt divarpus stundas, kas sevī ietver arī mācīšanos, izmantojot šīs ierīces. Savukārt brīvdienās vidusskolēni pie tām var pavadīt četras stundas dienā.

Kā notiek atkarības veidošanās
Vienalga, vai spēle tiek izspēlēta reālajā vai virtuālajā vidē, tā izraisa emocijas, kas nepieciešamas jebkuram cilvēkam. Virtuālās vides spēlēs tiek izmests šāds āķis: bērnam ar kādu jāsacenšas, un, ja bijis zaudējums, viņam gribas spēlēt vēl un vēl, lai gūtu uzvaru. Tāpat virtuālajās spēlēs nav iespējams garlaikoties – strauji mainās bildes un situācijas, kas bērnam ir ļoti saistoši.
Protams, dators nav jāuztver kā ienaidnieks, tam ir daudz priekšrocību – dažādas datorspēles var izmantot bērna intelektuālai attīstībai, tās trenē arī spēju ātri pieņemt lēmumu. Taču šeit uzreiz jāmin arī ēnas puse – tiklīdz bērns iemācās spēlēt kādu spēli, lēmumu pieņemšana spēlē kļūst stereotipiska. Tas nozīmē, ka bērns iemācās noteiktus uzvedības stereotipus un tos izmanto. Datorspēļu lielais mīnuss ir arī tas, ka tās nokauj radošumu.

Vienalga, vai spēle tiek izspēlēta reālajā vai virtuālajā vidē, tā izraisa emocijas, kas nepieciešamas jebkuram cilvēkam.

Savukārt pie plusiem jāmin, ka spēles paaugstina pašvērtējumu: izejot dažādus to sarežģītības līmeņus, bērns gūst uzvaras prieku. Tāpat salīdzinājumam – ja kāds darbiņš tiek veikts uz papīra lapas un tiek pieļauta kļūda, to dzēšot, paliek redzamas labojuma pēdas. Taču dators ļauj kļūdu labot tā, ka tā nav pamanāma, darbiņu bērns var pabeigt tīru, un tas paaugstina viņa pašvērtējumu. Turklāt tas nav slikti, jo kļūdas pamanīšana un labošana ir laba prasme, kas noderēs arī pieaugušo dzīvē.

Kad viedierīcēm teikt stingru “nē”
Viedierīces nevajadzētu ļaut bērnam lietot, pirms nav paveikts kāds iecerētais darbs – nav izpildīti skolas darbi, nav aiziets uz treniņu, nav izdarīti dažādi uzkopšanas darbi mājās. Bieži bērni atnāk mājās no skolas un vēlas brīdi atpūsties, un vecāki kā vienīgo atpūtu piedāvā uzspēlēt spēles telefonā vai datorā. Kad jāsāk mācīties un jānoliek tālrunis, sākas strīdi, jo ierīci grūti izlaist no rokām. Tāpēc labāk bērnus radināt paveikt darāmo un tikai tad ļaut izmantot dažādas ekstras.
Tāpat nevajadzētu lietot nekāda veida ekrānu divas stundas pirms gulētiešanas. Pamatskolēnu un vidusskolēnu vecākiem vajadzētu pasekot līdzi, vai vēlu vakaros un naktīs pusaudži savstarpēji nespēlē spēles, saslēgušies tīklā. Diemžēl daudzi skolēni pa nakti dzīvo savu virtuālo dzīvi, bet pa dienu skolā viņiem nāk miegs. Jāatceras, ka paroles, viedierīču filtri ir labi un vajadzīgi, bet galvenais filtrs tomēr ir mamma un tētis.
Tāpat bērnam jau kopš agras bērnības ir jāmāca apstāties spēlēt spēli. Piemēram, ja mazs bērns spēlē cenšas uzveikt kādu supervaroni, vecāki var aicināt viņu sacensties ar spēļu izgudrotājiem: ja tu vari beigt spēlēt, tu parādi, ka esi spēcīgāks par viņu radīto supervaroni. Ja bērns kašķējas, kad dators tiek izslēgts, nākamajā dienā viņam var neļaut to izmantot. Jo viens no atkarības rādītājiem ir nespēja apstāties spēlēt.

Viedierīces nevajadzētu ļaut bērnam lietot, pirms nav paveikts kāds iecerētais darbs – nav izpildīti skolas darbi, nav aiziets uz treniņu, nav izdarīti dažādi uzkopšanas darbi mājās.

Atkarības pazīmes

• Bērns grib spēlēt vēl un vēl un neprot apstāties.
• Vecāki uzstāj, ka laiks, ko var pavadīt pie viedierīcēm, ir pagājis, bet bērns kļūst agresīvs – sāk apsaukāties, mētāt mantas, draudēt vecākiem, cirst durvis.
• Bērns ir nepacietīgs, viņš nevar sagaidīt, kad atkal tiks pie viedierīces.
• Bērns dīc un čīkst, lai viņam tiktu iedota viedierīce.

Kā rīkoties, ja bērns jau kļuvis atkarīgs no viedierīcēm
Maziem bērniem labi liegt viedierīces ne mazāk kā trīs mēnešus. Lielākiem šāda pieeja jau ir riskanta, jo videofilmas, Youtube un citus resursus internetā skatās arī bērna klasesbiedri. Ja viņam ir liegta pieeja viedierīcēm, bērns neviļus var nonākt izolācijā: viņam vairs nav, par ko ar vienaudžiem runāt, un tā viņam ir diezgan smaga situācija.
Bērns var sākt vienaudžiem lūgties, kaulēt no viņiem, lai tie iedod paspēlēt spēlītes, un šādi panākt, ka pārējie sāk par viņu smieties.

Bērna atkarība no viedierīcēm ir ārkārtīgi sarežģīta situācija visai ģimenei. Lai ar to tiktu galā, pieaugušajiem ir jākļūst interesantākiem par spēlēm un to varoņiem.

Bērna atkarība no viedierīcēm ir ārkārtīgi sarežģīta situācija visai ģimenei. Lai ar to tiktu galā, pieaugušajiem ir jākļūst interesantākiem par spēlēm un to varoņiem. Jo, ja bērnam kaut ko atņem, vietā ir jādod kaut kas tikpat vai vēl interesantāks. Ideāli, ja vecāki ar bērniem vecumā līdz divpadsmit gadiem regulāri brīvo laiku pavada kopā, organizē arī fiziskās aktivitātes svaigā gaisā – brauc kopā ar velosipēdiem, slēpo, skrien, dodas garās pastaigās un pārgājienos. Vecākiem jāparūpējas, lai bērnam būtu saistoši pulciņi. Jo bērns no viedierīcēm atrausies tikai tad, ja viņa reālā dzīve būs tikpat interesanta kā virtuālā. Viedierīcēm ir jāieņem kāda vieta bērna dzīvē, bet svarīgi, lai
tās nekļūtu par visu viņa pasauli.