Kas videi draudzīgāk: eglīte podiņā, pašu cirsta vai mākslīgā?

Pašu cirsta
“Vai egles nociršana, lai tā kļūtu par Ziemassvētku eglīti, ir kaitīga dabai? Nē, ja vien ievēro vairākus nosacījumus,” skaidro Rimi Bērniem eksperts Klāvs Smildziņš. “Dzirdētās diskusijas par mežu izciršanu, kas apdraud dabu, neattiecas uz Ziemassvētku eglītēm. Apdraudējums var būt gadījumos, kad jau lielus kokus izcērt lielās platībās, piemēram, lai iekoptu jaunas lauksaimniecības zemes.”

Nosacījumi eglītes meklējumiem mežā:
1. Latvijas valsts mežos drīkst nocirst vienu eglīti.
2. Eglītes celma caurmēram jābūt mazākam par 12 cm, kas parasti atbilst 2–3 metru garai eglei.
3. Eglītes kategoriski aizliegts zāģēt jaunaudzēs.
4. Izvēlies eglīti, kas aug grāvmalās, stigās, zem elektrolīnijām un cita veida komunikācijām.

Pirms doties pēc savas ģimenes svētku egles, ir jāpārliecinās, kam izvēlētais mežs pieder. Eglīti drīkst nocirst Latvijas valsts mežos.

Kāpēc ieteikums ir cirst eglītes grāvmalās un citās 4. punktā minētajās vietās, nevis iekšā mežā? “Šīs egles jebkurā gadījumā tiks nocirstas, kad notiks konkrēto vietu sakopšanas darbi,” paskaidro Klāvs. Ir cilvēki, kas speciāli meklē necilas, šķības eglītes, kas aug lielo koku paēnā, jo domā, ka tām nebūs iespējas izaugt par krāšņām eglēm. “Vides eksperti tomēr iesaka šādas egles atstāt augam – mežā ir jābūt daudzveidīgiem kokiem, arī tādiem, kas nekad neizaugs diži un perfekti,” tā Rimi Bērniem eksperts.

“Pirms doties pēc savas ģimenes svētku egles, ir jāpārliecinās, kam izvēlētais mežs pieder. Eglīti drīkst nocirst Latvijas valsts mežos. Tos apsaimnieko AS “Latvijas valsts meži” un var atpazīt pēc izvietotajām dzeltenajām zīmēm ceļu malās. Taču Rīgas mežos tas ir aizliegts. Jāpārliecinās arī, vai tas nav privāts mežs vai nacionālais parks, dabas liegums – mežā uz vietas tie ir apzīmēti ar ozollapas ikonu,” skaidro Klāvs Smildziņš. Mežu kartes vari atrast “Mammadaba.lv”.

Došanās pēc eglītes uz mežu, starp citu, ir arī iespēja pavadīt laiku svaigā gaisā un iepazīt mežu ziemā.

Mākslīgās egles
“Šīs eglītes ir gatavotas no plastmasas, savukārt plastmasa – no naftas. Lai nafta kļūtu par eglīti, ir jāpatērē ļoti daudz dabas resursu un enerģijas, un tas dabai nav draudzīgi,” komentē Klāvs Smildziņš. Vēl vairāk: ja šāda eglīte apniks un tiks izmesta, tai pat nebūs otrreizējās pārstrādes iespējas. Vides eksperte Elīna Kolāte ir pārliecināta, ka šādas eglītes iegāde no dabas viedokļa “atmaksātos” tikai tad, ja to vēlāk izmantotu arī bērni, bērnu bērni un bērnu bērnu bērni. Rezumējums – neraugoties uz to, ka mākslīgās eglītes ir daudzreiz lietojamas, to izvēle nav dabai draudzīga.

Pirktās eglītes
“Par skaistu ģimenes tradīciju var kļūt arī eglītes iegāde no Ziemassvētku egļu audzētājiem. Cik lielu, cik kuplu, cik zaļu – visa ģimene var vērtēt un izvēlēties,” saka Rimi Bērniem eksperts, atklājot, ka šī ir kļuvusi arī par viņa ģimenes tradīciju. “Tā kā mums ir lauki un iespējas eglīti pārstādīt, dažkārt izvēlamies eglīti podiņā.” Taču, lai eglīti podiņā saglabātu līdz pavasarim, par to ir jārūpējas. Tāpat jāņem vērā, ka audzētavā, izrokot un pārliekot egli podiņā, iespējams, ir būtiski traumēta sakņu sistēma, īpaši, ja konkrētajā brīdī zeme ir sasalusi.

Par skaistu ģimenes tradīciju var kļūt arī eglītes iegāde no Ziemassvētku egļu audzētājiem.

Lai eglīti saglabātu pārstādīšanai:
• eglīti no istabas laukā izliec, kad āra temperatūra nav zemāka par nulli;
• egles uzglabāšanai pagrabs nebūs piemērots – vajadzīga gaiša, vēsa vieta, piemēram, balkons. Balkons ir piemērota vieta eglītes glabāšanai, ja vien āra temperatūra nepārsniedz mīnus 10–15 °C. Ja temperatūra ir zemāka, podu var sasegt, lai zeme tajā nesasalst;
• risks ir eglīti iekaltēt – tā ir regulāri un bagātīgi jālaista;
• egli izstāda ārā pavasarī. Pārstādīšanas darbi var sākties, kad zeme ir atkususi. Taču, pirms izvēlies eglīti podiņā, pārdomā, vai ir vieta, kur to vēlāk pārstādīt.

Lai cirsta eglīte mājās zaļotu pēc iespējas ilgāk, ievieto to traukā ar ūdeni, kā arī vismaz reizi dienā apsmidzini ar ūdeni.

Ja iegādājaties cirstu eglīti, ir dažas pazīmes, pēc kurām var noteikt, vai tā ir svaigi cirsta. “Tas ir būtiski – lai Ziemassvētki netiek sagaidīti ar eglīti bez skujām,” smaida Klāvs.
1. Apskati, vai vietā, kur stāv eglīte, biezā kārtā nav sabirušas skujas.
2. Izvēlētos eglīti var paņemt aiz galotnes un vairākas reizes spēcīgi pasit ar stumbru pret zemi – lai pārliecinātos, vai nebirst skujas.
3. Papēti eglītes stumbru cirtuma vietā – ja tas ir gaišs, egle ir svaigi cirsta.

Lai cirsta eglīte mājās zaļotu pēc iespējas ilgāk, ievieto to traukā ar ūdeni, kā arī vismaz reizi dienā apsmidzini ar ūdeni.

“Lai Ziemassvētki būtu dabai pēc iespējas draudzīgāki, apdomājiet arī, vai ir jāgādā jauni eglīšu rotājumi? Eglīti var rotāt jau ar esošajiem bumbuļiem vai arī ar pašu gatavotiem dekoriem. Dabu saudzē princips – nepirkt lieku un neizmest vēl lietojamu,” iesaka Klāvs.