Lai cik gaidīts būtu bērns, viņa piedzimšana tik un tā var radīt apjukumu jaunajiem vecākiem. Īpaši, ja mazulis ir pirmais bērns ģimenē. Var aizmirsties viss kādos topošo vecāku kursos dzirdētais vai lasītais par to, kā parūpēties par zīdaini, lai dotu viņam vislabāko. “Rimi Bērniem” kustības un stājas eksperte Jekaterina Bovtramoviča stāsta, kas patiešām ir vajadzīgs mazajam cilvēkam bēbīša vecumā.
Par bēbi jeb zīdaini tiek uzskatīts bērns no piedzimšanas līdz gada vecumam, savukārt šo perioda iedala vēl divos posmos.
Agrīnais bēbīša periods – no piedzimšanas līdz 3 mēnešu vecumam
• Hendlings! Šajā periodā bērna lielais uzdevums ir adaptēties jaunajā vidē, tāpēc palīdz viss, kas viņam atgādina mammas puncī pavadīto laiku. Šim nolūkam noderīgas ir speciālās ligzdiņas jaundzimušajiem, ieteicams mazuli nēsāt slingā, lai būtu ciešs kontakts ar mammu, iespējami biežāk veidot kontaktu āda pie ādas... Dzemdē bērniņš dzīvojās šaurā vidē, visu laiku juta kontaktu, un tas viņam ir ļoti vajadzīgs arī tagad, lai veiksmīgi adaptētos lielajai dzīvei. Ne velti bērniem palīdz nomierināties pie galvas pielikta roka – mammas puncī viņš visu laiku juta pieskārienus galvai, rokām, pēdām un jutās drošībā. Tāpat svarīgi apgūt pareizu bērna celšanu, nēsāšanu, velšanu no viena sāna uz otru.
• Sarunas un dziesmas! Jā, pat tik agrīnā vecumā bērns jau sāk apgūt lietas, uzsūcot apkārt notiekošo. Tieši tāpēc ir būtiski sarunāties ar savu mazuli, stāstīt, ka tagad, piemēram, mamma viņu saģērbs un abi kopā ies pastaigā vai mazgās dupsi utt. Bērns nav jāuztver kā lelle, kuru tikai automātiski aprūpē. Viņš jau visu saprot.
Savukārt mammas vai tēta dziedāta dziesma var palīdzēt mazulim nomierināties, un visiem bērniem ļoti patīk klasiskā mūzika. To var klusināti atskaņot bērnam jau no piedzimšanas, un īpaši, ja tas darīts arī grūtniecības laikā.
No 3 mēnešu vecuma
• Hendlings! Joprojām ļoti svarīga ir pareiza bērna celšana, nēsāšana, velšana utt., un papildus arī mazo var jau sākt likt uz grīdas. Patiesībā itin bieži to var sākt darīt pat agrāk – jau no apmēram divarpus mēnešiem. Īstais laiks ir tad, kad mazais sāk vērot savas rociņas. Tas liecina, ka bēbis ir gatavs pavadīt laiku uz grīdas, guļot uz muguras. Pirmajā grīdas periodā joprojām ir svarīgi veidot viņam norobežotu vidi, lai mazais jūtas droši un var adaptēties šajos apstākļos. To var izdarīt, apliekot viņam apkārt pakaviņu vai kādu segu, spilvenus. Savukārt abās pusēs var nolikt kādas lupatiņas vai viegli satveramas mantas, grabulīšus.
Pakāpeniski robežas var paplašināt, piedāvājot dzīvoties arvien plašākā telpā. Tāpat jāseko līdzi, lai bērns spēlējas ar vecumam atbilstošām mantām. Tas gan nenozīmē obligāti grabošas utt. No apmēram sešu mēnešu vecuma tā var būt plastmasas pudele, kurā sabērti zirņi vai rīsi, bļodas, karotes u. tml. Galvenais, lai rotaļlaukumā atrodas tikai tās mantas, kas bērnu interesē un rosina viņa iztēli.
Ja negribas likt bērnu vienkārši uz grīdas, var izmantot speciālos puzles veida paklājus, kas izgatavoti no gana stingra materiāla.
• Sarunas, dziesmas, grāmatas! Tagad sarunas ir vēl jo svarīgākas, jo mazais aug, visu laiku attīstās viņa valodas un sociālās prasmes, viņš sāk arvien vairāk apzināties pats sevi un visu, kas notiek apkārt. Sarunvalodai ar bērnu joprojām jābūt vienkāršai, taču ir ļoti vēlams skaidrot savas darbības, jo tas gan audzina, gan dod bērnam priekšstatu par to, kas tagad notiks ar viņu. Piemēram, tagad mēs uzvilksim cepurīti, zeķes utt. un dosimies ārā pastaigā. Ir skaists laiks, spīd saule, tu dzirdēsi putniņus čivinām...
Joprojām liela loma ir arī vecāku dziedātām dziesmām, kas palīdz bērnam nomierināties, kā arī veido saikni un ļauj iepazīt mūzikas pasauli. Un nu jau var sākt lasīt priekšā kādas grāmatas. Protams, ne poēmas, bet kādas četrrindes vai īsus, vieglā valodā uzrakstītus stāstiņus. Lasot vārdi jāizrunā skaidri, ar galotnēm.
Atceries! Bērns visu uzsūc kā sūklītis, un tik agrīnā vecumā viņš uzņems viegli uztveramu informāciju.
• Acu kontakts! Tam ir ļoti būtiska nozīme, un tas ir viens no komunikācijas veidiem. Piemēram, barojot bērnu, nevajag viņam stūķēt mutē ēdienu vai likt karoti pie mutes, pirms mazais to atvēris. Vispirms jāpaņem ēdiens karotītē un jāparāda bērnam, lai viņš redz, ka tur ir ēdiens. Tikai tad, kad sagaidīts viņa acu kontakts, kad bērns redz, ka viņu grib pabarot, kā atbildes reakcija būs mutes atvēršana, un tad var dot ēdienu.
• Vannošana! Arī mazam bērnam vajadzīga plunčāšanās lielajā vannā, lai viņš brīvi var izpeldēties, atbrīvoties, relaksēties.
Vēl 3 svarīgas lietas
- Kad bērns sāk ēst piebarojumu, viņam jau ir vajadzīga sava vieta, kur ēst, kur spēlēties, kur gulēt. Piemēram, ēšanai savs galdiņš vai barošanas krēsliņš, konkrēta vieta pie galda.
- Ir labi, ja blakus vietai, kur bērns spēlējas, atrodas atvērtie plaukti, kuros saliktas liekās mantas. Tas ļauj bērnam tikt tām klāt, ja kāda pēkšņi interesē, un pēc spēlēšanās mazais var to nolikt atpakaļ plauktā.
- Bērnam ir jāļauj darīt visu, ko viņš var paveikt pats. Jau pirms gada vecuma bērns kaut ko jau prot, piemēram, uzvilkt zeķes vai bikses. Tam jāieplāno vairāk laika, lai mazais nav jāsteidzina, kas viņam rada stresu, taču šādi bērns apgūst pašaprūpi.