Lielākajai daļai bērnu ir bijusi sava īpašā un nozīmīgā mīkstmantiņa, kura ņemta līdzi vienmēr un visur. Tai ir būtiska loma bērna dzīvē un vecākiem to būtu svarīgi zināt, stāsta “Rimi bērniem” labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine.
Pētījumi ASV atklāj, ka aptuveni 60 % bērnu ir pieķērušies kādai mīkstai sedziņai vai mīkstajai rotaļlietai un gan puišiem, gan meitenēm ir vienāda vajadzība pēc tās. Taču katrā vecumposmā mīksmantiņai ir sava nozīme bērna dzīvē.
Zīdaiņa vecumā
Apmēram 6 mēnešu vecumā bērniem parasti ir vismaz viena mīļākā rotaļlieta. Šajā laikā pieskāriens mīkstmantiņai ir sensori patīkams un mazulim nozīmīgs, atklājot pasauli. Taču, izvēloties mīksto rotaļlietu zīdainim, jāņem vērā veselības riski.
Jāskatās, lai šī mantiņa nav pārāk liela un smaga mazajam, lai viņš pats var to noņemt, ja tā uzkrīt viņam virsū.
Tāpat mīkstmantiņas nevajadzētu turēt gultiņā, lai samazinātu zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma risku.
1–2 gadu vecumā
Šajā vecumā var novērot, ka bērniem ir kāda īpašā mīkstmantiņa, bez kuras nekur nevar doties, – tā visur jāņem līdzi, un, ja gadījumā tā ir pazudusi, mazajam ir liela bēda. Jāatzīmē, ka šajā vecumposmā parasti sākas emocionāla atdalīšanās no mammas, tāpēc mīkstā rotaļlieta iegūst pārejas objekta statusu.
Tas nozīmē, ka tā kļūst par mierinošo un drošo objektu, kas palīdz bērnam mazināt trauksmi un izturēt spriedzi svešā un skaļā vietā, pat ja mammas vai tēta nav blakus.
Šāda mīkstmantiņa arī ļoti palīdz bērnudārza adaptācijas posmā, un to būtu vēlams ņemt līdzi, lai mazais tur justos drošāk.
2–7 gadu vecumā
Pēc 2 gadu vecuma mīkstmantiņas bērna dzīvē tiek izmantotas dažādām lomu spēlēm, un tam ir vairāki pozitīvi ieguvumi:
- spēlēšanās ar mīkstajām rotaļlietām un lellēm aktivē tos smadzeņu reģionus, kuri ir atbildīgi par sociālo interakciju un empātiju, pat ja bērns spēlējas viens pats. Attīsta spēju rūpēties par kādu;
- spēlēšanās laikā bērns var iejusties dažādās lomās un piedēvēt dažādas lomas rotaļlietai, kā arī var izdzīvot pilnu emociju spektru un iztēloties, ka mīļmantiņa izjūt emocijas;
- šādi bērns var apgūt mierināšanas un problēmu risināšanas prasmes. Piemēram, šādu praksi izmanto pediatrijā – bērna trauksmes mazināšanai slimnīcā. Bērns ar savu mīļmantiņu var izspēlēt “dakteros” – apspēlēt injekciju laišanu, mierināšanu, dažādas nepatīkamas procedūras, tādējādi, mierinot savu mantiņu, viņš mierina arī sevi;
- kopumā veicina bērna fantāziju.
Tāpat bērni mīkstmantiņas izmanto, lai izlādētu savas emocijas. Mīkstais rotaļlietu lācis var palīdzēt šādos gadījumos:
- tam var izstāstīt par saviem pārdzīvojumiem;
- ar to var samīļoties, ja ir bēdīgi;
- tam var iesist, tādējādi izpaužot agresiju, kas radusies attiecībās ar vecākiem vai brāļiem/māsām.
Ja bērns izlādē agresiju uz mīksto rotaļu lāci, tad vecākiem uzreiz nevajadzētu domāt, ka mazuļa uzvedība kļuvusi antisociāla un ka viņš tagad sitīs visiem pēc kārtas.
Svarīgi saprast, ka tā ir bērna agresijas izlāde, kuru viņš nevar paust pret vecākiem. Šis lācis kļūst par objektu, uz kuru var novirzīt dusmas, skaidro “Rimi bērniem” eksperte.
Bērni mīkstās rotaļlietas izmanto arī trauksmes mazināšanai, īpaši to var novērot gadījumos, kad bērnam ir mīkstmantiņa, kura visur tiek ņemta līdzi, taču ar laiku šī vēlme mazinās un izzūd. Tomēr pēc kāda laika tā atgriežas, kad mazā cilvēka dzīvē notiek kāds emocionāls pārdzīvojums, piemēram, piedzimst brālītis vai māsiņa.
Vecākiem šajā gadījumā būtu ieteicams runāt ar bērnu un mēģināt noskaidrot, kāds tieši iemesls ir viņa trauksmei, un palīdzēt to mazināt.
Ja bērnam mīkstmantiņa nav nepieciešama
Bērns pats izvēlas, vai viņam būs vai nebūs kāda īpaša mīkstmantiņa. Vecāki to nevar ietekmēt. Ir bērni, kuri ir introverti, vairāk vērsti uz sevi, un viņiem nav nepieciešama spēlēšanās ar mīkstajām rotaļlietām.
Arī smadzeņu darbība nosaka to, ka šiem bērniem labāk patiks darboties ar klučiem, likt puzles vai darīt kādus mājas darbus, nevis spēlēt lomu spēles ar mīkstajām spēļmantiņām.
Tā var būt, un tas ir normāli, taču jāņem vērā – ja bērnu 3–4 gadu vecumā neinteresē rotaļas ar citiem bērniem, viņš ir atšķirīgāks no citiem un viņu neinteresē arī lomu spēles ar mīkstajām rotaļlietām un lellēm, tad šajā gadījumā ir vērts konsultēties ar speciālistu, piemēram, bērnu neirologu, stāsta “Rimi bērniem” eksperte.
