Par pozitīvo egoismu jeb Laimīgai māmiņai – laimīgs mazulis

Ilgstoši neieguldot sevī, resursi izsīkst un nav, ko dot arī zīdainim, lielākajiem bērniem, vīram. Var sākties depresija, kas jau ir nopietna slimība, stāsta „Rimi bērniem” emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Būt par veselīgu egoisti nav nemaz slikti, uzsver psiholoģe Iveta Aunīte. „Pozitīvam egoismam jābūt ne tādēļ, lai tīksminātos, ka nu es esmu mamma, tāpēc man pienākas vairāk... Drīzāk būtu jādomā – ko es esmu izdarījusi sev, sevis dēļ, savam priekam, lai atgūtu zaudēto enerģiju un labi justos. Caur mammas apmierinātību labi jutīsies arī jaundzimušais bērns un pārējā ģimene.”

Viena no jauno mammu lielākajām problēmām ir prasme dalīt atbildību par bērnu ar citiem ģimenes locekļiem. „Lai arī tagad daudz runā par tēva nozīmi audzināšanā, realitātē mammas bieži vien audzina bērnus vienas, jo tēvi strādā. Kad vīrs paliek mājās, mammai ir grūti uzticēt viņam mazuli, jo šķiet, ka viņš noteikti netiks galā tik labi kā viņa. Līdzīgi ir ar bērna uzticēšanu omītēm vai auklei. Ja mammai ir trauksme, šķiet, ka īsti paļauties nevar, ja, izejot no mājas, ik pēc brīža gribas zvanīt un noskaidrot, kā visiem klājas, tad, protams, labāk palikt ar bērnu. Atpūta tāpat nedos vajadzīgo gandarījumu,” spriež psiholoģe.

Dažādās emocijas
Ļoti bieži bērna piedzimšana nes ne tikai pozitīvas emocijas, kā prieks un laime, bet arī zaudējuma un skumju izjūtu – tu vairs nekad nebūsi brīva meitene, tev ir mainījies gan ķermenis, gan attiecības ar tuvākajiem cilvēkiem. Var būt dusmu un vilšanās izjūta. Ir svarīgi pieņemt šīs emocijas un apzināties, ka tādas piedzīvo gandrīz visas sievietes pēcdzemdību periodā. Tas ir normāli, par to nav jājūtas vainīgai un nepareizai. Neapzinātas, neizreaģētas emocijas, pārlieku augstas prasības pret sevi, kas nav īstenojamas dzīvē, – tas viss ļoti nomoka un nomāc jauno māmiņu, neļauj justies laimīgai un apmierinātai ar dzīvi. [1; 2]

Īpaša grupa ir vientuļās māmiņas, uzsver Iveta Aunīte. Zinot, ka ar visiem pienākumiem būs jātiek galā pašai, viņām jau laikus vajadzētu padomāt par atbalsta cilvēkiem savā dzīvē. Nav ne kauns, ne vājuma pazīme lūgt palīdzību tuviniekiem un draugiem. Draudzene, kas atnes siltu ēdienu, ja nav spēka pašai ko pagatavot; vecmāmiņa, kas iziet pastaigāties ar bērnu, lai mamma var pagulēt. Dežūrauklīte, ja ir nepieciešams tikt pašai pie ārsta vai friziera.

Vienkārši veidi, kā pēc dzemdībām atkal sākt par sevi rūpēties

• Neatliec ārsta apmeklējumu, ja tāds ir nepieciešams!

Ieklausies savā ķermenī – sākot ar to, vai esi paēdusi, iegājusi dušā, iespēju robežās izgulējusies. Guli laikā, kad guļ mazulis. Nesakopts dzīvoklis var pagaidīt, jo tavs miegs ir svarīgāks. Rūpējies par savu veselību. Dari to regulāri, nevis kampaņveidā. Ja nepieciešams, atrodi laiku ārsta apmeklējumam. Tie nav tukši vārdi, jo jaunās māmiņas aiz pārguruma un rūpēm par mazuļa vajadzībām un labsajūtu aizmirst vai ignorē sava organisma signālus, ka arī tam ir vajadzīgas rūpes. Saslimšana – augsta temperatūra, pazemināta imunitāte, vispārējs vājums – ir pēdējais organisma signāls, ka ir vajadzīga atpūta.

• Vairāk kusties!

Kustības ir dzīvības pamats. Lai arī ikdienā, dzīvojot ar zīdaini, nākas veikt daudz vienveidīgu kustību – pieliekties, atliekties un darboties ar mazo –, māmiņas veselībai noteikti noderēs arī aktīvas pastaigas svaigā gaisā. Tas būs gan pēcdzemdību depresijas profilakses pasākums, gan palīdzēs ātrāk atgriezties fiziskā formā. Dejošana, izbrauciens ar velosipēdu vai baseina apmeklējums reizi nedēļā noteikti nāks par labu fiziskajai un emocionālajai pašsajūtai.

• Domā par svaru, rūpējies par savu izskatu!

Lai arī mātes loma lielā mērā piepilda jaunās māmiņas emocionālās vajadzības, tomēr nedrīkst aizmirst arī par sevi kā sievieti un sievu. Pēc dzemdībām viena no problēmām ir liekais svars. Ēd pareizi, daudz kusties. Ja zīdi bērnu ar krūti, eksperimentēt ar diētām neiesaka, bet, iespējams, tevi iepriecinās fakts, ka dienā bērns „noēd” apmēram 500 kilokaloriju. Daudzām sievietēm tas palīdz atbrīvoties no uzkrātajiem kilogramiem. Atļaujies karstu vannu reizi nedēļā, pedikīru reizi pāris mēnešos, neaizmirsti apmeklēt frizieri. Sieviete, kas ir apmierināta ar savu izskatu, jūtas apmierinātāka un vairāk var dot arī apkārtējiem.

• Iemācies ikdienā ieraudzīt labās lietas!

Kad katra diena ar mazuli šķiet tāda pati kā iepriekšējā, ir svarīgi ikdienā iemācīties ieraudzīt labo, citādo, iedvesmojošo. Ievies tradīciju katru vakaru atcerēties 3–5 labas un pozitīvas emocijas vai notikumus, kas šajā dienā piedzīvoti. Ja sākumā grūti atrast piecas labas lietas, sāc ar vienu vai divām.

Tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi saglabāt dažas aktivitātes, lietas un aizraušanās, kas deva prieku pirms bērna piedzimšanas. Piemēram, rīta rituālu – mierīgi izdzertu kafiju ar pienu labam dienas sākumam.

• Atrodi laiku vīram un draudzenēm!

Kļūstot par mammu, dzīves prioritātes un intereses krasi mainās. Ir bēbis, un ir „mēs” periods, kad māmiņa visu, ko dara mazais, izjūt caur sevi. Tas ir normāli, tomēr tikpat svarīgi nepazaudēt kontaktus ar cilvēkiem, kas bijuši svarīgi arī pirms mazuļa piedzimšanas. Atrodi laiku, lai satiktu draudzenes vai aizietu uz randiņu ar vīru. [3] „Līdz bērna piedzimšanai mamma un tētis bija mīļotie, viņi bija pāris, vīrietis un sieviete. Svarīgi par to neaizmirst arī tagad. Atrodiet laiku aiziet viens ar otru uz randiņu ārpus ierastās mājas vides,” atgādina Aunīte.

Ej ciemos pie draugiem, tiecies ar citām māmiņām, veido māmiņu kopienu savā pilsētā vai mikrorajonā vai arī iesaisties jau esošajās.

• Prasi palīdzību, ja tā ir nepieciešama!

Spēja paprasīt palīdzību, kad tā ir nepieciešama, ir viena no pieauguša, atbildīga cilvēka pazīmēm. Tāpēc nekautrējies lūgt palīdzību vīram, mammai, draudzenēm vai uzticamai kaimiņienei. Varbūt vērts padomāt par aukles algošanu. Pāris brīvu stundu nedēļā savām vajadzībām, piemēram, lai izgulētos, kamēr palīgi vizina mazuli ar ratiem ārā, būs labs ieguldījums sevī.

• Nejūties vainīga, ka rūpējies par sevi!

Par sevi ir jārūpējas, bet, iespējams, dažreiz tev var rasties vainas izjūta, ka tādējādi atrauj vērtīgo laiku un enerģiju savai ģimenei un bērniem. Atceries stāstu par to, ka lidmašīnas katastrofas gadījumā vispirms skābekļa maskas jāuzliek pieaugušajiem, tikai tad – bērniem. Jo kurš gan rūpēsies par mazajiem, ja lielie būs gājuši bojā? Šis pats princips attiecas arī uz jaunās māmiņas dzīvi – lai būtu, ko dot mazulim, pašai ir jābūt emocionāli piepildītai un laimīgai.

Izmantotā literatūra:
1. Cox, J. L.; Holden, J. M.; Sagovsky, R. Detection of Postnatal Depression. Development of the 10-item Edinburgh Postnatal Depression Scale. Br J Psychiatry, 1987.
2. Postpartum: First 6 Weeks After Childbirth – Coping With Emotions. Pieejams: https://www.webmd.com/parenting/baby/tc/postpartum-first-6-weeks-after-childbirth-coping-with-emotions
3. Common Emotional Problems in Parents with New Babies. Pieejams: http://healthywa.wa.gov.au/Articles/A_E/Common-emotional-problems-in-parents-with-new-babies

Foto: Shutterstock.com