Pirmsskolas vecuma bērnu draudzība

Rimi Bērniem eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte stāsta par pirmsskolas vecuma bērnu draudzēšanās īpatnībām, par kurām vajadzētu zināt vecākiem.

Trīs gadi ir ļoti piemērots vecums, lai sāktu draudzēties, tieši tāpēc uz dārziņu iesaka vest tieši šajā vecuma posmā. Ja iepriekš mazulis labprātāk spēlējās vienatnē un par līdzās esošiem tāda paša vecuma bērniem īpaši neinteresējās, tad tagad lielāko prieku sagādā kopīgas rotaļas. Draugi sāk kļūt ļoti svarīgi. Veidojas labāko draugu loks. Sākumā neveikli, bet pamazām arvien labāk bērni iemācās komunicēt, notiek sociālā adaptācija, ko nevar apgūt, dzīvojot izolētā vidē. Draudzēšanos nosaka prasmes, ko var attīstīt, tikai tās trenējot, piemēram, prasme sarunāties, risināt jautājumus, atpazīt un kontrolēt savas emocijas.
Agrīnā vecumā, tas ir, apmēram 2–3 gadus veci, bērni vēl ne īpaši labi saprot, kas ir draudzība. Bērnu kompānijā viņi drīzāk meklē sev rotaļu biedrus. Dažreiz pieaugušajiem bērna izvēle, ar ko draudzēties, var likties nesaprotama. Piemēram, zēns izvēlas draudzēties ar kaimiņu puiku, kurš labprātāk dalās ar savām rotaļlietām. Draudzēšanās vairāk ir lēmums par to, ar ko ir izdevīgāk pavadīt kopā laiku.

Līdz 10 gadu vecumam zēni draudzējas ar meitenēm, un nevienam tas neliekas kaut kas īpašs

Spēlēšanās procesā, iepazīstot citu bērnu reakcijas un uzvedību, veidojas pieķeršanās jūtas. Pamazāk mazulis mācās just līdzi, palīdzēt, atbalstīt savu rotaļbiedru. Sāk veidoties draudzības jūtas, kas balstās uz citiem, ne tikai izdevīguma kritērijiem. Tuvojoties skolas vecumam, bērni sāk izvēlēties draugus pēc tā, vai viņiem ir kopīgas intereses.

Piecu gadu vecumā attiecībās ar vienaudžiem bērns vēlas būt svarīgs un īpašs draugs, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā piesaistīt un paturēt draugu. Var būt grūti izprast, kāpēc kāds ar mani grib draudzēties, bet kāds ne.

Liela loma tajā, vai bērni iemācīsies draudzēties, ir vecākiem. Viņi ir tie, no kā atkarīgs, vai bērns dosies ciemos, vai viņam būs iespēja ap sevi veidot vienaudžu grupu, vai viņš iemācīsies risināt strīdus, piekāpties, ieklausīties un saprast otru.

Labs draugs prot palīdzēt otram saskatīt stiprās puses

Īstais draudzēšanās vecums ir 7–12 gadi. Līdz tam bērni mācās socializēties, veidot attiecības, risināt konfliktus. No apmēram 7 gadu vecuma draudzība notiek pēc simpātiju principa. Līdz 10 gadu vecumam zēni draudzējas ar meitenēm, un nevienam tas neliekas kaut kas īpašs, taču pienāk brīdis – un tas ilgst pāris gadu –, kad sēdēt skolas solā kopā zēnam un meitenei, pēc vienaudžu domām, var būt “kauns”.

Zēniem draudzēties ir mazliet vienkāršāk nekā meitenēm, jo viņi mēdz izvēlēties, ar kuru zēnu spēlēs futbolu, ar kuru būvēs lego, ar kuru darīs blēņas. Ja viena no draugiem nav pagalmā, bērnudārzā vai skolā, vienmēr ir vēl kāds, ar kuru draudzēties. Meitenēm parasti draudzība ir ar vienīgo sirdsdraudzeni. Kamēr viņas ir divas, viss ir kārtībā. Taču nopietnas sirdssāpes un pārdzīvojumi sākas, ja pievienojas vēl kāda meitene. Pamostas greizsirdība, vēlēšanās “paturēt” draudzeni tikai sev.

Ja mācīsim bērniem cieņu bērnībā, viņiem pieaugot lielām problēmām nevajadzētu būt

Jau kopš mazotnes pieaugušajiem vēlams mācīt cieņu pret visiem cilvēkiem. Jāstāsta, jālasa grāmatas, jākomentē filmas un sižeti televīzijā, pacietīgi skaidrojot, ka būt atšķirīgam ir normāli. Nav pieļaujama necienīga izturēšanās, tā jāapstādina jau pašā sākumā, skaidri norādot, ka šāda bērna uzvedība nav pieņemama. Ja mācīsim bērniem cieņu bērnībā, viņiem pieaugot lielām problēmām nevajadzētu būt.

Svarīgākais, kā palīdzēt bērnam iemācīties draudzēties, ir rādīt savu priekšzīmi, ko nozīmē būt labam draugam. Ko vari darīt pats?

• Nebaidies būt smieklīgs. Nodemonstrē, ka ar humoru iespējams atrisināt grūtības un reizēm ir veselīgi pasmieties arī par sevi. Piemēram, darbojies kopā ar bērnu ar viņa izvēlētām rotaļlietām, izspēlējot dažādu attiecību un notikumu piemērus.
• Palīdzi ieraudzīt stiprās puses. Labs draugs prot palīdzēt otram saskatīt stiprās puses. Nosauc bērnam viņa stiprās puses, piemēram: “Es lepojos, ka tu māki dalīties!” Tādā veidā uzslavēsi un mācīsi bērnam, ka šī prasme ir svarīga.
• Esi laipns un saki paldies. Bērnam ir svarīgi piedzīvot, kā var izrādīt rūpes un pateikties otram. Tu vari teikt paldies bērnam par kopā pavadīto laiku vai izrādīt cieņu pret bērna izgatavoto apsveikumu. Uzslavē, ja bērns izrādījis laipnību citiem. Var palīgā ņemt krāsojamo grāmatu, kurā izkrāsot labās manieres.
• Ieklausies bērnā. Dod viņam laiku izrunāties, uzmanīgi klausies. Labi draugi uzklausa viens otru nepārtraucot, nepārmetot un nekritizējot.
• Izrādi empātiju. Kad citi piedzīvo grūtības, svarīgi, ka protam just līdzi. Neslēp no bērna, ja jūties par kādu noraizējies, lai bērns var iemācīties, kā ir just līdzi grūtā brīdī. Tā būs noderīga prasme visam mūžam.