Pozitīvas emocijas, mācoties kaut ko jaunu

Iemācīt kaut ko jaunu var ar bailēm un var ar interesi. Bailes no rāšanās, no papildu pienākumu veikšanas, no pieaugušo vilšanās vai vecāku ilgām lekcijām, kāpēc tieši ir jāapgūst prasmes vai jāmācās, no iespējas zaudēt laiku, ko bērns grib pavadīt ar draugiem, vai viedierīču konfiscēšana uz ilgu laiku. Šie ir tikai daži iemesli, kuru dēļ bērns ir gatavs izdarīt prasīto, lai tikai tiktu brīvībā. Tāda mācīšanās mēdz būt virspusēja vai arī veicina emocionālu distancēšanos no pieaugušajiem, nerada motivāciju apgūt ko jaunu.

Uzsākot ko jaunu, pirmās neveiksmes jāuztver mierīgi. Bērns jāiedrošina, stāstot, ka, tikai regulāri darot vienu un to pašu, var kļūt par meistaru

Nepalaist garām īsto brīdi
Pirmsskolas vecuma bērni ļoti labprāt mācās visu jauno, ja pieaugušie, mācot jaunas prasmes, izmanto spēļu un rotaļu elementus. Protams, ir jābūt radošiem, pacietīgiem, priecīgiem un draiskulīgiem. Bērni dažādos vecumposmos labprāt apgūst dažādas prasmes:

• 1–2 gadus veci bērni. Spēruši pirmos soļus, sākuši izteikt pirmos vārdus – viņi ir zinātkāri un grib piedalīties visur, kur vien iespējams. Reizēm vecākiem var šķist, ka 1–2 gadus veci bērni vēl ir pārāk mazi, lai kaut ko iemācītos. Tā nebūt nav. Ir tik daudz prasmju, kuras mazais ir gatavs apgūt tieši šajā vecumposmā, – nomazgāt rokas un muti, apģērbties, atbildēt uz jautājumiem, atpazīt krāsas un formas.
• 3–4 gadus veci bērni. Šis ir “gribu pats” periods. Bērns apzinās savas spējas un grib mammai un tētim parādīt, ko spēj paveikt. Vecāku uzdevums ir būt līdzās, novērtēt un, ja nepieciešams, pamācīt. Šajā vecumā bērns jau pats dodas uz tualeti, labprāt iesaistās mājas darbu veikšanā, mācās dalīties ar lietām un labprāt darbojas ar rokdarbiem – līmē, griež, zīmē un krāso.
• 5–6 gadus veci bērni. Šis ir ļoti aktīvs periods, kad bērni ir entuziasma pilni, lai mācītos ko jaunu. Aktuālas kļūst prasmes, kas saistītas ar atbildību. Šajā vecumā bērns var apgūt iemaņas – piemēram, pārdevējai pie kases samaksājot par precēm, veikalā meklējot konkrētas lietas vai rūpējoties par mājdzīvnieku. Ja bērnam līdz sešu gadu vecumam netiks dota iespēja apgūt jaunas iemaņas, uzsākot skolas gaitas, viņa interese par tām būs zudusi.
• Skolēni. Bērni ir kļuvuši atbildīgi, daudzas prasmes jau apguvuši, bet tik daudz jaunu iemaņu vēl jāapgūst. Šajā laikā, kad bērns sācis apmeklēt skolu, vecāki viņam var mācīt dažādus drošības noteikumus, kā par sevi parūpēties, kad pārnācis mājās no skolas, kā arī atbildību, uzsākot apmeklēt ārpus skolas pulciņus.

Reizēm pieaugušo nepacietība un laika trūkums bērnu iniciatīvu nokauj. Darbošanās kopā ne vienā vien ģimenē ir palīdzējusi tikt pie sakārtotām mantām, nomazgātiem traukiem un sakrāmētām malkas grēdām. Svarīgi, lai mazuļa pirmie centieni un rezultāti tiktu atalgoti ar atzinību.

Bērna centieni jānovērtē
Lielākiem bērniem bez vārdiskas atzinības ir pieļaujams arī finansiāli atlīdzināt par kādas nopietnas, jaunas prasmes apgūšanu. Piemēram, pilsētas bērnam, kurš pirmo reizi nonācis kartupeļu talkā un vairākas stundas strādā kopā ar pieaugušajiem, var samaksāt naudā, bet vēl labāk – graudā. Ziemā, ēdot kartupeļus, var atcerēties, kā ģimene kopā strādāja un cik garšīgas tagad vakariņas, uzsverot arī bērna ieguldījumu kopīgā darbā.

Uzsākot ko jaunu, pirmās neveiksmes jāuztver mierīgi. Bērns jāiedrošina, stāstot, ka, tikai regulāri darot vienu un to pašu, var kļūt par meistaru. Skaitļa 5 likums vēsta: ja cilvēks katru dienu dosies pie visbrangākās priedes mežā un 5 reizes iecirtīs vienā un tajā pašā vietā, pienāks diena, kad šis koks tiks nogāzts. Atļauja kļūdīties, mēģināt vēlreiz, domāt ar savu galvu un meklēt radošu risinājumu var veicināt vēlmi mācīties ko jaunu. Vecākiem savam bērnam jāmāca atpazīt gandarījumu, prieku un apmierinātību, ko rada labi padarīts darbs.