Svarīgi jautājumi par drošību: bērns brīvlaiku pavada laukos

Dārza batuti
Pēdējos gados viens no biežākajiem traumu iemesliem ir lēkāšana uz batuta. Diemžēl batutu nav iespējams nopirkt komplektā ar aizsargtīklu, un nereti tā ir liela kļūda – mēģināt ietaupīt uz to. Katru gadu, lecot uz batuta, bērni gūst roku, kāju, arī galvas un muguras traumas. Vienas no smagākajām traumām ar paliekošām neiroloģiskām problēmām ir mugurkaula kakla daļas traumas. Lai arī tas notiek krietni retāk, tomēr dažkārt bērni savainojas arī tad, ja batutam apkārt ir apjozts aizsargtīkls, – kāja var iesprūst atsperu tīklojumā, pie spēcīga lēciena iespējams pārkrist pāri aizsargtīklam.
Ja dārzā batuts ir, bērnam jāmāca, ka uz tā atrasties var tikai viens cilvēks, kā arī nevajadzētu atļaut bērnam uz batuta izpildīt pārdrošus trikus un lēcienus. Pirms bērns sāk lēkāt uz batuta, svarīgi pārliecināties, vai viņam nav uzlikta kāda rotaslieta, aukla, āķi, kas var aizķerties un radīt papildu savainošanās risku. Savukārt, ja kāds lēkā pa batutu, otram nevajadzētu līst zem tā apakšā, jo šādi viegli gūt smadzeņu satricinājumu. Tāpat uz batuta nedrīkst lēkāt, ja uz tā atrodas bumbas vai citi priekšmeti.

Ūdenstilpnes
Tas ir tikai normāli, ka visas ūdenstilpnes no bērniem ir norobežotas, jo, lai noslīktu, nevajag ne dziļu ezeru, ne strauju upi, dažkārt pietiek ar seklu dīķīti. Ja tāds ir dārzā, tam jābūt no pārējās teritorijas norobežotam, lai bērns bez pieaugušo ziņas tajā nevarētu atrasties. Tāpat bērnam ir jāmāca: ja viņš redz, ka kāds slīkst, jāsauc pieaugušie, nevis pašam jāmēģina kāds glābt, jo šādi pastāv liela iespēja, ka bērnu slīkstošais zem ūdens var paraut sev līdzi.

Ja dīķis ir dārzā, tam jābūt no pārējās teritorijas norobežotam, lai bērns bez pieaugušo ziņas tajā nevarētu atrasties.

Arī peldēt bērnam jāmāca, izmantojot speciālo aprīkojumu – ūdens riņķus, aproces, kas palīdz noturēties virs ūdens. Bērnu vienu bez pieaugušo klātbūtnes pie ūdens tilpnēm atstāt nedrīkst! Tāpat bērniem jāstāsta, ka ūdenstilpnēs lēkt no liela augstuma uz galvas nedrīkst. Ja apakšā būs zeme, akmens, ūdenī no krasta iekritis koks, trieciens no lēciena būs tik stiprs, ka pastāv liela iespējamība visu atlikušo mūžu pavadīt ratiņkrēslā.
Ja ģimene dodas laivu braucienā, bērniem jārāda, ka visi lieto drošības vestes.

Šķūņi
Ja lauku mājās ir kāds šķūnis ar instrumentiem, arī tam ir jābūt aizslēgtam, lai mazs bērns viens nevarētu piekļūt cirvjiem, zāģiem. Arī zāles pļāvēju mazais drīkst lietot tikai pieaugušo klātbūtnē! Šajā brīdī bērnam kājās jābūt stingriem, noslēgtiem apaviem. Diemžēl pastāv iespēja, ka maza bērna pēda var pakļūt zem pļāvēja aizsarga, un, ja kājās nav apavu, nažu asmeņi nopietni var savainot pēdu. Turklāt pieaugušajiem jāpatur prātā, ka bērns var izdomāt ļoti radošu izmantojumu jebkuram priekšmetam, un tas ne vienmēr būs viņam droši. Tāpēc labāk no šādām situācijām izvairīties.

Pieaugušajiem jāpatur prātā, ka bērns var izdomāt ļoti radošu izmantojumu jebkuram priekšmetam, un tas ne vienmēr būs viņam droši.

Mājdzīvnieki
Vasarās pieaug to bērnu skaits, kurus sakož mājdzīvnieki. Bērniem jāmāca, ka parasti dzīvnieks kož tad, kad vairs nezina, kā no bērna glābties. Kā arī bērniem jāskaidro, ka dzīvnieku nedrīkst traucēt, kad viņš ēd, guļ un atpūšas. Bērni jābrīdina arī par gadījumiem, kad dzīvnieki, kas pieder pie agresīvākas sugas, var uzbrukt bez loģiska pamatojuma. Tad nebūtu pareizi bēgt: dzīvnieks šādā brīdī cilvēku uztver kā medījumu un kļūst vēl neaprēķināmāks.
Bērniem labi zināt, ka suņiem nepatīk riteņu spieķu skaņa, kas dzirdama, kad kāds minas uz velosipēda. Tāpēc, ja tuvumā ir suns, labāk nokāpt no velosipēda, pastumt to dzīvniekam garām un lēnām braukt tālāk.

Alerģiskas reakcijas uz kodumiem
Alerģiskas reakcijas var izsaukt dažādu insektu kodumi, taču jo īpaši jāuzmanās no rāpuļiem. Der zināt, ka odžu inde izteikti koncentrēta ir vasaras otrajā pusē, kad tām ir mazuļi. Tāpēc bērniem vajadzētu izstāstīt: ejot uz mežu, purvu vai staigājot pa garu zāli, mugurā jābūt piemērotam apģērbam – pabieza auduma biksēm, gumijas zābakiem. Pat, ja čūska kodīs, cauri zābakam tā nespēs izkost. Šādi bērns un pusaudzis pats sevi var pasargāt.
Reakcija pret odzes toksīnu ir ļoti individuāla. Ja bērnam ir tendence uz astmu vai viņš slimo ar alerģisko dermatītu, čūskas vai kukaiņu kodums var izraisīt nopietnas problēmas.
Gadījumā, ja bērns tiek sakosts, viņam jāzina, ka cietušo roku vai kāju jācenšas nekustināt. Nekādā gadījumā nevajadzētu mēģināt izsūkt indi vai dzert kādas zāles, jo nevar paredzēt to iespējamo mijiedarbību ar čūskas indi. Šādos gadījumos jāzvana uz 113 un jāizsauc palīdzība.

Ja bērnam ir tendence uz astmu vai viņš slimo ar alerģisko dermatītu, čūskas vai kukaiņu kodums var izraisīt nopietnas problēmas.

Karstums
Vasarās, kad bērns lielāko dienas daļu pavada laukā, viņam jāzina, ka dienas karstākajās stundās jānēsā cepurīte un gaišs, viegla auduma krekls vai kleita, lai āda neapdegtu. Tāpat pa rokai jābūt pudelei ar ūdeni, jo karstumā organismam ir viegli zaudēt šķidrumu.

Braucieni
Ja bērns brauc pie radiniekiem un paredzēts, ka viņi brīvlaikā nedzīvos vienīgi uz vietas, bet arī pabraukās riņķī, bērns ir jābrīdina, ka viņam pašam jāatceras un par to jāparūpējas: katru reizi, esot auto, ir jāpiesprādzējas.

Indīgie augi
Ar bērnu labi pārrunāt, ka ne visu, kas aug dārzā, var ēst. Piemēram, maijpuķītes, magones, kā arī citi dārza krāšņumaugi var būt indīgi. Tieši tāpat bērniem jāstāsta, ka, līdzīgi kā pilsētā, arī laukos nedrīkst bez pieaugušo klātbūtnes lietot sērkociņus un degšķidrumus. Vislabāk, ja laukos viss, kas bērnu var apdraudēt, – instrumenti, medikamenti, degšķidrumi – ir novietots bērnam nepieejamās vietās.