Svarīgs notikums: podiņmācība

Un varbūt ir pat spēks šim jaunajam notikumam veltīt zināmu daļu humora.

Kad piedāvāt podiņu

Konkrēta vecuma, kad uzsākt podiņmācību, nav – katram bērnam interese par to var parādīties citā periodā. Viens vecāku piedāvājumu pasēdēt uz podiņa pieņems ar prieku jau pēc gada vecuma, kāds cits – tikai ap trīs gadu vecumu. Tā ir liela amplitūda! Ja ģimenē ir vecāks bērns, noteikti nevajag bērnus salīdzināt, prātojot, kāpēc, piemēram, vecākais nokārtoties uz podiņa iemācījās ātrāk. Kad tavs mazulis ir apmēram gadu vecs, viņš jau sāk atpazīt sajūtu, ka ir pilna taisnā zarna vai urīnpūslis. Ja vecāki vēro savu bērnu, arī viņi sāk atpazīt, kad mazajam ir vēlme nokārtoties.

Stāsti un rādi, kas darāms uz poda

Ejot uz tualeti, ļauj bērnam nākt līdzi. Stāsti, kāpēc tur ej un ko tur dari. Mazajam jāredz, ka pirms dabisko vajadzību nokārtošanas tiek novilktas bikses, pēc tam notiek apslaucīšanās ar papīru, ūdens nolaišana podā un roku nomazgāšana. Ja bērns vēlas redzēt, kas podā ir “iekritis”, vajag viņam to ļaut – dabisko vajadzību nokārtošana ir ikdienišķs un normāls process un bērnam jāizprot, kas tas īsti ir.

Mazulim ir vajadzīgs viņam piemērota izmēra podiņš – lielais tualetes pods var likties biedējoši liels. Tāpēc podiņu varat doties iegādāties kopā, ļaujot izvēlēties, kurš labāk tīk. Pēc tam uz podiņa var uzrakstīt bērna vārdu. Tāpat bērnam vari rādīt kādus video vai grāmatas, kur stāstīts par mācīšanos iet uz podiņa, – tas palīdzēs rast kopsakarības.

Apmācības uzsākšana

Apmācības sākuma periodā piedāvā bērnam apsēsties uz podiņa, piemēram, reizi stundā. Nerāj, ja viņš uz jaunā “brīnuma” negrib apsēsties vai arī ja podiņš ir sauss. Sēdēšanu uz podiņa nedrīkst padarīt par apmātību! Bez dabisko vajadzību apmierināšanas mazajiem ir vēl ļoti daudz darāmā. Vecāku uzdevums ir sagādāt podiņu, ierādīt bērnam, kas tas ir, un nolikt viegli pieejamā vietā. Jo mazāk vecāki uzspiedīs podiņmācību, jo labāki būs panākumi.

Ja podiņš bērnam garlaicīgs

Pieradināšanas procesā drīkst (bet nav obligāti) bērnu nedaudz izklaidēt, piemēram, iedodot kādu rotaļlietu – īpaši, ja redzams, ka jaunais paradums mazajā izraisa nelielu pretestību. Taču, ja pretestība vai nepatika ir liela, labāk podiņmācību atlikt un pēc dažām nedēļām atsākt no jauna – podiņmācība prasa zināmu apbruņošanos ar pacietību. Taču podiņu nenoslēp! Tas lai paliek bērnam labi redzama vietā.

Ievēro likumu – uzslavas!

Ja ir vēlme nostiprināt kādu bērna paradumu vai uzvedību, ieteicams ievērot likumu – tas, kam pievēršam uzmanību, nostiprinās apziņā vairāk. Tas nozīmē – nepievērs uzmanību, ja bērns nokārtojies bikšelēs, mierīgi un klusējot tās nomaini pret sausām. Turpretī katru reizi, kad mazulis nokārtojies podiņā, izrādi prieku, uzslavē un paud atzinību.

Autiņbiksītes “drošībai”

Lai novērstu diskomfortu pastaigas laikā, īpaši aukstajos gadalaikos, pieļaujams izmantot autiņbiksītes. Tomēr, ja esat ārpus mājas un bērns vaicā pēc podiņa, noteikti nesaki: “Tev kājās autiņbiksītes, čurā droši!” Mazuļa izteiktā vēlme ir jāslavē un jārespektē, tāpēc jārod iespēja nokārtoties uz poda. Savukārt mājās arī rudenī un ziemā bērnam ļauj dzīvoties apakšbiksēs, vajadzības gadījumā tās nomainot pret sausām.

Tāpat sākumperiodā autiņbiksītes, visticamāk, būs nepieciešamas arī naktīs. Katru vakaru atgādini bērnam par iešanu uz podiņa pirms naktsmiera un kopā ar viņu aizej uz tualeti. Tāpat vērtīgi, ja podiņš naktīs stāv pie mazuļa gultas, lai vajadzības gadījumā viņš pats to var izmantot.

Velc ērtu apģērbu

Kad sākta podiņmācība, ir ļoti svarīgi atcerēties, lai bērnam mugurā vienmēr būtu viegli novelkams un uzvelkams apģērbs. Piemēram, bikses ar gumiju, nevis ar pogām – lai mazais pats var ērti tās novilkt un uzvilkt. Informē audzinātājas, ja esat uzsākuši bērnu radināt pie podiņa. Nodrošini rezerves biksītes, lai arī bērnudārzā bērna dibentiņš būtu sauss.