Skatoties vēsturiski, mēs esam audzināti ar izpratni, ka mātei ir lielāka nozīme bērnu audzināšanā – viņa vairāk iesaistās, ir klātesošāka, saprotošāka utt. Tomēr pētījumi, kas veikti jau no 20. gadsimta otrās puses, skaidri apliecina, ka tikpat nozīmīga ir arī tēva loma bērna psihoemocionālajā attīstībā. Un katrā bērna vecumposmā tētim ir paveicams savs svarīgais uzdevums.
“Rimi bērniem” labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine paskaidro, ka mammas visbiežāk ir pieņemošākas, atbalstošākas, empātiskākas, savukārt tēvi vairāk iedod kontaktu ar realitāti, tādā veidā sagatavojot bērnus dzīves skarbumam, grūtībām.
Tēva lomas būtiskākās atšķirības
Dabiski atšķiras mātes un tēva mīlestība un bērna aprūpes veids. Zīdainis jau astoņu nedēļu vecumā spēj atšķirt tēva un mātes mijiedarbības dažādību. Bērnam tas paplašina attiecību pieredzi – viņi patiešām pamana, ka atšķiras veids, kā sievietes un vīrieši tiek galā ar dažādiem izaicinājumiem un izjūtām.
- Tēvi spēlējas citādi – kutina, cīkstas, spēles ir ātrākas, impulsīvākas. Turklāt, ja tēvam ir attīstīta impulsu kontrole, bērns arī to mācās, un tas notiek tad, kad tēvs vienā brīdī pasaka, ka pietiek, būs gana, jo uzsāktā spēle vai dauzīšanās paliek par agresīvu, impulsīvu. Tādā veidā bērns mācās robežu starp agresiju un ieturētību, mērenību.
- Tēvs iedrošina un veido pārliecību, izaicina pārbaudīt limitus, bet mātes tradicionāli pasargā. Piemēram, rotaļu laukumā mammas daudz vairāk bremzē bērnus, baidās viņus kaut kur laist kāpt utt. Tikmēr tēvs gluži pretēji – mudina pamēģināt, sakot: “Tev izdosies!” Katra puse, ja ir par daudz, atsevišķi var būt kaitējoša bērna attīstībai, bet, kopā saliekot, veiksmīga. Tā bērnam attīstās drosme un pašvērtība.
- Izpētīts, ka tēvi mazāk maina savu valodu, runā sarežģītāk, mazāk adaptējas bērna valodas zināšanām, tādējādi veicinot plašāku vārdu krājumu un valodas prasmes bērnam.
- Atšķiras arī tas, kā tēvi disciplinē – viņi vairāk ir tendēti uz taisnību, pienākumiem, kā arī ir tiešāki. Bērns zina, ka tad, ja, piemēram, tētis noteicis būt mājās ne vēlāk kā vienpadsmitos vakarā, tas patiešām ir jāņem vērā. Pretējā gadījumā tētis būs ļoti dusmīgs, jo tētim tiešām šī lieta – pārrašanās mājās līdz noteiktajam laikam – ir būtiska. Citās lietās viņš var būt pielaidīgāks, bet ne šajā. Turpretī, ja mamma teiks to pašu, bērns var uztvert kā viņas kārtējo noteikumu, kuru ir daudz un kuri tieši tāpēc zaudē savu svarīgumu.
- Tēva funkcija ir sargāt ģimenes robežas, tās drošību.
- Ir pētījumi, kas rāda, ka no tēva īpaši atkarīgas bērna fiziskās aktivitātes – piemēram, ja tēvs sporto un ņem līdzi bērnu, tas bērnam veicina izteiktāku vēlmi būt fiziski aktīvam nekā tad, ja šo piemēru rāda māte.
Būtiskākais pa vecumposmiem
-
Bērns līdz 1,5 gadu vecumam
Šajā posmā svarīga ir tēva klātesamība, atbalstot mammu un veidojot attiecības ar bērnu.
-
Bērns no 1,5 līdz 3 gadu vecumam
Bērns sāk atdalīties no mammas, tāpēc tēva loma kļūst vēl būtiskāka.
Bērns visu grib darīt ar tēti un pie mammas atskrien tad, kad ir saraudājies un viņam nepieciešama samīļošanās.
Tāpat šis ir laiks, kad tētis iedrošina bērnu, ka viņš tiks galā ar kādām lietām, un dara to zināmu arī bērna mammai, iedrošinot viņu, ka satraukumam nav pamata un mazais tiks galā pats! Tas viss palīdz bērnam nostiprināt savu autonomiju.
-
Bērns no 3 līdz 5 (6) gadu vecumam
Šajā vecumposmā bērna pasaulē ienāk dzimumu loma, un tēvs ir tas, kurš ieliek pamatus izpratnei par vīrieti.
Veidojas pamatizpratne par attiecību modeļiem, kā tētis izturas pret savu dzīves biedri, draugiem, ģimeni.
Zēni ar to identificējas un pārņem kādas lietas, savukārt meitenes mācās, kā vīrietis varētu likt justies sievietei – vai viņš apbrīno, priecājas, pavada laiku kopā vai, gluži pretēji, neievēro kādas robežas, kaunina utt. Tas iedod izpratni, kā ir būt sievietei ar vīrieti un veido interpretāciju par to, kādi mēdz būt vīrieši, kādas ir attiecības u. tml.
-
Sākumskolas posmā
Šajā laikā ir spēkā viss iepriekš minētais.
-
Pusaudžu vecumā
Svarīgi, ka tēvs palaiž brīvāk robežas, taču joprojām kontrolē bērna uzvedību (iepriekš minētais piemērs par ierašanos mājās līdz pulksten vienpadsmitiem vakarā).
Tāpat bieži vien, ja tēvs līdz šim bijis gana labs, tad bērnam pusaudža vecumā attiecības ar viņu kļūst labākas nekā ar māti – arī tas nepieciešams, lai atdalītos.
Tēti, atceries!
Ir svarīgi saglabāt labestīgu skatu jebkurās dzīves situācijās. Gan klāt neesošs, gan pārāk nosodošs tēvs visur tur, kur minēti plusi, iedos mīnusus bērna emocionālo un kognitīvo spēju attīstībā.
