Trīs lietas, ko mācīt bērnam, kam dara pāri

Nebūs patīkami, ja bērns regulāri saņems sitienus vai tiks apsaukāts, taču ir skaidrs, ka ne vienmēr vecāki būs blakus un varēs viņu šajās situācijās atbalstīt. Taču ir lietas, ko vecāki var mācīt bērnam, kuram dara pāri, lai viņš šīs situācijas labāk pārdzīvotu un mācītos tikt ar tām galā.

Kļūda – uzreiz mācīt sist pretī
Viena no biežākajām kļūdām, ko vecāki māca bērniem, kuriem tiek darīts pāri, ir aicinājums sist pretī. Šādi nevajadzētu rosināt darīt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mazi bērni nespēj izvērtēt, kuras ir tās apdraudošās situācijas, kuras it kā prasītu aizsargāšanos, sitot pretī, taču vienlaikus mazi bērni ļoti skaidri uztver mudinājumu sist pretī. Līdz ar to rosinājums sist pretī var būt tieši vardarbību pastiprinošs.
Otra lieta, kāpēc ir kļūda šādu vēstījumu bērnam nodot, – tādā veidā mēs bērnam no mazotnes rādām, ka, lai atrisinātu kādu grūtu situāciju, nepieciešams sist vai iedarboties ar spēku. Tāpēc no šāda aicinājuma vajadzētu atteikties. Tā vietā labāk mācīt, ka nevienam nedrīkst sist un nevienu nedrīkst apsaukāt.

Iemācīšanās skaļi pateikt to, kas bērnam nepatīk vai ir traucējošs, ir ļoti vērtīga prasme, kas noderēs visas dzīves gaitā.

Bērnam būtu jāiemāca trīs lietas
Pieaugušie var atbalstīt un palīdzēt bērnam dažādās strīdus un konflikta situācijās. Vislabāk to darīt, mācot, kā labāk rīkoties konfliktsituācijās, kad viņam tiek nodarīts pāri.

1. Mācīt bērnam runāt par to, kas viņam nepatīk, un verbalizēt to, kas viņam tiek nodarīts. Tas būtu uz citu pāridarījumiem verbāli atbildēt ar: “Nē!”, “Stop!”, “Nesit man!”, “Izbeidz mani apsaukāt”, “Neņem man nost rotaļlietas” vai tamlīdzīgi. Šādi var mācīt jau pavisam mazus bērnus, piemēram, no 1,5 gadu vecuma bērns būs spējīgs otram norādīt savu attieksmi ar “Nē!” vai “Nu, nu, nu!”. Pieaugušie var palīdzēt maziem bērniem šīs situācijas risināt un it kā jau ielikt mutē vārdus, ko teikt strīdus situācijās. Iemācīšanās skaļi pateikt to, kas bērnam nepatīk vai ir traucējošs, ir ļoti vērtīga prasme, kas noderēs visas dzīves gaitā.

2. Mācīt iet prom no situācijām un bērniem, kas dara pāri, sit, ņem kaut ko nost, apsaukā. Tas nozīmē fiziski distancēties gan no situācijām, gan bērniem, kas izraisa konfliktus.

3. Mācīt vērsties pie audzinātājas vai cita pieaugušā par pāridarījumu. Tas nebūtu jāuztver kā sūdzēšanās, jo īpaši maza bērna vecumā. Tā ir palīdzības lūgšana pieaugušam cilvēkam. Pieaugušajiem nevajadzētu bērniem teikt, lai beidz sūdzēties vai lai tiek galā paši. Bērnudārznieki ir pārāk mazi, lai paši spētu atrisināt strīdus, tāpēc tas viņiem ir jāmāca. Tāpat nevajag mesties un kādu pārlieku žēlot vai nosodīt, bet gan racionāli izvērtēt situāciju. Katru reizi, kad bērniem izdodas pašiem atrisināt strīdu, viņi ir jāpaslavē.