Vai mazulim nepieciešams knupītis?

Zīšana kā mierinājums
Tiklīdz zīdainis sajūt mammas piena smaržu vai pieskārienu pie vaiga vai lūpām, viņš automātiski atver muti un sāk zīst. Tas ir jaundzimušā reflekss, ko viņš pats var izprovocēt, nejauši pieliekot rociņu pie savas mutes un instinktīvi sākot zīst savu kulaciņu vai pirkstus. Pediatre Sanita Mitenberga norāda, ka pirmajās desmit dzīves dienās, kad mazais vēl tikai mācās pareizi zīst un kā pareizi satvert mammas krūts galu, nevajadzētu piedāvāt knupīti. “Tas var izjaukt pareizu krūts zīšanas veidu,” teic ārste. Vēlāk tā jau ir katra vecāka paša izvēle dot to vai ne. Taču tas var būt labs palīgs, lai mazajam sniegtu mierinājumu, kad nav ēšanas laiks.

Ja knupītis nokrīt zemē un ūdens tajā brīdī nav pieejams, nekādā gadījumā nevajag to apsūkāt un tad ielikt bērnam mutē

“Pirmajā dzīves gadā, it īpaši pirmajā pusgadā, bērns labprāt zīstu 24 stundas diennaktī. Vai nu no krūts, vai no pudelītes bērns zīžot gan nomierinās, gan uzņem barību, gan gūst drošības sajūtu no vecāku klātbūtnes,” bilst Mitenberga. “Arī knupīša sūkāšana bērnu nomierina, palīdz viņam aizmigt vai vieglāk paciest vēdersāpes vai citas nepatīkamas sajūtas. Nebūtu jāsatraucas, ja mazulis iemigšanai labāk izmanto knupīti vai pat īkšķi.”

Pēc trīs četru mēnešu vecuma jaundzimušā refleksi izzūd, tad zīšana mazulim jau ir apzināts process. Taču tas ir arī laiks, kad bērns sāk vairāk iepazīt ārējo pasauli, un viens no veidiem, kā viņš to dara, – ko vien satver, to liek mutē. “Tas ir normāls attīstības posms,” stāsta pediatre, “un tad knupītis var palikt otrajā plānā – neliekam bērnam to mutē, bet lai viņš pats sāk izvēlēties – grib to vai ne.”

Ja knupītis būs mutē visu dienu, tas var veicināt nepareiza sakodiena veidošanos, kavēt valodas attīstību, kā arī novērš uzmanību no apkārtējās pasaules iepazīšanas

Pēc gada vecuma
Pēc gada vecuma māneklīša lietošana jāsamazina. To mazajam ķiparam var piedāvāt, dodoties gulēt, bet, ja knupītis būs mutē visu dienu, tas var veicināt nepareiza sakodiena veidošanos, kavēt valodas attīstību, kā arī novērš uzmanību no apkārtējās pasaules iepazīšanas. “Ap trīs gadu vecumu māneklītis mazajam vairs nebūs nepieciešams, un iespējams, ka līdz tam vecumam viņš jau pats būs no tā atteicies,” ir pārliecināta Rimi Bērniem eksperte. Ja tomēr mazais neparko negrib no tā atteikties, vecākiem vajadzētu aizdomāties, kāpēc viņam nepieciešams šāds mierinājums. Pediatre iesaka, ka labākās zāles pret knupīša ilgstošu zīšanu ir vecāku uzmanība.

Knupītis sala laikā
Vērts zināt – ja knupītis nokrīt zemē un ūdens tajā brīdī nav pieejams, nekādā gadījumā nevajag to apsūkāt un tad ielikt bērnam mutē. Ir pierādīts, ka šāda rīcība veicina bērna zobu bojāšanos. Svarīgi vienmēr turēt rezerves knupīti. Tāpat knupīša lietošanu vajadzētu ierobežot ziemas periodā, kad dodaties āra pastaigās un mazulis guļ ratos. Visbiežāk viņš aizmigs un pats izstums knupi no mutes. Bet, ja tā nenotiek, tad to vajag izņemt pieaugušajam. Jo mitrums ap muti, ko rada siekalas, var izraisīt zīdainim ādas kairinājumu un apsārtumu. Ja tomēr mazulis ir nemierīgs un gulēšanas laikā knupītis ir nepieciešams, bet ārā ir sals, tad 20 minūtes pirms došanās laukā sasmērējiet mazuļa muti un vaigus ar krēmu, kas paredzēti zīdaiņa ādai un ir ar aizsardzību pret salu.