Viedierīču lietošanas plusi un mīnusi maziem un lieliem bērniem

Rimi Bērniem eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte tomēr aicina vecākus ļoti saprātīgi izvērtēt, vai uzticēt bērnu audzināšanu ierīcēm un sociālajiem tīkliem.

Pieaugušajiem jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nenozagtu saviem bērniem to bērnību, kurā ir kustību aktivitātes, galda un pagalma spēles, īsta komunikācija ar vienaudžiem. Bērnu fiziskā un intelektuālā attīstība notiek reālajā dzīvē, nevis veidojas interaktīvās attiecībās, kur pa vidu ir ekrāns.

Nenoliedzami, ierīce pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Svarīgi, kā tā tiek izmantota. Tāpat ir izvērtējams arī internets, kas pats par sevi nav bīstams, bet kaitīgs var būt veids, kā tas ienāk bērnu dzīvē un kādu emocionālo nospiedumu atstāj viņu apziņā.

Galvenajam filtram vai parolei uz reālo pasauli būtu jābūt nevis aplikācijai vai spēlei, kas tiek spēlēta kādā no spēļu vietnēm, bet mammai un tētim, ģimenei tuvām vērtībām.

Kā rīkoties vecākiem
Vecākiem jau no mazotnes būtu bērniem jāizskaidro viedierīču lietošanas noteikumi, jāinformē par drošību virtuālajā pasaulē, jāievēro laiks, ko bērni pavada internetā, un jābūt informētiem par saturu, ko viņu atvases lieto.

Izvēloties spēles, jāraugās, lai tās nerada bērnos agresivitāti. Ja spēlētājs iegūst punktus par nogalināto virtuālo pretinieku, pieaugušajiem jābūt gataviem iespējamām sekām – viņu mazie karavīri reālajā dzīvē diemžēl var būt mazāk iejūtīgi nekā vecāki varētu vēlēties.

Nenoliedzami, ierīce pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Svarīgi, kā tā tiek izmantota

Apgūstot kādu jaunu spēli, sākumā tiek trenēts reakcijas ātrums un spēja zibenīgi pieņemt lēmumus, taču ar laiku šo lēmumu pieņemšana kļūst stereotipiska un radošums tiek nokauts. Lasīšana iztēli un radošumu attīsta labāk.

Skatoties citu pēc cita sižetus, bērnam uztvere tiek pārslogota, taču diemžēl tā smadzeņu daļa, kas atbild par informācijas analīzi un domāšanu, tiek izmantota maz. Smadzenes, līdzīgi kā muskuļi, ir jātrenē. Ja kādu to daļu izmantojam maz vai nemaz, tā atrofējas.

Iespēja komunicēt ar visu pasauli rada ilūziju par attiecībām, taču tīmeklis diemžēl izraisa vientulību.

Protams, viedierīču lietošana paver milzīgas iespējas mācīties, izglītoties, apgūt svešvalodas utt. Taču vecākiem jāizsver, vai tiešām piekļuve internetam jānodrošina jau pirmsskolas vecuma bērnam.

Kad varam sākt runāt par atkarību
Jāuztraucas, ja vecāki pamana, ka bērnam virtuālā pasaule sāk šķist interesantāka par realitāti. Ir ļoti svarīgi attīstīt bērnā intereses ārpus ekrāna.
Nobriedis viedierīču lietotājs spēj mierīgi atteikties no ierīces. Laimīgs bērns tīmeklī nekad nepazudīs. Problemātiski viedierīču izmantošanas paradumi parāda, ka kaut kas nav kārtībā ar bērna dzīvi. Problēmas cēloņi vienmēr ir meklējami ārpus ekrāna.

Iespēja komunicēt ar visu pasauli rada ilūziju par attiecībām, taču tīmeklis diemžēl izraisa vientulību

Iespējamie riski bērnam, kas aug digitālajā kultūrā, var būt šādi – noslēgšanās mājoklī, sociālo prasmju mazināšanās, apmātība ar popularitāti un tieksmi izrādīties un narcisms kā hiperbolizēta egoisma versija.

Līdz 2 gadu vecumam viedierīces bērna dzīvē nav vēlamas vispār nemaz

Cik daudz laika ļaut pavadīt virtuālajā dzīvē

Līdz 2 gadu vecumam viedierīces bērna dzīvē nav vēlamas vispār nemaz, mazuļa attīstībai ir svarīgas kustības. Pieļaujamas 15 minūtes kopā ar vecākiem, izmantojot speciālas šim vecumposmam paredzētas aplikācijas.
2–4 gadu vecumā pieļaujamas speciālas aplikācijas kopā ar vecākiem 2 x 15 minūtes dienā. Šajā vecumā bērnam svarīgi satvert, pagaršot un nolasīt emocijas.
4–6 gadu vecumā viedierīču izmantošana jau varētu būt jēgpilna, taču pašam sava ierīce vēl nav vajadzīga. Šajā vecumā bērni ir ļoti zinātkāri, viņiem attīstās iztēle un fantāzija.
6–8 gadu vecumā viedierīču lietošana pieļaujama līdz 30 minūtēm dienā. Šajā vecumā pamatuzdevums ir koncentrēšanās uz mācībām. Skolēnam jau var būt sava ierīce.
8–10 gadu vecumā bērnam sava ierīce ir vajadzīga, lai nodrošinātu drošību un komunikāciju. Šajā laikā noteikumi par ierīču lietošanu ir ļoti svarīgi, tāpat ar bērniem jārunā par drošību internetā.
10–12 gadu vecumā bērns ir spējīgs pats uzņemties atbildību par savu rīcību. Noteikumus norunāt būs daudz grūtāk, taču tie vēl arvien ir vajadzīgi.
12–14 gadu vecumā mazinās interese par spēlēm. Pieaug interese par mūziku un video. Nozīmīga kļūst sava paštēla veidošana interneta vidē.
14–16 gadu vecumā personīgā ierīce ir jauniešu kultūras daļa. Šajā vecumā laika reglamentēšana ir gandrīz neiespējama, taču ir iespējams sadarboties.
Visbeidzot, ja gribam audzināt bērnus, mums pašiem savi tālruņi ir jānoliek malā un jādzīvo sava interesantā reālā dzīve.

Uzmanību! No 2018. gada 25. maija Eiropas Savienībā ieviesta prasība noteikt vecuma ierobežojumus bērnu piekļuvei sociālajiem tīkliem. Latvijas bērnu un jauniešu vidū populārāko sociālo tīklu Instagram, Snapchat, YouTube, Facebook u.c. spēkā esošie lietošanas noteikumi paredz, ka tajos var reģistrēties personas, sākot no 13 gadu vecuma. Lai šajās vietnēs reģistrētos pirms šā vecuma sasniegšanas, ir jālūdz vecāku piekrišana.