Zīdaiņa vecumposma īpatnības. 4–6 mēneši

4. mēnesis – pasaule kļūst interesantāka
Šajā vecumā zīdainis skaļi un ar sajūsmu gavilē, kad ar viņu kāds spēlējas vai sarunājas. Viņš sāk pētīt cilvēku sejas un mīmikas un labprāt uz tām reaģē, atbildot ar smaidu vai kādu citu grimasi. Prot izrunāt pirmos vienkāršos līdzskaņus “ga, ga, ga” u.c.
Mazulis ar nolūku satver rokās rotaļlietu, viņš to uzmanīgi aplūko un iepazīst, arī ieliekot mutē. Guļot uz vēdera, tur paceltu galvu. Pagriež galvu uz to pusi, kur atrodas rotaļlieta vai cilvēks. Labprāt darbojas ar mantām, kas atrodas viņam blakus, un par interesantu rotaļlietu kļūst arī viņa paša rokas un kājas. Mazais lēnām sāk apzināties sevi kā atsevišķu būtni.

5. mēnesis – pieredzes uzkrāšana
Reizēm vecāki brīnās, kāpēc mazulis pēkšņi mainījis savus paradumus un vairs nečuč tik ilgi, cik iepriekš. Taču nu jau bērns sāk reaģēt pat uz vājiem trokšņiem un skaņām, kas, iespējams, viņu pamodina. Piecos mēnešos zīdainis spēj ilgstoši noturēt skatienu uz vienu priekšmetu.

Mazais sāk izrādīt lielāku interesi par apkārt notiekošo un labprāt vēro, ko dara māsa vai brālis. Viņš alkst pēc uzmanības un kompānijas.

Mazais sāk izrādīt lielāku interesi par apkārt notiekošo un labprāt vēro, ko dara māsa vai brālis. Viņš alkst pēc uzmanības un kompānijas. Mazuli uzjautrina tie brīži, kad kāds izspēlē vienus un tos pašus jociņus vairākas reizes. Atkārtotas darbības viņam neapnīk, tieši otrādi – tad var spiegt no sajūsmas. Bērns pēc vecāku sejas izteiksmes un balss toņa prot uztvert viņu noskaņojumu.
Protams, mazajam patīk atrasties rokās. Reizēm vecāki pieļauj kļūdu – tur zīdaini klēpī sēdus pozīcijā. Lai arī piecos mēnešos mazulis droši tur galvu, tomēr, kamēr viņš pats neprot sēdēt, šāda poza zīdainim nav veselīga.
Arī spārdīšanās zīdainim iet pie sirds. Guļot uz vēdera, viņš ar rokām un kājām izdara “peldēšanas” kustības. Viņš vai nu ir iemācījies, vai arī drīz apgūs no muguras pagriezties uz sāniem.

6. mēnesis – emociju laiks
Sešos mēnešos bērns arvien labāk atšķir konkrētas personas, uz labi pazīstamiem cilvēkiem reaģējot īpaši draudzīgi, toties uz svešiem – atturīgi. Viņa simpātiju izpausmes kļūst aizvien diferencētākas, kā arī viņš ļoti labi uztver cilvēku emocijas un uz tām reaģē. Ja blakus raud cits bērns, mazais var sākt raudāt līdzi; ja rādīsiet viņam nopietnu seju, atbildēs ar to pašu.
Redzot rotaļlietu, stiepjas uz tās pusi un ķeras tai klāt ar abām rokām un ik pa laikam ieliek mutē – kā nu to nepagaršosi! Arī, spēlējoties ar savām kājām, labprāt tās aizstumj līdz mutei. Savā valodā aktīvi sarunājas ar rotaļlietām un cilvēkiem, ņurd, murmina un burbuļo. Redzot sevi spogulī, smejas un rāda uz spoguļattēlu.
Iespējams, mazajam jau ir radusies vēlme nogaršot kaut ko vairāk par mammas pienu, un viņš rūpīgi vēro ģimenes locekļus, kad viņi ēd. Piedāvā zīdainim atbilstoši sagatavotus dārzeņus, bet nebrīnies, ja pirmās maltītes viņš izstums no mutes, jo jaunas garšas viņam ir pārsteigums. Gan jau mutē ielikto ēdienu bērns labprātāk paņems rokās, lai to izpētītu. Nerāj, bet atļauj viņam šo prieku!
Šajā vecuma posmā zīdainis kļūst ne tikai aktīvāks, jo lēnām gatavojas vai jau ir gatavs rāpošanai, bet arī parādās pirmās bailes. Bailes pēc būtības ir sociāla izjūta, ko kopā ar savu uzvedības modeli bērnam nodod vecāki. Taču ir bērni, kas ir bailīgāki un piesardzīgāki jau no dabas, bet ir tādi, kas ir patstāvīgāki un nebaidās pamēģināt ko jaunu. Bailes var ietekmēt arī mazuļa uzvedību, un tas, kā mazais rīkosies baiļu varā, atkarīgs no vecākiem. Mazulim vēl nav laika izjūtas un izpratnes par kārtību. Kad mamma aiziet, viņš nezina, vai tā atgriezīsies, tāpēc tas rada nedrošības izjūtu. Jau redzot, ka mamma iet prom, mazulis var sākt raudāt.

Ja Tavs mazulis ir jaunāks par rakstā norādīto vecumu, izlasi arī Zīdaiņa vecumposma īpatnības. Dzīves pirmie trīs mēneši