Taču dažkārt šī lēmuma pieņemšanu kavē aplami pieņēmumi par to, ka pēc kastrācijas mainīsies dzīvnieka raksturs, tas kļūs mazaktīvs, un, ka narkoze dzīvniekam var būt kaitīga. Kas no tā atbilst patiesībai, bet kas ir mīts, skaidro Rimi Mājdzīvniekiem dzīvnieku veselības eksperte, sertificēta veterinārārste Anete Kalniņa.
1. Kastrācija un sterilizācija kaitē mājdzīvnieka veselībai
Pirmkārt, kastrācija ir veids, kā ierobežot nevēlamu vairošanos. Pietiek tikai vienam nekastrētam runcim doties apgaitā, lai pēc pāris mēnešiem tuvējā apkārtnē klaiņojošo kaķu kopiena būtu pieaugusi par vairākiem desmitiem kaķēnu. Un kurš uzņemsies rūpes par viņu aprūpi un veselību?
Otrkārt, kastrācija vai sterilizācija ir vēlama arī no dzīvnieka veselības viedokļa. Piemēram, nesterilizētām sievišķā dzimuma pārstāvēm bieži veidojas viltus grūtniecības, piena dziedzeru iekaisumi un audzēji, kas visbiežāk ir ļaundabīgi. Tāpat var veidoties dzemdes iekaisumi, kuri apdraud dzīvnieka veselību un dzīvību. Veicot sterilizāciju, mēs pasargājam savus dzīvniekus no šīm problēmām.
Savukārt kastrējot vīrišķos dzīvniekus, tie tiek pasargāti no sēklinieku audzējiem. Suņiem kastrācija var aiztaupīt prostatas problēmas. Turklāt samazinās dzīvnieka agresija un tieksme cīnīties ar sugas brāļiem.
Treškārt, kastrācija mazina arī stresu mājdzīvnieka ikdienā. Piemēram, suns pat vairāku kilometru attālumā var saost feromonus, ko meklēšanās laikā izdala kucītes, un tādēļ var atteikties no ēdiena un kļūt depresīvs. Savukārt runči daudz biežāk izrāda agresiju, iezīmē teritoriju, un, ejot ārā, iekuļas asiņainos kautiņos, kas bieži beidzas ar veterinārārsta apmeklējumu.
2. Pēc kastrācijas mājdzīvnieks kļūs resns
Bieži tiek uzskatīts, ka mājdzīvnieks pēc kastrācijas vai sterilizācijas kļūs lēnīgs un apaļīgs. Daļēji tā ir taisnība – pēc šādas operācijas dzīvniekiem ir lielāka nosliece uz aptaukošanos. Taču tam esam mēs, saimnieki, kas var ierobežot uzņemto ēdiena daudzumu un nodrošināt pietiekamas aktivitātes, lai dzīvnieciņš neaptaukotos.
Agrāk valdīja uzskats, ka pirms sterilizācijas kucītei vismaz vienu reizi ir jādzemdē, bet, līdz pat šim brīdim, tam nav atrasts zinātnisks pamatojums.
Runču saimnieki bieži satraucas, ka kastrētiem kaķiem var būt lielāks risks, lai veidotos urīna kristāli. Tas gan ir mīts. Pētījumos pierādīts, ka smiltis un kristāli urīnā var veidoties gan kastrētam, gan nekastrētam kaķim.
To var novērst ar:
- kvalitatīvu ēdināšanu,
- pietiekamām fiziskajām aktivitātēm un rotaļām,
- vienmēr pieejamu dzeramo ūdeni,
- tīru kastīti dabisko vajadzību nokārtošanai, jo kaķi ir izteikti tīrīgi dzīvnieki, kam nepatīk apmeklēt netīru tualeti.
3. Narkoze mājdzīvniekam var būt kaitīga
Vispazīstamākais kastrācijas un sterilizācijas veids ir ķirurģiska operācija, kuru veic pilnā anestēzijā. Protams, jebkurai ķirurģiskai procedūrai ir savi riski, taču mūsdienās ir pieejami ļoti kvalitatīvi anestēzijas līdzekļi un operācijas apstākļi ir ļoti pietuvināti operācijām cilvēku slimnīcā. Pirms jebkuras narkozes ir vēlams pārbaudīt dzīvnieka kopējo veselības stāvokli, bet kastrācija ir visā pasaulē ierasta ikdienas operācija, kurai ir daudz vairāk plusu mīluļa veselības uzturēšanā nekā mīnusu.
Suņu puikām Latvijā iespējams veikt arī ķīmisko kastrāciju, kuras laikā zem ādas tiek ievadīts neliels implants, kurš īslaicīgi pārtrauc dzīvnieka dzimumfunkcijas. Šo metodi var izmantot tiem dzīvniekiem, kuriem, piemēram, sirds slimības dēļ ir paaugstināts risks izmantot vispārējo anestēziju – implanta ievadīšanas laikā dzīvnieks ir nomodā, un procedūra līdzinās mikroshēmas ievadei zem ādas.
Vēl ir pierādīts, ka kastrēti dzīvnieki dzīvo ilgāk nekā nekastrēti. Tas noteikti ir vēl viens iemesls veikt šo procedūru – lai pēc iespējas ilgāk varētu priecāties par sava mīluļa sabiedrību un kopā būšanu, – saka veterinārārste Anete Kalniņa.
Attēla avots: www.pexels.com