Dzīvnieku veselība un dzīves kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no saimnieka rūpēm, zināšanām un atbildīgas attieksmes. Katrs saimnieks vēlas, lai viņa četrkājainais draugs dzīvotu ilgu un laimīgu dzīvi, un bieži vien ceļš uz šo mērķi ir tikai dažu profilakses soļu attālumā. Svarīgi atcerēties, ka veselīga dzīve sākas ar preventīvu pieeju – mēs varam daudz darīt, lai dzīvnieka dzīve būtu veselīga, droša un pilna prieka.
1. Regulāras veselības pārbaudes – pirmais solis pret slimībām
Lai uzturētu dzīvnieka veselību, īpaši svarīgi ir veikt regulāras veselības pārbaudes. Vismaz reizi gadā dzīvniekam jāveic pilna klīniskā izmeklēšana pie veterinārārsta, iekļaujot asins un urīna analīzes. Šī pārbaude palīdz laikus atklāt iespējamās veselības problēmas un veikt nepieciešamos pasākumus, lai tās novērstu vai ārstētu.
2. Vakcinācija – aizsardzība pret infekcijām
Profilaktiskās vakcinācijas ir viens no svarīgākajiem veidiem, kā samazināt dzīvnieka saslimšanas risku ar dažādām infekcijas slimībām. Vakcinācija palīdz novērst smagas saslimšanas, kas var novest pie nopietnām veselības problēmām un pat letāliem iznākumiem.
3. Parazitārā profilakse – aizsargā dzīvnieku no parazītiem
Dzīvnieku organismi ir pakļauti dažādiem parazītiem, tāpēc ir būtiski veikt profilaktisku apstrādi pret iekšējiem (tārpi, lenteņi, cērmes) un ārējiem (blusas, ērces) parazītiem. Pretparazitārā apstrāde pret iekšējiem parazītiem ir atkarīga no tā, ko dzīvnieks ēd. Svaigēdājam apstrāde būtu jāveic vismaz reizi 3 mēnešos. Ja tas ir kaķis, kas iet ārā un cītīgi medī, apstrāde būtu jāveic katru mēnesi. Pret blusām un ērcēm apstrāde jāveic atkarībā no preparāta. Pilieni skaustā darbojas mēnesi, iekšķīgi lietojamu preparātu darbības ilgums var sasniegt 3 mēnešus, kakla siksniņu iedarbība var saglabāties uz visu sezonu, t. i., uz 6–7 mēnešiem.
4. Kvalitatīva barība – tu esi tas, ko tu ēd
Dzīvnieka barībai ir jābūt sabalansētai un ar pēc iespējas dabīgākām izejvielām bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām. Ja dzīvnieks ir svaigēdājs, jāpārliecinās, ka tiek uzņemts tam ikdienā nepieciešamo barības vielu daudzumu (olbaltumvielas, ogļhidrāti, taukvielas), kā arī minerālvielas un vitamīni. Piemēram, barojot mīluli tikai ar svaigu gaļu, netiks uzņemtas nepieciešamās uzturvielas. Tāpēc, izvēloties svaigbarošanu, ieteicams konsultēties ar veterinārārstu vai uztura speciālistu, lai pārliecinātos, ka uzturs ir sabalansēts un papildināts ar nepieciešamajām barības vielām. Īpaša uzmanība jāpievērš kaķu uzturam – viņiem ikdienā obligāti jāuzņem aminoskābe taurīns, kas ir būtisks sirds, redzes un citu svarīgu orgānu normālai darbībai.
5. Ķermeņa svara kontrole
Dzīvnieka ķermeņa svara kontrole ir būtiska viņa veselībai un labsajūtai. Liekais svars ierobežo kustīgumu un ievērojami palielina risku saslimt ar dažādām slimībām, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, locītavu saslimšanām un urīnceļu traucējumiem, it īpaši kaķiem. Aptaukošanās arī veicina vielmaiņas traucējumus, piemēram, cukura diabētu un aknu lipidozi, kas var būt nopietni un grūti ārstējami.
6. Kustību daudzums veselīgai dzīvei
Dzīvniekam ikdienā ir vajadzīga pietiekama fiziskā slodze. Ja dzīvnieks ir darba suns vai vienkārši ļoti aktīvs suns, būtiska ikdienas sastāvdaļa ir regulāras fiziskās aktivitātes un prāta nodarbināšana.
7. Dabisko instinktu nodrošināšana mīluļa mentālajai veselībai
Kaķim kā medniekam ir nepieciešamas spēles un vietas, kur tas var uzlēkt, nolēkt, paslēpties. Arī darba suņiem, piemēram, dzinējiem vai medību suņiem, ir būtiski nodrošināt iespēju izpaust savu dabisko uzvedību. Ja šie suņi nesaņem pietiekamu fizisko slodzi un garīgo stimulāciju, mazkustīgums un uzkrātā enerģija var novest pie psihoemocionālām problēmām. Tas nereti izpaužas kā uzvedības traucējumi – agresija, bailīgums vai neēdamu lietu aprīšana. Garlaicības dēļ suņi var sākt grauzt sedziņas un rotaļlietas, bieži tās norijot, kas beidzas ar ķirurģisku iejaukšanos.
8. Mutes dobuma higiēna
Aplikums un zobakmens ne tikai negatīvi ietekmē mutes dobumu un zobu stāvokli, veidojot iekaisumus, stomatītu, kariesu, smaganu atkāpšanos u. c. smagas periodontālās saslimšanas, bet arī vairojot baktērijas, kas nelabvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru. Baktērijas var izraisīt dažādas gremošanas trakta saslimšanas, tai skaitā gastrītu, vemšanu, caureju. Nereti baktērijas no mutes dobuma nokļūst arī elpceļos, izraisot dažādas plaušu saslimšanas.
9. Jo uzmanīgāks saimnieks, jo lielākā drošībā dzīvnieks
Diemžēl nereti nākas saskarties ar situācijām, kad dzīvniekam nepieciešama veterinārā palīdzība saimnieku neuzmanības dēļ, piemēram, autotraumu, citu dzīvnieku kodumu vai neaizvērta loga dēļ. Sunim iebarota cilvēka pārtika, kas ir termiski apstrādāta eļļā vai pārsātināta ar garšvielām, var izraisīt vemšanu un caureju, jo suņa zarnu mikroflora nesaprot šo ēdienu un aizkuņģa dziedzeris nespēj šķelt taukvielas.