Kad āda runā: kāpēc mājdzīvniekam var būt sausa āda, un ko ar to iesākt?
Mājdzīvnieku labsajūta • 23. Aprīlis, 2025
Apmatojuma kvalitāte bieži vien atspoguļo dzīvnieka vispārējo veselības stāvokli. Veselam, labi hidratētam dzīvniekam apmatojums ir gluds, tīrs, spīdīgs, tas labi turas ādā un nav savēlies. Pavasarī neliela apmatojuma maiņa ir normāls sezonāls process, taču īpaša uzmanība jāpievērš tam, cik daudz spalvas izkrīt, vai redzamas kādas izmaiņas ādā un vai dzīvnieks pastiprināti kasās.
Ādas izmaiņas var izpausties kā apsārtums, tūska, plankumi vai sausums, kas bieži izraisa arī blaugznošanos. Lai gan šī parādība ne vienmēr ir nopietna, tā var norādīt uz vairākām iespējamām problēmām.
Sausais gaiss apkures sezonā
Viena no biežākajām problēmām ir sausais gaiss apkures sezonā, kas izžāvē arī dzīvnieka ādas virsējo slāni.
Nepilnvērtīgs uzturs
Tāpat sausums var rasties barības kvalitātes dēļ – ja uzturā trūkst nepieciešamo taukskābju vai olbaltumvielu. Barības sastāvam jābūt bagātam ar augstas kvalitātes dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām (no dzīvnieku gaļas) un Omega-3 un Omega-6 taukskābēm.
Parazīti
Ādas stāvokli var ietekmēt arī parazīti – gan iekšējie, gan ārējie. Pat ja blusas ar neapbruņotu aci nav redzamas, to oliņas un kāpuri var atrasties vidē, tāpēc profilaktiska pretparazitārā apstrāde ir būtiska.
Liekais svars
Dzīvniekiem ar lieko svaru, it īpaši kaķiem, var attīstīties aknu lipidoze jeb tauku izgulsnēšanās aknās, kas ietekmē vielmaiņu un izraisa ādas sausumu. Turklāt apaļākiem kaķiem var rasties grūtības sevi pilnībā apkopt, kas noved pie savēlušās apmatojuma un ādas kairinājuma.
Alerģijas un pārmērīga kopšana
Arī alerģijas pret apkārtējās vides ietekmi, putekļiem vai konkrētām barības vielām var izpausties kā sausa, niezoša āda. Līdzīgi ietekmē arī pārmērīga dzīvnieka mazgāšana, sevišķi ar šampūniem, kas satur smaržvielas un krāsvielas. Tas izjauc ādas dabisko aizsargbarjeru, padarot to jutīgāku un sausāku.
Stress un hormoni
Stress dzīvniekam var izraisīt sausu ādu asinsvadu sašaurināšanās dēļ, ko veicina paaugstināts adrenalīna un kortizola līmenis. Stresa situācijas var būt, piemēram, došanās ārpus ierastās vides, vizīte pie veterinārārsta, izmaiņas ikdienas paradumos vai pārmaiņas ģimenes sastāvā – ja parādījies jauns ģimenes loceklis vai kāds aizgājis. Tāpat hormonālās svārstības, it īpaši nekastrētiem dzīvniekiem, var izraisīt trauksmi un nemieru, kas bieži izpaužas kā ādas lobīšanās un blaugznošanās.
Pārliecinieties, ka dzīvnieka āda un apmatojums ir tīrs!
Lai novērtētu mājdzīvnieka ādas un apmatojuma stāvokli, ieteicams veikt rūpīgu apskati mājas apstākļos. Pārbaudiet ādu visā ķermeņa garumā – vai nav sausu vietu, kreveļu vai kairinājuma pazīmju, īpašu uzmanību pievēršot kaklam un pakaļkāju apvidum pie astes.
Ja vispārējais veselības stāvoklis ir labs, dzīvnieks periodiski nevemj un tam nav izmainītas vēdera izejas, var uzsākt profilaktisku aprūpi – pretparazitāro apstrādi un Omega-3 un Omega-6 taukskābju iekļaušanu ikdienas uzturā. Šie uztura bagātinātāji ir pieejami kapsulu, tablešu, šķidrā veidā, kā arī pilienu formā lietošanai tieši uz ādas.
Ja dzīvnieka ādas un apmatojuma stāvoklis neuzlabojas, parādās pastiprināta blaugznošanās vai apmatojuma izkrišana, noteikti ieteicams vērsties pie veterinārārsta, lai veiktu padziļinātu izmeklēšanu un saņemtu profesionālu palīdzību.