Kā saprast, ka suns vai kaķis jūtas labi un tam nekas nekaiš? Ja dzīvnieks ēd, nevemj, normāli nokārtojas, ir aktīvs un uzvedas tāpat kā parasti, visticamāk, viss ir kārtībā. Reizēm gadās dienas, kad dzīvnieka apetīte ir sliktāka nekā citām reizēm vai arī tas atsakās no ēdiena – līdzīgi kā cilvēkam dažreiz vienkārši nav apetītes. Kā saprast, vai tas ir normāli un cik ilgi dzīvnieks var neēst?
Jebkuram dzīvniekam ēstgribas trūkums ir pirmā pazīme par kādu novirzi no normas organisma darbībā. Protams, diennakts bez ēdiena nebūs nāvējoša, jo arī dzīvniekam ir organisma rezerves un īss periods bez ēšanas ir izturams, bet svarīgākais saprast, kāds ir apetītes trūkuma cēlonis.
Neēd kaķis
Jāņem vērā, ka kaķa organismam piemīt unikālas īpatnības. Pirmā no tām – kaķis nedrīkst neēst, jo tā organismam paredzēts, ka tas bieži un nelielās porcijās uzņem ēdienu un nav pielāgots enerģijas ieguvei no tauku rezervēm. Dabā kaķis nebūs aptaukojies, bet kaķim, kas uzturas mājās, tauku rezervju var būt vairāk, un neēšanas periodā organisms sāk tauku rezerves šķelt, bet tas savukārt var rezultēties ar nopietniem aknu bojājumiem. Jāņem vērā, ka kaķa ēstgriba ir tieši saistīta ar ožu.
Ja kaķis ēdienu nesaož, piemēram, respiratoras saslimšanas dēļ, tas var gluži vienkārši neēst, un attiecīgi var ciest tā iekšējie orgāni.
Neēd suns
Suņi, it sevišķi liela izmēra, bez ēdiena var izdzīvot ilgāk, bet ir jāsaprot, ka apetītes trūkums nav norma un tam parasti ir cēlonis. Iemeslu neēšanai var būt ļoti daudz.
Viens no tiem ir sāpes. Piemēram, sāpošu ausu, kāju vai urīnceļu dēļ dzīvnieks var atsacīties no ēdiena. Tāpat tas var notikt arī pie barības maiņas, kad strauja ēdiena nomaiņa var izraisīt dzīvniekam apetītes trūkumu. Būtisks faktors ir arī paaugstināta ķermeņa temperatūra. Iedomāsimies sevi kādas saslimšanas laikā, kuras rezultātā ir paaugstināta ķermeņa temperatūra – diez vai tajā brīdī mūsu pirmā doma ir par gardu maltīti, jo organismam prioritāri ir cīnīties ar izmaiņām savā ķermenī un iekaisuma procesiem. Apetītes trūkums vērojams arī pie dažādām gremošanas sistēmas problēmām, piemēram, ja apēsts kas vecs, trekns vai neierasts, sliktas dūšas dēļ vai sāpju gremošanas traktā dēļ – arī tad dzīvnieks var atteikties no ēdiena. Problēma tikai tāda, ka tas nevar mums pateikt – man sāp vēders.
Ļoti būtisks faktors ir tas, vai dzīvnieks saglabā vēlmi padzerties un uzņemt šķidrumu. Atūdeņošanās un tās sekas organismu ietekmē daudz ātrāk un bīstamāk nekā kaloriju deficīts, tādēļ arī ūdens uzņemšanas izmaiņas nekādā gadījumā nedrīkst ignorēt.
Pilnīgs un pēkšņs apetītes trūkums noteikti nav ignorējams, bet uzmanība jāpievērš arī samazinātai apetītei vai neraksturīgi izvēlīgākai ēšanai. To var ietekmēt virkne fizioloģisku stāvokļu, piemēram, kucēm meklēšanās periodā vai suņu puikām laikā, kad tie saož kuces meklēšanos, var būt raksturīga pazemināta apetīte, tomēr ilgtermiņā novērojama mazāka ēstgriba ir potenciāls simptoms virknei saslimšanu. Piemēram, ja suns vairs negrib ēst cietu barību, bet izvēlas tikai mīkstu ēdienu, tā ir mutes dobuma saslimšanas pazīme.
Svarīgi saprast, ka ēdiena uzņemšana ir viena no dzīvnieka pamatvajadzībām, un apetītes trūkumu nedrīkst ignorēt, jo tas var būt dažādu kaišu simptoms. Ja dzīvnieks atsakās no ēdiena ilgāk par 24 stundām, ir svarīgi nekavējoties vērsties pie veterinārārsta, lai profesionālis veiktu izmeklējumus un noskaidrotu izmaiņas, kas notikušas dzīvnieka organismā.