Pavasara dullums: mīti un patiesība par mājdzīvnieku kastrāciju

Pavasarī dzīvniekiem var parādīties pastiprināta aktivitāte un uzbudinājums – tā var izpausties kā vokalizācija, trauksme, pat agresija vai pastiprināta vēlme pēc kontakta, piemēram, glaudīšanās. Šādas uzvedības izmaiņas var novērot arī kastrētiem dzīvniekiem, taču tiem, kuri nav kastrēti, pavasaris nereti kļūst par īpašu izaicinājumu hormonālajai sistēmai. Tieši tāpēc pavasaris ir īpaši aktīvs periods kaķu un citu mājdzīvnieku kastrācijai.

Kastrācija ir svarīgs solis daudzu uzvedības un veselības problēmu mazināšanai, taču tā nemaina dzīvnieka būtību. Apzinoties šos faktorus, ir iespējams labāk parūpēties par sava mīluļa labsajūtu visos gadalaikos.

Mīts: dzīvnieki pavasarī kļūst aktīvāki, jo ārā ir vairāk smaržu

Lai gan tas izklausās loģiski un pilnībā to nevar izslēgt, galvenais uzbudinājuma cēlonis ir dienas gaismas ilguma palielināšanās. Gaisma stimulē hipotalāmu – smadzeņu daļu, kas regulē dažādas organisma funkcijas, tostarp reproduktīvo sistēmu. Tāpat pavasarī samazinās melatonīna – miegu un nomierināšanos veicinošā hormona – produkcija, jo tas veidojas tumsā. Tāpēc dzīvnieki ilgāk paliek modri un aktīvi.

Mīts: dzīvnieki pavasarī kļūst aktīvāki, jo ir patīkamāks laiks

Patiesība – jā, tas ir daļēji pareizi! Siltāks laiks, lielāka resursu pieejamība un piemēroti apstākļi padara pavasari par ideālu laiku vairošanās instinktu aktivizēšanai.

Mīts: runčus un suņu puikas kastrē, bet kaķenes un kuces sterilizē

Patiesībā dzimumorgānu – sēklinieku un olnīcu – funkciju mākslīgu pārtraukšanu sauc par kastrāciju. Līdz ar to neatkarīgi no dzimuma gan tēviņiem, gan mātītēm tiek veikta kastrācija. Sieviešu dzimuma dzīvniekiem visbiežāk veic ovariohisteroektomiju (tautā sauktu par sterilizāciju), kad tiek izgrieztas olnīcas un dzemdesragi. Savukārt vīriešu dzimuma dzīvniekiem viens no biežākajiem kastrācijas veidiem ir orhioektomija, kad tiek izgriezti sēklinieki.

Mīts: pēc kastrācijas dzīvnieks vairs neizrāda meklēšanās pazīmes

Patiesībā dzimumhormonus ražo ne tikai dzimumdziedzeri, bet nelielos daudzumos arī virsnieres – tur tiek ražoti vāji estrogēnie un androgēnie hormoni, kas ir atbildīgi par dzīvnieka ķermeņa uzbūvi, tostarp reprodukcijas sistēmu. Pēc kastrācijas dzīvniekam var būt izmainīta uzvedība, taču tas pilnībā nemaina visu hormonālo fonu. Tāpat nevar izslēgt dabīgo instinktu un refleksu pazīmes, kas dzīvniekam var saglabāties arī pēc kastrācijas.

Mīts: dzīvnieks pēc kastrācijas pieņemas svarā

Kastrācija pati par sevi nav vainīga pie svara pieauguma. Tas ir izskaidrojams ar vielmaiņas procesu palēnināšanos un aktivitāšu samazināšanos. Ja uzņemto kaloriju daudzums ir lielāks nekā dzīvnieks patērē, veidojas liekais svars. Dzīvnieka enerģijas patēriņš pēc kastrācijas var samazināties līdz 30 %, kas nozīmē, ka tam nepieciešams par 30 % mazāk kaloriju. Līdz ar to jāpiemēro diēta – ar samazinātu kaloriju daudzumu, liesāku barību vai mazākām ēdiena devām. Otrs variants ir palielināt aktivitāšu daudzumu, tādējādi patērējot vairāk kaloriju, kas mazinās svara pieauguma risku.

Mīts: kastrēts dzīvnieks nejūt pavasara pārmaiņas

Lai arī dzīvniekam ir samazināta dzimumhormonu produkcija, patiesībā tas joprojām ir jutīgs pret apkārtējās vides stimulāciju, it īpaši pret dienas gaismas ilgumu un gaisa temperatūru. Tas saistīts ar citu hormonu produkciju un dabīgajiem instinktiem, kas var ierosināt dzīvniekā rotaļīgumu, zinātkāri un palielinātu aktivitāti.