Pirmās palīdzības sniegšana ir prasme, kuru kādā dzīves posmā ir nācies apgūt teju ikvienam cilvēkam. Tā ir būtiska, lai spētu reaģēt un palīdzēt līdzcilvēkiem kritiskās situācijās. Taču tikpat svarīgi ir zināt, kā kritiskās situācijās palīdzēt saviem mājas mīluļiem, līdz iespējams tikt pie vetārsta. Kāda ir pirmā palīdzība, ko saimnieki var sniegt saviem dzīvniekiem, kā tas darāms un kā, labu gribot, nenodarīt pāri?
Visbiežākās traumas – sagriešanās
Gada siltajos mēnešos pastaigu laikā arvien vairāk jāuzmanās no stikliem vai dažādiem asiem priekšmetiem uz zemes. Ja dzīvnieks sagriezis pēdas vai stilbus, svarīgi ir apturēt asiņošanu ar spiedošu pārsēju, līdz pieejama veterinārā palīdzība. Ja brūcē ir svešķermenis, to nedrīkst pašrocīgi izņemt! Kā spiedošu pārsēju var izmantot marli, saites, tīru dvieli vai tīru apģērba gabalu, kas palīdzēs brūci aizspiest, lai novērstu asins zudumu. Ja nav speciālu zināšanu, žņauga likšana nav ieteicama. Ja svešķermenis, piemēram, stikla lauska nāk laukā no brūces, tiešu spiedienu virs tā izdarīt nedrīkst, pārsējs jāliek tam apkārt.
Muguras traumas
Muguras traumās var iedzīvoties gan šķirnes, gan bezšķirnes suņi, taču pārsvarā tas raksturīgi suņiem ar garenu ķermeņa uzbūvi, piemēram, takšiem un franču buldogiem.
Šādas traumas izpaužas kā funkciju zudums ekstremitātēs, kas biežāk novērojams pakaļkājām. Vizuāli tas izskatās kā pārvietošanās grūtības – ķermeņa vājums, suns nespēj paiet vai velk pakaļkājas. Reizēm tās ir akūtas sāpes ar nevēlēšanos kustēties un vokalizāciju. Šādos gadījumos pats svarīgākais ir nepieļaut liekas kustības. Suns jāievieto būrī vai kā citādi jāierobežo kustības, kamēr tiek saņemta veterinārā palīdzība.
Ja dzīvniekam sāp, saimnieku pirmā instinktīvā vēlme ir palīdzēt, un bieži pirmais risinājums ir iedot kādu no cilvēkam domātajiem pretsāpju medikamentiem, taču to noteikti nedrīkst darīt! Vairāki cilvēkiem paredzēti pretsāpju medikamenti, piemēram, Ibumetin, ir toksiski dzīvniekiem un izraisa saindēšanos.
Vēdera un krūškurvja traumas
Ja dzīvniekam ir pārplēsta vēdera siena un vizuāli redzama vēdera plēve, zarnas vai kāds cits orgāns, tos nedrīkst likt atpakaļ! Šādā situācijā primāri svarīgi pasargāt iekšējos orgānus, nodrošinot mitrumu un hermētiskumu. Ar samitrinātu un nelīpošu pārsēju vai marli viegli un bez papildu spiediena jāaptin brūce. Tālāk ar plēves vai pat maisa palīdzību jānorobežo iekšējo orgānu saskare ar gaisu.
Ja trauma ir krūškurvī, pats svarīgākais ir to hermētiski noslēgt, lai no ārvides tajā neiekļūtu gaiss, kas saspiestu plaušas. Lai noslēgtu brūci, var izmantot gaisu necaurlaidīgu pārsēju, taču, ja tāda nav, lieti noderēs arī plēve vai leikoplasts!