Sarkanie karogi dzīvnieka veselībā: kad jāmeklē veterinārā palīdzība?
Mājdzīvnieku labsajūta • 31. Marts, 2025
Nereti vizīte pie veterinārārsta un brauciens uz klīniku notiek tad, kad dzīvnieks sāk izrādīt uzskatāmas izmaiņas uzvedībā, piemēram, vemšanu, caureju, vai kad novērojams diskomforts un sāpes. Bet vai tiešām mūsu kaķiem un suņiem veterinārārsta palīdzība jāmeklē tikai tad, kad izmaiņas jau ir acīmredzamas? Bieži vien uzvedības izmaiņas, kas tiek ignorētas vai uzskatītas par normālām rakstura īpatnībām, patiesībā var būt nopietnu veselības problēmu agrīnas pazīmes.
Dzīvniekiem, tieši tāpat kā cilvēkiem, profilaktiski pasākumi ilgtermiņā noteikti ir efektīvāki un izdevīgāki nekā ārstēšana brīdī, kad mīlulis jau ir saslimis. Nereti hronisku saslimšanu pazīmes dzīvniekiem parādās latentā formā – tas nozīmē, ka ikdienā būtiskas izmaiņas nav novērojamas, dzīvnieka pašsajūta šķiet ierasta, un uzvedībā nav krasu pārmaiņu. Bieži vien saimnieki pamana vien pastiprinātu gulšņāšanu, samazinātu aktivitāti, neregulāru vemšanu vai reizēm šķidrāku vēdera izeju. Taču, ja tas nenotiek katru dienu, tam parasti netiek pievērsta uzmanība.
Biežāk sastopamās izmaiņas dzīvnieka uzvedībā, kuras nereti tiek ignorētas vai uzskatītas par normālām vai raksturīgām konkrētam dzīvniekam, ir vairākas:
- vairāk guļ un mazāk spēlējas, bet tiek uzskatīts, ka tas saistīts ar vecumu;
- dzer vairāk ūdens nekā iepriekš, sācis dzert no krāna vai citām ūdenstilpēm;
- kaķis nokārtojas ārpus kastītes;
- kādreiz lēca uz palodzes, bet tagad to nedara vai ilgi saņemas, lai uzlēktu;
- reizi nedēļā atvemj barību, bet apetīte kopumā saglabājas;
- ik pa laikam ir šķidrāka vēdera izeja, kas pāriet pati no sevis, gan jau kaut kas nočiepts no galda;
- kaķa apetīte ir laba, bet svars nemainās;
- parādījusies nepatīkama smaka no mutes;
- dzīvnieks pastiprināti laiza sevi – kaķi it īpaši vēdera apvidū, suņi – ķepas vai priekškāju iekšpusi.
Izvēloties dzīvnieka šķirni, būtu jāiepazīstas ar iespējamām ģenētiski iedzimtām saslimšanām, lai savlaicīgi varētu novērst to izpausmes. Piemēram, iegādājoties britu īsspalvaino kaķi, sfinksu vai meinkūnu, jāpārliecinās, ka kaķēna vecāki ir pārbaudīti uz ģenētiskām saslimšanām. Tāpat būtu vēlams laikus veikt sirds pārbaudi pie kardiologa, jo šīm šķirnēm bieži sastopamas iedzimtas sirds mazspējas, kuras ikdienā var nebūt pamanāmas. Savukārt, iegādājoties franču buldogu, jāņem vērā, ka selekcijas rezultātā šai šķirnei ir izmainīti skriemeļi, sašaurinātas nāsis un elpceļi, kas bieži izraisa nopietnas veselības problēmas, turklāt šie suņi ir ļoti alerģiski.
Tāpat, izvēloties lielo vai milzu šķirnes suni, piemēram, vācu aitu suni vai Labradoras retrīveru, jāapzinās, ka locītavu veselības aprūpe ir ilgtermiņa ieguldījums.
Dzīvnieka veselības problēmas var attīstīties ļoti strauji, un dažos gadījumos kavēšanās ar veterināro palīdzību var apdraudēt dzīvnieka dzīvību.
Svarīgi pievērst uzmanību šādiem simptomiem un nekavējoties sazināties ar veterinārārstu:
- dzīvniekam tiek novērota nepārejoša un progresējoša vemšana vai caureja;
- apetītes zudums ilgāk par vienu dienu;
- pārmērīgs mazkustīgums, ilga gulēšana, dzīvnieks izvairās no kontakta;
- brūces uz ādas, apsārtums, tūska, nieze;
- citu dzīvnieku kodumi, čūsku kodumi, kukaiņu dzēlieni;
- no ilgstošas uzturēšanās saulē izraisīta pārkaršana, kas nereti beidzas letāli;
- veidojumi, izaugumi uz ķermeņa.
Ja dzīvnieka ikdienas paradumos tiek novērotas jebkādas izmaiņas, pat nelielas, ieteicams savlaicīgi vērsties pie veterinārārsta. Savlaicīga pārbaude un diagnostika var pasargāt mīluli no nopietnām saslimšanām.