Lielākajā daļā Eiropas vīna dārzu vīnogu ražas novākšana ir pilnā sparā iesākusies, dažos siltākajos reģionos tā jau ir galā, dažos jaunās ražas vīns jau rūgst.
Protams, ir tādi reģioni, kuros vīnogas vēl turpina savu dzīvi uz vīnogulājiem, gaidot maksimāli labāko gatavības pakāpi vai pat īpaši vēlo ražu. Šis gads, kas jebkuram no mums izvērties ne tā, kā iecerēts, vīnogulājiem daudzos Eiropas vīna reģionos kļuva par īpaši agru ražas gadu un varēja kļūt par īpaši ražīgu, bet diemžēl tāds nebūs. Nebūs, jo nepietika iespēju pilnībā izplatīt iepriekšējās ražas vīnu visā pasaulē tā kārotājiem, tādējādi vēl vasaras vidū ražotāju vīna tvertnes bija pilnas ar pērno vīnu. Lielākās vīna ražotājvalstis Eiropā un pasaulē – Itālija, Francija un Spānija – jau pietiekami agri apzināja šo augošo izaicinājumu, tāpēc jau vasaras sākumā, ieguldot kopsummā simtiem miljonus eiro, izveidoja kompensāciju sistēmu tiem vīna ražotājiem, kuri tvertnēs esošo vīnu pārstrādās etilspirtā, kā arī vīnkopjiem kompensējot vīnogu ražas daļēju iznīcināšanu jeb “zaļo ražu”, kad vēl negatavu vīnogu ķekari izlases veidā tiek novākti un izmantoti kompostā, ierobežojot paredzamo ražas apjomu. Šim izmisīgajam ekonomiskās izdzīvošanas solim ir arī labi aspekti – alkoholā pārstrādātais vīns nonāca roku dezinfekcijas līdzekļos, savukārt “zaļā raža” sekmē vīnogu kvalitāti. Papildus šis “zaļās ražas” solis ir spējis nedaudz atvieglot milzīgo darbaspēka problēmu: jo mazāka raža, jo mazāk nepieciešami vīnogu ražas novācēji – viesstrādnieki, kuri pēdējos desmit gados nāca no Austrumeiropas un kuru ieceļošana Eiropā šoruden ir stipri ierobežota. Jebkurā gadījumā tieši darbaspēka problēma ir vislielākais izaicinājums relatīvi un potenciāli ļoti labai 2020. gada vīnogu ražai. Otrais izaicinājums – globālais vīna patēriņa kritums. Gan populārākajās vasaras tūrisma galamērķu zemēs, gan citās valstīs ar lielu vīna patēriņu ārpus mājas – restorānos, kafejnīcās un bāros – vīna pieprasījums šogad ir līdzvērtīgs šo iestāžu apmeklētāju skaitam – tātad daudzos gadījumos tas ir tuvu nullei. Mūsu zeme gan nav klasiskā vīna patēriņa lielvalsts, kur izteikti liela daļa vīna tiek pārdota restorānos, tāpēc RIMI Vīna Dārzam šajā ziņā ir paveicies un šobrīd klājas nesalīdzināmi labāk par kopumā apmeklētāju zaudējušajiem viesmīlības uzņēmumiem, kuriem es personīgi novēlu izturību un dzīvotgribu. Strauji pieaugot vēlmei, nepieciešamībai un interesei pēc mājās, ģimenē pagatavota ēdiena, pieaug arī šo “mājas restorānu” vīnu patēriņš, kas RIMI Vīna Dārzā atrodami kuplā skaitā. Cenu zīmes RIMI vīniem ar ēdienu piktogrammām un iespējamo saderīgo ēdienu veidu, vīna stila, salduma un vīnogu šķirnes norādes ir radītas, lai atvieglotu jūsu izvēli mājās pagatavoto maltīšu pieskaņošanai ar saderīgāko vīnu. Vēl viena jauna, šogad pavērusies iespēja ir vīna iegādāšanās internetā. Tā kā šī iespēja uzradās pēkšņi, arī mums RIMI bija izaicinājums pēc iespējas ātrāk atrast veidu, kā piedāvāt jums, Vīna Dārza viesim, iegādāties vajadzīgo vīnu attālināti. Esmu lepns, ka paveicām to rekordātrā laikā, ļaujot no sava datora vai telefona pasūtīt vajadzīgo vīnu ar piegādi mājās vai sagatavotas iepirkumu somas saņemšanu pie veikala, pat tajā fiziski neieejot. Protams, šis ir lauciņš, kurš mums RIMI vēl ir jāuzlabo, paverot plašākas izvēles iespējas, vieglāku vīna meklēšanu, vairāk informācijas, ieteikumu un citu mūsdienīgas iepirkšanās pieredzes veidošanu e-komercijā. Mēs to darām un darīsim arī turpmāk, es apsolu!
Atļaujiet man novēlēt jums krāsainu rudeni, to izbaudot tepat pašu zemē – mūsu zeme, iespējams, ir visskaistākā tieši rudenī – mūs lutina gan dabas krāsu rotas, gan debesu netverami pasakainās toņu paletes, elpu aizraujošās Latvijas mežu un lauku smaržas un mūsu pašu zemes augļi, kas ļauj mums izpausties maltītes dažādībā un krāšņumā… Pilnīgai harmonijai iesaku papildināt to ar kādu dabas velti, atrastu RIMI Vīna Dārzā.
Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme.
Alkohola dzērienu pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta.