Vairāk uz šķīvja, mazāk miskastē: padomi, kā mazināt ēdiena pārpalikumus

Efektīvs produktu patēriņš, maksimāli lietderīgi izmantojot visu, ko katrs produkts var sniegt, liecina par atbildīgu attieksmi pret iegādātajiem produktiem un apkārtējo vidi. Tā ir arī naudas taupīšana: kāpēc gan izmest atkritumos to, par ko esam maksājuši un ko varam apēst? Daži padomi palīdzēs virtuvē darboties gudrāk un radoši izmantot visu, kas citkārt ēdiena gatavošanas procesā nonāktu atkritumu grozā.

SLEPENIE LAIMA SULAS KRĀJUMI

Laims ir citrusauglis un sastāv no daiviņām. Ja vajag tikai sulu, ņem laimu un parullē pa galdu. Visa sula sakrāsies viducī un izspiedes daudzums palielināsies par kādiem 3–4%. Ja gribi izspiest visu sulu bez sulu spiedes, sagriez laimu nevis uz pusēm, bet četrās daļās, ņem nazi, neaso asmeņa daļu liec pa vidu daiviņai un saspied laimu pret asmeni.

Nākamais – atceries, ka miza arī ir ļoti noderīga! Vari to pierīvēt ēdieniem vai dzērieniem – stipram aromātam pietiks ar pāris braucieniem pār mazo rīvīti. Laima mizas var arī savārīt ar cukuru, iegūstot ļoti garšīgu marmelādi. Tās var arī savārīt sīrupā, sarīvēt, izžāvēt un izmantot kūkām, bet veselas daiviņu mizas – izkaltēt krāsnī un pēc tam pievienot tējai vai piparkūku mīklai.

AR VIENU KUSTĪBU IZLOBĪTS ĶIPLOKS

Kā pēc iespējas ātrāk notīrīt ķiploku? Iztaisno muguru, liec delnu uz ķiploka, palecies un ar visu svaru saspied ķiploku, lai daiviņas atdalās. Ķiploks izlobīts – pāri palikušas gaisīgas mizas, kurām pielietojumu vismaz es vēl pagaidām neesmu atradis. Ja tev tāds ir zināms – dod ziņu!

Daudzi ķiploku griež smalkās daiviņās, bet, piemēram, ja ķiploks vajadzīgs zivij vai gaļai, nostabilizē nazi uz ķiploka daiviņas un uzspied no visa spēka pāris reižu. Sanāks tāda ķiploku putriņa, ko var pievienot, cepot zivi, cepeti, vārot zupas un sautējumus. Ja liec ķiploku zupā vai sautējumā, plāno miziņu, kas ir apkārt katrai daiviņai, var nelobīt nost, jo tā karstajā katlā izšķīdīs.

PURAVAM IR DIVAS DAĻAS

Pērkot puravu, tāpat kā olu, jādomā, ka tu pērc divas lietas: olā ir baltums un dzeltenums, un puravā īstenībā ir divi dārzeņi – baltais un zaļais. Apmēram pie zaļās un baltās krāsas pārejas griez pušu. Balto daļu var izmantot kā sīpolu, ļoti daudzās receptēs ir šāda sastāvdaļa. Man patīk to pārgriezt uz pusēm, pārkaisīt ar sāli un izcept. Svarīgi saknei nogriezt tikai pašu galu, radot pēc iespējas mazāk atkritumu.

Savukārt zaļo daļu, ja receptē nav padomāts par tās izmantošanu, nomazgā un sadali pa lapām. Ja lapai ir kāda sausa daļa, to nogriez un izmanto kā garšaugu buljonos, soļankā, sautējumos vai iecep omletē. Savukārt no pāri palikušās daļas pagatavo tīteņus, noblanšējot un ietinot lapās malto gaļu, vistas fileju vai citas gardas lietas.

GRAUZDĒJAM PIPARU GRAUDUS

Kā iegūt spēcīgāku aromātu, pieberot mazāk piparu? Vārot zupu, buljonu, sautējumu vai jebko citu, kur plāno pievienot piparus, vispirms sakarsē sausu katlu, ieber lauru lapas un piparu graudus un nedaudz apgrauzdē. Un tikai tad liec katlā eļļu, sīpolus, buljonu, gaļu un visu pārējo. Šādā veidā vajag daudz mazāk piparu, jo to aromāts grauzdējot kļūs krietni intensīvāks. Ja pipari sāk nedaudz kūpēt un jau “lēkāt” katla apakšā, tas nozīmē, ka ir gatavs! Šādi apgrauzdētus piparu graudus var iebērt dzirnaviņās un malt klāt salātiem, omletēm un visam citam. Tikai atceries, ka tos vajadzēs daudz mazāk nekā parasti!

KĀ VISPAREIZĀK NOMIZOT GURĶI?

Pirmkārt, mizo ar mizojamo nazīti, lai miziņa būtu pēc iespējas plānāka. Otrkārt, dari to t. s. zebrā vai tīģerītī – atstājot mizas svītriņas. Nav jāēd visa miza, bet tieši pie tās gurķim ir visizteiktākā garša, tāpēc visu nevajag griezt nost. Pēc tam mizas var ļoti smalki sagriezt un sajaukt ar cukuru un etiķi – būs lieliski salāti!