Kā kaķene Tunka iedvesmoja Māru Upmani radīt himnu mājdzīvniekiem
Par kaķiem • 09. Oktobris, 2019
Kad pirms sešiem gadiem viesojāmies mūziķu Upmaņu-Holšteinu mājās, mūs sagaidīja pavisam neliela kompānija – Māra, Jānis un kaķenīte Tunka. Tagad ģimenē ir krietni lielāka rosība – Tunka kļuvusi par auklīti nu jau trim saimnieku atvasēm, bet pati joprojām saglabājusi vienīgās mīlules statusu!
Būt par vecākiem, aktīvi muzicēt dažādos projektos un veltīt nedalītu uzmanību arī kaķim – to visu nemaz nav tik viegli apvienot! Radošām personībām tas nozīmē apgūt pavisam jaunu dzīves veidu, kurā jāmācās nesteigties. “Tev gribas ritmu, kādreiz likās mietpilsoņi, kas liek vienā pulkstenī bērnus gulēt. Tagad es saprotu, ka citādāk nemaz nevar. Ja tu neievies to ritmu, tad tas haoss ir par lielu,” atklāj mūziķe un Tunkas saimniece Māra Upmane-Holšteina.
“Ja agrāk pirms bērniem bija tāda tendence spontāni mainīt lēmumus un pēkšņi katra diena pilnīgi citādāka, tas laikam ar bērniem ir tieši tas, kas mazliet nogurdina, drīzāk mēs bišķīt tādā palēninātā filmā šobrīd,” pibilst mūziķis un Tunkas saimnieks Jānis Holšteins-Upmanis.
Vasarā ģimene sagaidīja trešo bērnu – meitiņu Hannu. Ja doma par vecāku lomu sākumā likās biedējoša, tagad baiļu vietā nācis tikai un vienīgi piepildījums – un prieks par kuplāku dzimtas koku.
Bet ko par mazajiem kompanjoniem domā Tunka?
Kaķu dāma savos vienpadsmit gados bijusi klāt visos svarīgākajos saimnieku dzīves notikumos – un, izrādās, mainījusies kopā ar tiem!
“Ar Ronju bija tā, ka viņa bija joprojām tāda valdonīga un dusmīga. Tad piedzima Ezra, un viņa pilnībā izmainījās, jo mazam zīdainītim pati gāja klāt un gūlās uz kājām. It kā pat sargāja un bija ļoti mīļa, mierīga, maiga un Ezra nekad nav dabūjusi viņas nagus, stāsta Māra Upmane-Holšteina.
Starp citu, Tunka ne tikai piestrādā par privātskolotāju bērniem – viņa Mārai labprāt piespēlē idejas jaunām dziesmām! Tieši tā radās jaunā kluba Rimi mājdzīvniekiem dziesma “Ķepu cilvēks” – grupas “Astro’n’out” dziesma, kas veltīta mūsu mīluļiem – un arī mums pašiem!
“Sākumā ķepu cilvēks bija domāts tiešām, ka ienāk prātā šī frāze, kā mēs nosaucam savu ķepaino labāko draugu. Mēs viņu nosaucam par cilvēku tā, kā mēs pret viņu arī izturamies, kā ar viņu runājam, un tad, tikai dungojot šo frāzi pa riņķi, mēs sajutām, cik forša divdomība ir parādījusies - ir suņu cilvēki un ir kaķu cilvēki, un viņi ir dažādās frontēs, bet visi kopā mēs esam ķepu cilvēki,” atklāj Māra Upmane-Holšteina.
Dziesmas vēstījums ir vienkāršs – ikdienas steigā atrast laiku, ko veltīt tikai un vienīgi mājas mīluļiem. Laiku, kuru viņi tik ļoti gaida, un uzmanību, kuru bieži viņiem neveltam.. Arī Mārai, studijā ierakstot vokālus, gribējās ātrāk tikt atpakaļ mājās – atpakaļ pie savas Tunkas.