Neviens nepazīst savu mājdzīvnieku tik labi kā tā saimnieks. Jo dzīvnieka īpašnieks ir vērīgāks un zinošāks, jo ātrāk var pamanīt, kad jāmeklē palīdzība pie veterinārārsta. Ko ikdienā kaķa saimnieks var kontrolēt un pārbaudīt pats, bet ko uzticēt speciālistam?
Ko ir svarīgi ievērot mājās?
Ir vairākas pazīmes, kas liecina par kaķa pašsajūtu. Pirmkārt, saimnieks var novērot ēdiena patēriņu un apetītes izmaiņas. Svarīgi ir fiksēt uzņemtā ūdens apjomu un pavērot, kas notiek kaķa tualetē, – vai nav pieaudzis vai mazinājies ierastais urīna apjoms un kādi ir tualetes apmeklēšanas paradumi. Pastiprināta ūdens dzeršana un lielākas urīna porcijas ir nopietns indikators tam, ka kaķim varētu būt problēmas ar nierēm vai glikozes līmeni, un šī ir informācija, kas būtu jānodod veterinārārstam.
Saimnieks var ik dienu pārbaudīt kaķa ausis un izpētīt, vai tajās nekrājas izdalījumi, vai tās nav kļuvušas jutīgas vai niezošas. Ja tā ir – labāk vērsties pie veterinārārsta pēc palīdzības.
Ļoti būtiski ir regulāri ieskatīties kaķa mutē un izvērtēt, vai uz zobiem ir aplikums, konstatēt, kāda ir mutes dobuma smarža, vai ir redzams smaganu apsārtums. Mutes dobuma veselība nozīmīgi ietekmē dzīves kvalitāti, tāpēc tam jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Kaķa saimnieks var novērtēt arī vilnas kvalitāti – vai tā spīd un neveidojas savēlumi, vai kaķis sevi kopj. Kaķa mazgāšanās, laizot sevi ar mēli, ir vērtīgs labsajūtas rādītājs. Ja kaķis sevi pārstāj kopt un mazgāt, tā ir pazīme, ka kaut kas nav kārtībā. Tāpat apmatojuma apskates laikā ir jāpievērš uzmanība ādas tīrībai, jo nereti vienīgā pazīme par blusām ir mazi, melni punktiņi kažokā, kas patiesībā ir blusu fekālijas.
Klīniskās izmeklēšanas būtība
Dzīvnieka vecums un simptomātika ietekmē to, kādas pārbaudes ir ieteicams veikt veterinārajā klīnikā. Ja kaķim novēro specifiskus simptomus, ārsts noteiks vai rekomendēs nepieciešamos izmeklējumus, piemēram, asins un urīna analīzes, ultrasonogrāfiju, rentgenogrāfiskus izmeklējumus u. tml.
Ir būtiski ņemt vērā, ka daudz ko var darīt preventīvi, pirms ir konstatētas slimības pazīmes. Arī veselu dzīvnieku būtu vēlams klīniski izmeklēt vismaz reizi gadā. Kamēr notiek dzīvnieka apskate ikgadējās vakcinācijas laikā, jāizmanto brīdis, lai veterinārārstam uzdotu interesējošos jautājumus.
Ko īsti nozīmē klīniskā izmeklēšana? Izmeklējuma sākumā tiek novērtēts kaķa izskats – uzvedība, ķermeņa kondīcija, svars, temperatūra, apmatojuma kvalitāte. Tālāk tiek veikta sistemātiska dzīvnieka apskate no ausīm, acīm un mutes dobuma līdz vēdera iztaustīšanai jeb palpācijai un krūšu kurvja auskultācijai jeb sirds un plaušu izklausīšanai ar stetoskopu. Šīs šķietami ātrās apskates laikā ārsts pamanīs būtiskas novirzes no normas, piemēram, to, ka uz zobiem ir aplikums vai novērojams diskomforts kādā no vēdera dobuma orgāniem. No malas var šķist, ka viss, ko veterinārārsts dara, ir ātra pieskaršanās kaķim, bet īstenībā tiek novērtēti nozīmīgākie veselību ietekmējošie faktori.
Rūpes par gados veciem kaķiem
Par kaķu nagiem ir jārūpējas, bet sevišķa uzmanība jāpievērš gados vecāku kaķu nagiem. Senioru nagi mēdz pāraugt un nereti pat ieaugt pēdu spilventiņos. Tas bieži ir saistīts ar locītavu sāpēm, un tad lielas grūtības var sagādāt nagu asināšana un kopšana.
Noteikti rekomendēju kaķiem no 8 gadu vecuma veikt regulāras urīna un asins analīzes. Šādi profilaktiski izmeklējumi bieži ļauj pietiekami ātri atklāt, piemēram, nieru mazspējas sākumu, kas veciem kaķiem ir viena no izplatītākajām saslimšanām. Urīna analīzes iespējams ievākt mājās un nest uz laboratoriju. Kā to izdarīt? Viens variants ir kārtīgi iztīrīt un dezinficēt kaķa tualeti un savākt urīnu no tās, otrs ir iegādāties speciālas smiltis, kas paredzētas urīna savākšanai, jo daudzi kaķi tukšā kastītē nokārtojas nelabprāt. Urīna analīzes ir salīdzinoši lēts, bet par veselību daudz pastāstošs izmeklējums. Tāpat kaķiem senioriem reizi gadā rekomendēju vairogdziedzera hormonu pārbaudi, jo vairogdziedzera hiperfunkcija ir tipiska un bieži par vēlu atklāta saslimšana.
Nav aizliegts ņemt analīzes uz visām iespējamām saslimšanām, tomēr jāsaglabā racionalitāte. Ir svarīgi izveidot labu komunikāciju starp kaķa saimnieku un veterinārārstu, lai vērtētu, kas ir tiešām nepieciešams un kas – nē.