Parasti kaķiem ir 18 pirkstu – pieci uz priekškājām un četri uz pakaļkājām. Tomēr ģenētisko mutāciju rezultātā dažiem kaķiem var veidoties papildu pirksti gan uz priekškājām, gan pakaļkājām. Šo parādību sauc par polidaktīliju, kas tulkojumā no sengrieķu valodas nozīmē “daudzpirkstainība” (polys – “daudz” un daktylos – “pirksti”). Tā var būtiski ietekmēt ķepu struktūru, kaķa veselību un arī citas fiziskās īpašības.
Papildu pirksti var būt gan funkcionējoši, gan arī tikai mīksto audu veidojums. Izdalāmi trīs galvenie polidaktīlijas veidi:
- preaksiālā polidaktīlija – papildu pirksts ķepas iekšējā daļā (“īkšķa” pusē);
- postaksiālā polidaktīlija – papildu pirksts ārējā ķepas daļā (“mazā pirkstiņa” pusē);
- centrālā polidaktīlija – papildu pirksts ķepas vidusdaļā.
Biežākie polidaktīlijas veidi dzīvniekiem ir postaksiālā un preaksiālā polidaktilija, retāk sastopama ir centrālā polidaktīlija.
Kā polidaktīlija ietekmē kaķa dzīvi?
Daudzpirkstainība var ietekmēt kaķa dzīvi dažādi – dažkārt tā var būt tikai vizuāla īpatnība, kas neietekmē kaķa veselību vai ikdienu. Taču biežāk papildu pirksti var radīt problēmas ar staigāšanu un ķepu kopšanu. Ar laiku var deformēties kauli un locītavas, kas var pasliktināties līdz ar kaķa vecumu, apgrūtinot kustības. Tā kā kaķi staigā uz pirkstgaliem, liekie pirksti var traucēt dabisko gaitu, izraisot pārvietošanās problēmas un deformētu stāju.
Lai noņemtu papildu pirkstus, var doties pie veterinārārsta, kurš ķirurģiski veic procedūru. Taču jāņem vērā, ka šāda procedūra ne vienmēr būs viegli paveicama.
Parasti šo operāciju veic kaķēna pirmajās dzīves dienās, kad kauli vēl nav pilnībā attīstījušies, taču kaķa mazā ķermeņa dēļ tā var būt sarežģīta. Ja lieko pirkstu ir daudz, veterinārārstam rūpīgi jāizvērtē optimālais laiks operācijai.
Smagākas polidaktīlijas formas ieteicams operēt līdz viena gada vecumam, jo vēlāk procedūra var būt īpaši sarežģīta un dažkārt pat jāveic vairākos posmos.
Ar pienācīgu aprūpi un uzmanību kaķi ar polidaktīliju var dzīvot pilnvērtīgu un daudzmaz veselīgu dzīvi. Lai rūpētos par kaķi ar polidaktīliju, nav nepieciešamas ļoti sarežģītas procedūras, bet rūpju pamatā jābūt pastiprinātai uzmanībai un regulārai kaķa apskatei.
Jāatceras, ka kaķim ir regulāri jāapgriež nagi, kas samazinātu iespējamo traumu risku aktīvu spēļu laikā. Noteikti svarīgi ir pievērst uzmanību ķepu un papildu pirkstu stāvoklim, un regulāri ir jāpārbauda, vai nav sasitumu, traumu un iekaisumu. Ja konstatējat kādas problēmas, nekavējoties sazinieties ar veterinārārstu. Rūpīgi sekojot speciālista ieteikumiem, ir iespējams nodrošināt savam mīlulim pietiekamu komfortu un veselību daudzu gadu garumā.
Kaķu šķirņu pārstāvji, kuriem raksturīga polidaktīlija
Dažkārt uzskata, ka polidaktīli kaķi ir atsevišķa šķirne, ko sauc par Amerikas polidaktīlu. Tomēr tā nav.
Biežāk polidaktīlija ir sastopama Menas jenotveidīgajiem un Pixiebob šķirnes kaķiem. Lai gan šīm šķirnēm daudzpirkstainība ir plaši izplatīta, kaķus ar papildu pirkstiem var atrast jebkurā šķirnē, un šī ģenētiskā mutācija var skart gan runčus, gan kaķenes.
Pat ja kaķim uz ķepām nav “lieku” pirkstu, bet viņa vecāki bijuši polidaktīli, tas ir šī gēna nēsātājs un nodos to nākamajām paaudzēm. Mājas dzīvnieku atsavināšanas noteikumos teikts, ka, atsavinot šādus mājdzīvniekus, to jaunais īpašnieks ir obligāti rakstveidā jāinformē par šādu ģenētisku novirzi.
Kaķus ar polidaktīliju nav ieteicams izmantot selekcijai, un tie saskaņā ar Mājas dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumiem nedrīkst piedalīties publiskās izstādēs. Polidaktīli šķirņu pārstāvji netiek atzīti arī nevienā no Latvijā reģistrētām Pasaules kaķu kongresa dalībniecēm – organizācijām: WCF (World Cat Federation) un FiFe (Fédération Internationale Féline).