Viens no labas kaķa veselības un ilgas dzīves priekšnoteikumiem ir pareiza barošana. Kā barot kaķi – ar rūpnieciski ražotu barību vai pievērsties svaigēšanai, tā ir katra saimnieka izvēle atbilstoši dzīvesveidam un iespējām. Kaķi var barot ar augstvērtīgu gatavo sauso barību, jo tas ir ērti – barība var ilgstoši stāvēt traukā un nebojāties, tā ir ērti uzglabājama, arī no ekonomiskā viedokļa tā ir pārāka par citām barībām.
Mūsdienās attīstās ne tikai cilvēku uzturzinātne, bet arī dzīvnieku barību tirgus nepārtraukti aug un mainās.
Pēdējā laikā arvien biežāk barību ražotāji atsakās no graudaugiem barību sastāvā, aizstājot tos ar dārzeņiem, piemēram, ar kartupeļiem, bietēm vai ar pākšaugiem – zirņiem, pupām, lēcām. Iemesls var būt gan tas, ka dzīvniekiem rodas dažādas alerģijas, gan tas, ka graudi kļūst dārgāki, turklāt, tos audzējot, tiek izmantoti ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi, kuri gan iznīcina nezāles un palielina ražību, bet vienlaikus var radīt nevēlamu ietekmi uz dzīvo organismu. Protams, var barot kaķi arī ar konserviem, taču tajos ir līdz 70% mitruma, tā kā konservu vajadzēs daudz vairāk, un tas arī būs dārgāk. Un kaķis, protams, labprātāk ēdīs smaržīgu konservu, kurā nav visu nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu, nekā pievērsīsies sausajai barībai, kuras ēšana prasa lielāku piepūli. Ar laiku viņi var atteikties no sausās barības vispār, tad jādod papildu vitamīni un minerālvielas, bet diemžēl daži kaķi kategoriski atsakās no tabletēm, kas rada īpašniekam grūtības, pie tam barības piedevas sadārdzina kaķa uzturēšanu.
Ēdiena pareizais daudzums
Kaķim dienas barības deva jāieber traukā, un viņš dienas laikā to izēdīs. Ja barības trauks vakarā ir tukšs, bet kaķēns staigā un meklē vēl barību, droši var iebērt vēl – tāpat kā cilvēkiem, katram kaķim organisms ir unikāls, vienam ar dienas normu pietiek, citam vajag vairāk. Ja kaķis izēdis dienas normu, var viņu palutināt ar konservu vai svaigu gaļu. Gan gaļa, gan konservs jāpasniedz istabas temperatūrā. To nedrīkst dot, tikko izņemtu no ledusskapja. Ja kaķis ēd konservus, jāraugās, lai vasarā tie karstumā nesabojātos. Var gadīties, ka būsiet spiesti atvērt jaunu konservu kārbu, jo arī konserviem, tāpat kā sausajai barībai, jābūt pieejamai kaķim visu laiku – viņš mazliet ieēdīs, parotaļāsies, pagulēs un ēdīs atkal.
Kas jāzina par svaigēšanu?
Pēc būtības kaķis ir mazs plēsējs un mednieks, tas medī galvenokārt putnus, peles un citus sīkus dzīvnieciņus. Turklāt kaķis tos apēd ar visiem iekšējiem orgāniem – tā ir šim plēsējam pilnvērtīga svaigā barība, kas nodrošina visu nepieciešamo uzturvērtību. Ja šāda veida barību ir iespējams sagādāt savam mīlulim, var runāt par svaigēšanu. Bet tomēr ieteicams būtu konsultēties ar veterinārārstu, vai, cik daudz un kādas papildu minerālvielas vai vitamīni būtu jādod kaķim. Ilgu laiku kaķu īpašnieki uzskatīja, ka vispiemērotākās kaķa barošanai ir zivis. Te gan uzreiz jāsaka, ka dabiskajā vidē kaķi zivis nemedī. Diez vai jums ir bieži gadījies sastapt kaķus – “makšķerniekus”.
Saldūdens zivis jāpasniedz termiski apstrādātas!
Saldūdens zivis (asaris, karpa, līdaka, rauda un sams) biežāk var saturēt kaitīgās baktērijas salmonellas un listērijas, kā arī pastāv risks inficēties ar parazītiem. Zivīs var būt lenteņi, apaļtārpi un plakantārpi, kas pēc zivju termiskas apstrādes iet bojā, bet šādās zivīs nebūs saglabājušies vitamīni un citas vērtīgas uzturvielas. Ja negribas kaķim dot termiski apstrādātas zivis, no inficēšanās var mēģināt izvairīties, zivis pirms pasniegšanas mājdzīvniekiem sasaldējot mīnus 20 grādu temperatūrā. Zivis ir ieteicams dot termiski apstrādātas arī tāpēc, ka svaigās zivīs ir enzīms – tiamināze, kurš izraisa B1 vitamīna sadalīšanos. Vārot enzīmu, tas sadalās un kaķa organismam vairs nav bīstams.
Nav noslēpums, ka uz kaķiem tunča konservu kārbas atvēršanas skaņa vien iedarbojas kā magnēts. Taču šīs zivs lietošana mājdzīvnieku uzturā ir pretrunīgi vērtējama.
Ilgdzīvotājs tuncis var saturēt tādus smagos metālus kā dzīvsudrabs un uzkrāt ķīmisko un toksisko piesārņojumu. Bet, piemēram, veikalos nopērkamais lasis visbiežāk ir audzis nebrīvē un var saturēt hormonu, antibiotiku un citu kaitīgu vielu atliekas. Nedaudz tunča vai laša šad un tad kaķim, visticamāk, lielu ļaunumu nenodarīs, taču ar to nevajadzētu aizrauties. Zivis nekādā gadījumā nebūtu vēlams dot grūsnām kaķenēm! Pat vārītās zivīs esošās vielas caur placentu nokļūst topošā mazuļa organismā un kavē tā attīstību.
Kādas papildu jūras delikateses var dot kaķim?
Kaķim dot arī jūras delikateses – garneles un jūras ķemmītes, bet diez vai kaķis spēs novērtēt šos ekskluzīvos produktus. Zooveikalu plauktos ir atrodamas dehidrētas un aukstumā kaltētas zivis, kas ir lielisks našķis, jo tām ir cita garša un smarža, turklāt kaltēto zivju ādas palīdz tīrīt mājdzīvnieka zobus un uzturēt veselu mutes dobumu. Bez tam tajās saglabājas arī vērtīgās taukskābes, tāpēc kaltētas zivis varbūt pat ir vērtīgākas par termiski apstrādātām.
Kā zināms, kas par daudz, tas par skādi, tāpēc, rūpējoties par sava mīluļa veselību, svarīgi nepārspīlēt – jebkuras barības vielas pārāk lielā daudzumā var izsist organismu no līdzsvara un radīt liekas problēmas. Jebkurā gadījumā zivis ieteicamas ne biežāk kā reizi nedēļā. Un nebrīnieties, ja, barojot kaķi ar zivīm, tā urīns smakos daudz spēcīgāk, īpaši runčiem, kuriem zivis pārāk bieži nebūtu ieteicamas arī tāpēc, ka tās veicina urīnakmeņu veidošanos.